Kino
Izgudrotājs Luīss de Prenss pirmais pasaulē izgudroja „kustīgās bildes” un tās demonstrēja Parīzes operā. Vēlāk šo izgudrojumu piedēvēja Edisonam. Bet izgudrotājs Prenss ar patentu kabatā, pilns rožainu cerību par savu turpmāko dzīvi, iekāpa vilcienā, taču... nevienā stacijā neizkāpa. Viņš bija kā izgaisis.
1891.gadā amerikāņu izgurdotājs T.Edisons izgudroja kinetoskopu.
1895.gadā brāļi Limjēri uzņēma īsfilmu „Aplietais laistītājs” (L’Arroseur Arrose’). Pirmo reizi kino demonstrēja brāļi Limjēri Parīzes kafejnīcā Le Salon Indien du Grand Cafe Kapucīņu bulvārī, l1895.gada 28.decembrī.
1896.gada 23.aprīlī Ņujorkā notika pirmais kinoseanss Amerikā.
1902.gada „Ceļojums uz Mēnesi” (Le voyage dans la lune). Franču režisora Žorža Meljesa mēmā filma 14 minūšu garumā. Darbs tapis Žila Verna „No Zemes uz Mēnesi” un Herberta Velsa „Pirmie cilvēki uz Mēness” Iespaidā. Laikam pirmā zinātniskā fantastika kino! Filma eksistēja gan melnbaltā, gan krāsainā (roku darbs!) versijā. Taču vienīgā krāsainā kopija tiek uzskatīta par pazudušu – to 1933.gadā Katalonijas filmotēkais Barselonā nodeva kāds anonīms kolekcionārs. 1999.gadā sākās filmiņas restaurācija un ilga 8 gadus.
Žoržs Meljess (1861.-1938.g.) – iluzionists, scenogrāfs, teātra izrāžu mākslinieks un scenogrāfs. Laikā 1896.-1913.gadam uzņēmis 531 filmu.
1913.gada 9.maijā Francijas kinoteātros sāka demonstrēt filmu Fantomass. Tās režisors bija Luijs Feijada, bet galveno lomu atveidoja Renē ??
Pirmo reizi kaila sieviete uz kinoekrāna parādījās 1916.gada filmā "Dievu meita" un sacēla milzīgu ažiotāžu un pārsita visus kases rekordus. Šādā veidā spēlēja Austrālijas peldēšanas čempione Anete Kellermane. Mūsdienās filma zudusi.
1925.gada Sergeja Eizenšteina „Bruņukuģis Potjomkins.”
1928.gada 15.maijā uz ekrāniem parādījās pirmā Disneja multene par peli Mikiju - "Mikipele trakajā lidmašīnā."
1933.gada 2.martā Ņujorkā notika filmas „Karalis Kongs” pirmizrāde. Tajā pirmo reizi kinematogrāfijas vēsturē izmantoja tehniku, kurā vienā kadrā varēja redzēt kinoaktierus un multfilmu tēlus.
1933.gada 27.maijā notika Disneja multfilmas „Trīs sivēntiņi” pirmizrāde. Pēc tam visi sāka skandēt dziesmu no filmas – „Kurš baidās no lielā sliktā vilka.”
Pirmā filma ar stereo skaņu bija 3 D šausmu filma "Vaska figūru nams," kuras pirmizrāde notika 1953.gada 10.aprīlī.
1958.gada 9.maijā Sanfranciskā notika Hičkoka filmas "Vertigo" pirmisrāde. Galvenās lomas atveidoja Džeimss Stjuarts un Kima ???
1968.gada 28.aprīlī PSRS kinoteātros sāka demonstrēt Leonīda Gaidaja filmu "Briljanta roka." Lomas tajā atveido Jurijs Ņikuļins, Andrejs Mironovs.
Mūsdienu dižpārdokļi – „Terminators,” „Titāns,” un „Avatārs.” Režisors kanādietis ?????, pirmais kino izmantojis tādu specefektu, ko sauc par „morfingu” – vizuāls efekts, kurā viens objekts plūstoši transformējas citā objektā.
Pirmā pilnmetrāžas multiplikācijas filma Eiropā ir "Dzīvnieku ferma." Interesanti, ka tās uzņemšanu finansēja CIP.
Multfilmas. 1922.gada 2.martā 21 gadu veco Voltu Disneju ieinteresēja grāmata "Kas ir animācija, un kā to taisīt." Tā aizsākās multiplikācijas filmas, jo rezultātā Disnejs radīja veselu multfilmu industriju, bet viņa dibinātā studija izauga par pasaulē lielāko mediju impēriju (2012.gada ieņēmumi - 42,3 miljardi ASV dolāru).
1933.gada 27.maijā notika Disneja multfilmas „Trīs sivēntiņi” pirmizrāde. Pēc tam visi sāka skandēt dziesmu no filmas – „Kurš baidās no lielā sliktā vilka.”
