Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Krēta, Krētas sala

Lielākā no Grieķijai piederošajam salām Egejas jūrā un lielākā sala Vidusjūrā vispār.

Ģeogrāfija. Krētas salu apskalo trīs jūras - Jonijas jūra rieteņos, Lībijas jūra dienvidos un Krētas jūra ziemeļos.
Krētu no Āfrikas šķir tikai 300 km jūras.
Salas austreņos atrodas Lasitas plakankalne, kas pazīstaa ar savām olīvu un apelsīnu plantācijām, starp tām pakalnos slejas vējdzirnavas.

Vēsture. Zinātnieki Krētas rieteņu daļā Trahilā atraduši ap 5,7 miljonus gadu senus pēdu nospiedumus, kas liek pārvērtēt visu, ko zinām par pirmatnējo cilvēku evolūciju. Jaunatklātajiem pēdu nospiedumiem ir nepārprotama cilvēku pēdām raksturīga forma - pēdu nospieduma fosīlijā redzamais īkšķis ir līdzīgs mūsdienu cilvēka īkšķim gan pēc formas, gan izmēra un novietojuma. Tuvāk par atraduma problemātiku - šeit.
Krēta sengrieķu mitoloģijā. Krētā dzimis augstākais sengrieķu dievs Zevs, kuru, saskaņā ar Sicīlijas Diodora vēstīto, Idus kalna pakājes alā no tēva krona dismām slēpusi Rēja, ar pienu barojusi kaza Amalteja, bites nesušas medu, pieskatījušas nimfas.
Krētā viņš slēpās pēc tam, kad pavedināja Tīras un Sidonas feniķiešu valdnieka meitu Eiropu - pieņemdams vērša izskatu, to nolaupījis un uz Krētas salu aizvedis pats dievu valdnieks Zevs. Krētā Eiropa kļuva par Zeva sievu un dzemdēja trīs dēlus - Mīnoju (vēlāko Krētas valdnieku, kuram piederēja liela flote, ar kuru tas valdīja visās jūras), Radamantu un Sarpedonu. Par godu šim mitoloģiskajam notikuma esot nosaukts Vērša zvaigznājs.
Grieķijas kontinentālajā daļā Zevs atnāca tieši no Krētas.
Mīnojiešu valdīšana. Salā valdījis ķēniņš Mīnojs - Zeva dēls, kam bijusi milzīga flote. Mīnojs Krētas salā Dikas kalnā saņēmis likumus no Zeva.
Saskaņā ar Veco derību, no Kaftoras (Krēta) Kanaānā ienākuši filistieši.
Savu 7.varoņdarbu Krētā veicis Hērakls - viņš noķēra Krētas vērsi.
Kristietību salā ieviesuši apustuļi Pāvils un Tits, kas te sludinājuši.
Salā ieradās dorieši, kas te dibinājuši desmitiem pilsētu.
823.gadā arābi atkaroja Krētu imperatora Mihaila II vadītajiem bizantiešiem.
961.gadā bizantieši nākamā imperatora Nikifora II Fokas vadībā atkaroja Krētu arābiem.
No 1893. līdz 1930.gadam ar pārtraukumiem vedis arheoloģiskos izrakumus salā britu arheologs Roberts Evanss, kar atklājis Knosas pili un pamatīgi izpētījis Krētas Bronzas laikmeta kultūru.
1896.gadā Krētas salas grieķi sacēlās pret turkiem, grieķi jau bija panākuši savu valsti Neatkarības karā (1821.-1827.g.). Pēc 2 gadu kara 1898.gadā Krēta atbrīvojās no osmaņiem un apvienojās ar Grieķiju.
II Pasaules kara laikā 1941.gadā Krētu ieņēma vācieši gaisa desanta operācijā. Tomēr pēc tam vairāk vācieši tādas operācijas nerīkoja, jo pārlieku daudz upuru bija gaisa desantnieku vidū.

