Kromvels, Olivers (1653.-1658.g.)
Oliver Cromwell.
Monarhijas likvidētājs Anglijā.
/Oliver_Cromwell_by_Samuel_Cooper.jpg "O.Kromvela portrets. Autors - Seljuels Kūpers, 1656.g.")
Dzīvesgājums. Bija nelielas muižas īpašnieks, parlamentārietis.
Atbalstīja Anglijas parlamentu cīņā pret karali Kārli I, kurš kara sākumā pret parlamentu bija guvis dažas uzvaras.
Kromvels izveidoja jauna veida armiju, tā sastāvēja no kājniekiem, kas cīnījās ar musketēm, pīķiem un zobeniem, kā arī jātniekiem, kas bija bruņoti ar zobeniem un pistolēm. Tāda armija spēja ātrāk pārvietoties nekā karaļa spēki (kavalieri).
Kara laikā mira vadonis parlamentārietis Džons Pims, un O.Kromvels kļuva par parlamenta līderi.
Karali Kārli I sakāva, saņēma gūstā, tiesāja un nocirta tam galvu.
Pēc uzvaras pār karali Anglija kļuva par republiku. Kromvels nodarbojās ar kara lietām, bet valsti pārvaldīja parlaments un valsts padome. Parlamentārieši nevarēja vienoties par valsts nākotni, un tas saniknoja Kromvelu. 1653.gadā viņš padzina parlamentu un pasludināja sevi par lordu-protektoru.
1657.gadā O.Kromvels noslēdza kuģošanas līgumu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu, lai tādā veidā kaitētu holandiešiem. Jau agrāk O.Kromvels bija atzinis, ka tiesības uz Tobāgas salu pieder vienīgi hercogam.
Līdz savai nāvei 1658.gadā Kromvels pārvaldīja valsti ar armijas palīdzību.
O.Kromvels mira 1658.gada 3.septembrī viņa dēls Ričards atteicās no valdīšanas un pie varas atgriezās Stjuarti.
Kromvels pēc nāves. Par godu karaļa Kārļa I galvas nociršanai 1949.gada 30.janvārī pēc Stjuartu nama restaurācijas 1661.gadā šai dienā notika trīs parlamenta līderu - t.sk. O.Kromvela, mirstīgo atlieku ekshumācija un dekapitācija.
Saites.
Lielbritānija.