1937.gadā demonstrēja Volta Disneja pilnmetrāžas animācijas filmu „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Filmas garums ir 83 minūtes. Pirmizrāde notika Losandželosā un Kalifornijā, ASV. Stāsta sižeta pamatā ir Brāļu Grimmu pasaka ar šādu pašu nosaukumu. „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” animācijas filma guva lielus panākumus. Kopumā filmas uzņemšanai tika iztērēt 1,5 miljoni dolāru – tam laikam milzīga summa, animācijas filmas uzņemšanai. Šī filma izmaksāja 6 reizes vairāk, nekā plānots, un gandrīz noveda Disneju līdz bankrotam - lai pabeigtu, vņam nācās ieķīlāt savu māju. Amerikas filmu institūts to nosaucis par labāko multeni.
Volta Disneja multenes.
Pinokio. Volta Disneja otrā pilnmetrāžas multene. Pirmizrāde notika 1940.gada 7.februārī. filma veidota pēc Kollodi pasakas motīviem un vēlāk saņēma divus Oskarus.
Mikipele.
Mikipeli radīja Volts Disnejs vilcienā. Pabeidzis skici, Volts to parādīja sievai Liliānai, un teica, ka nosaucis peli par Mortimeru. Sievai šis vārds nepatika un viņa ierosināja pārdēvēt peli par Mikiju.
Interesanti, ka Disnejam pašam esot bijis bail no pelēm.
Mikija balsi līdz pat 1946.gadam ierunāja pats Disnejs. Turpmākos 30 gados pele runāja ar Džima Makdonalda muti. Līdz 2009.gadam pele runāja Veina Alvina balsī. Par ceturto peles balss īpašnieku izvēlēts Breds Ivans – Hallmark ilustrators.
Sākotnēji Mikija galva bija apļveida, ķermeņa un ausu forma arī bija apļveida. Tikai 1939.gadā tās nomainīja uz bumbierveida. Tad arī Mikija acis tika pie zīlītēm.
Trešā Milipeles balss īpašnieka Veina Alvina sievai Rasijai Teilorai pieder Minnijas balss.
Pirmā filma ar Mikija piedalīšanos bija Plane Crazy, kas pirmizrādi piedzīvoja 1928.gadā. Tā izmaksāja 2 500 dolāru, bet plašu komercinteresi neizraisīja.
Par īsto Mikija debiju uzskatāma pirmā multfilma ar skaņu Steamboat Willie, pirmizrāde 1928.gada 18.novembrī Ņujorkā.
Kopš 1928.gada Mikipele darbojusies vairāk kā 120 multfilmās. Starp 1953. un 1983.gadu gan neviena filmiņa ar to netika izlaista.
V.Disnejs savu pirmo Oskaru saņēma 1932.gadā tieši par Mikipeles radīšanu. Visas karjeras laikā viņš tika pie veseliem 26 Oskariem – vairāk nekā jebkurš cits.
Vienīgo Oskaru Mikijs saņēma 1941.gadā par filmiņu Lend a Paw, lai gan galvenā loma tajā bija sunim Pluto.
Pirmās multfilmas Latvijā radījis Arnolds Burovs - džeza mūziķis, skatlogu mākslinieks un režisors. Šādu studiju viņš dibināja 1966.gadā.
Kino balvas.
ASV Kinoakadēijas balva - "Oskars."
"Zelta avene." Antibalva, ko pasniedz gada sliktākajiem aktieriem, scenāristiem, režisoriem, kinodziesmām un filmām - to 1981.gadā nodibināja amerikānis Džons Vilsons.
Zelta lauva. Venēcijas kinofestivāla galvenā balva, bet 1934.-1942.gadam to sauca par Musolīni kausu.
"Saturns." Šo balvu pasniedz Amerikas Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija.
Kinoarhīvi.
Dienvidslāvijas Filmu arhīvs. Dibināts 1949.gadā un uzskatāms par vienu no 5 nozīmīgākajiem filmu arhīviem pasaulē. Tajā ir ap 100 000 vietējo un ārzemju filmu, plakātu, fotogrāfiju u.c. priekšmetu. Te aplūkojama arī viena no 1896.gada brāļu Limjēru kamerām. Te notiek filmu demonstrācijas.
Francijas kinematogrāfa ēka Parīzē. Neordināra, projektējis Frenks Gērijs. Atrodas Bersī rajonā, Parīzi saista ar ASV. Celšanas izmaksas bija 41 miljons ASV dolāru. Ēka tika uzcelta XX gs. 90.gadu vidū kā Parīzes Amerikāņu centrs - tā uzdevus bija popularizēt ASV kultūru Francijā. Tomēr centram drīz vien pietrūka naudas un nācās to pārdot Francijas valdībai. Franču kultūras ministrja tajā ierīkoja Kino muzeju ar vienu no lielākajām pasaulē filmu kolekcijām. Tas darbojas arī kā kinoteātris, izrādot dažādu laiku filmas no dažādām valstīm.
Saites.
Skaņu tehnika.
Nolādētās filmas.