Klimats. Tā ir tuvu Āfrikai, tādēļ šeit ir viskarstākais klimats no Grieķijas salām. Vasaras mēnešos tempertūra turās lielāka par 35oC. peldēšanās sezona no maija līdz oktobrim.

Aplūkojamie objekti.
Hērakleja. Salas administratīvais centrs, nosaukts Hērakla vārdā. Osta, vecpilsēta. No šejienes dažu stundu laikā var nonākt Santorīnas salā.
       Arheoloģijas muzejs. Te atrodas sengrieķu artefakti.
      Morozini strūklaka. Izrotāta ar lauvu galvām - pa tām plūst ūdens.
      Venēciešu lodžija.
      Apustuļa Tita baznīca. Lielākā šejienes relikvija - apustuļa Tita galva, kas tiek glabāta dārgmetālu lādē.
      Knosas pils. Netālu no Hēraklejas.
      Minotaura labirints. Tai pašā Knosas pilī (???).

Mīnoja pils Fēstā.
Gortys.
Vieta, kur radīta Eiropa.
Matalas pludmale. Lībijas salas piekrastē.

Retimna. Gleznainā vecpilsēta Krētas rieteņu piekrastē, būvēta venēciešu un turku stilā. vecpilsētā sastopamas venēciešu piļu stila arkas, turku balkoni otro stāvu virsbūvēs, mošejas. Netālu no Retimnas pazīstamā Bali balto smilšu pludmale pie zaļa jūras līča.

Imbrosas aiza.
Knosas pils Hēraklejā.
Pezas vīna darītava.
Vidiani klosteris. Krētiešu ticības un garīgās vienotības simbols.
Krasi. Ciems ar lielāko platānu audzi salā.
Agios Nikalaos. Kūrorts pie Volismenu ezera un Mirabellas līča. Panorāmas ceļš gar šo līci.

Elunda. Iepretim Elundas pludmalēm atrodas Spinalongas sala, kurā II Pasaules kara laikā atradās leprozorijs. Neparastā kārtā tas izsaucis tūritu interesi.

Vai. Palmu birzis un banānu plantācijas.
Moni Toplou. Dibināts XIV gs. Ietekmīgākais un turīgākais Krētas klosteris.
Dika kalns. Tajā Mīnojs no Zeva esot saņēmis likumus.
Sv.Jura klosteris. Netālu no Mohas ciema Lasitas plakankalnē.

Kardiotisas Dievmātes klosteris. Arī Lasitas plakankalnē. Sieviešu klosteris, te atrodas brīnumdarītājas Dievmātes svētbilde. Svētbildi salas iekarošanas laikā vairākkārt nolaupīja turki. Tomēr katru reizi brīnumainā veidā tā atgriezās savā vietā klosterī. Pēdējo reizi tas noticis kopā ar kolonnu un ķēdēm ar ko tā bijusi piekalta pie osmaņu pils.

Sv.Trīsvienības klosteris. Pareizticīgo grieķu klosteris pie Arkādas ciema. kara laikā pret turkiem Arkadas ciema iedzīvotāji patvērās aiz klostera sienām un ilgu laiku izturēja aplenkumu. Tomēr turki klosteri ieņēma, tas tika izlaupīts un pilnīgi sagrauts, nogalinot visus tā iemītniekus - ciema iedzīvotājus un mūkus - kopā ap 300 cilvēku, pat bērnus un sirmgalvjus. Tagadējā klostera muzejā izstādītas dārglietas, ieroči un senas svētbildes.

Prevelas klosteris. Grieķu pareizticīgo klosteris salas dienvidu piekrastē. Ceļš uz klosteri ved caur skarbo Kurdaliotikas aizu, kuras apkārtnes kalni pat dienas laikā stipri aiztur saules gaismu.

Sv.Jāņa klosteris. Grieķu pareizticīgo klosteris augstu klintīs Lībijas jūras krastā. dibināts pirms 1000 gadiem, izturējis daudz dažādus aplenkumus. Pat vācu okupācijas laikā II Pasaules kara laikā spēja paturēt savu galvenos svēto relikviju - gabaliņu no koka krusta, kurā sists ticis pestītājs.

Haņjū. Skaista pilsēta Krētas rieteņos ar venēciešu arhitektūru. Katedrāle, Jūras muzejs, Firkass - cietoksnis ar bāku. netālu no haņjū atrodas Krētas skaistākā pludmale - Elatonisa, pludmale izvietojas uz kāpas ar rozā smiltīm un dzidru zaļganu ūdeni. Te uznemtas kinofilmas un fotosesijas.

Pārgājiens pa Samārijas aizu. Aptuveni 13 kilometrus garā ekspedīcija pa Samārijas aizu ir viena no aktivitātēm, ko noteikti vērts pamēģināt ikvienam, esot dabas skatu piesātinātajā Krētā. Samārijas aiza ir viena no diženākajām Eiropas aizām. Tā tūristiem pieejama no maija līdz oktobra beigām – šeit lielu lomu spēlē laikapstākļi. Ja vēlies šo varenību lūkot savām acīm, visieteicamāk aizas pievarēšanai atvēlēt veselu dienu, turklāt uz to doties rīta pusē, lai nesteidzīgi varētu baudīt apkārtni un neraizēties, ka kaut ko nokavēsi.

Lai arī pa taku, kura pēc novērojumiem pa spēkam ir visu vecumu ļaudīm, ir samērā vienkārši un ērti pārvietoties, turklāt nekādi dižie šķēršļi jāpārvar nav, zināmas pūles gājiens tomēr prasīs – it īpaši karstā laikā. Pirms dodies ceļā, pārliecinies, ka esi izvēlējies ērtākos apavus – ideālajā gadījumā slēgtus. Noteikti neaizmirsti arī par ūdens pudeli un galvassegu, lai karstums tevi nepieveiktu.
Uzsākot pārgājienu no kalna augšas jeb Omalos ciematiņa, paveras brīnišķīgs skats uz dabas varenību visā krāšņumā jeb klinšainajiem kalniem, kas liek uz mirkli aizsisties elpai. Pirmais ceļa posms zigzagā ved lejup, ik pa brīdim atkal un atkal caur meža biezokni paverot skatu uz kalniem.
Pa ceļam nākas pavērot gan burvīgo dabu, gan sastapt pāris kalnu kazas, gan arī aplūkot seno Samārijas ciematiņu, par kura esamību tagad liecina vien akmeņaini pamati.
Otrajā ceļa posmā skatam paveras brīnumains kanjons un klinšainas ejas, kur vietumis drošības labad izliktas arī zīmes, ka sevišķi uzkavēties šajā posmā nav ieteicams un raitā solī jādodas tālāk, jo iespējami nelieli nogruvumi. Viena no zīmīgākajām aizas ainavām, kuru nāksies lūkot aizas beidzamajos kilometros, ir vieta, kur klintis no abām pusēm teju saskaras kopā, veidojot pāris mētru plašu taciņu, pa kuru mērot ceļu tālāk.
Runājot par citiem, ne mazāk svarīgiem aspektiem, taka ir labi iekārota – ik pa laikam atrodamas atpūtas vietiņas, kur piesēst, uzpildīt ūdeni, kā arī doties uz labierīcībām.
Kad Samārijas aiza pievarēta, galā jāatdod sava biļete – tās tāpēc, lai visi būtu pārliecināti, ka ikviens, kas uzsācis šo ceļu, ir arī iznācis ārā un nav aizklīdis neceļos. Kad tas izdarīts un šķietami garais pārgājiens aiz muguras, iešana nebūt nebeidzas. Vēl jāmēro aptuveni trīs kilometrus garš ceļš, līdz pār vietējā ciema (Agia Roumeli) māju jumtiem jau paveras skats uz jūru. Te gan silts un draudzīgs ieteikums – veicot garo pārgājienu, mugursomā ieliec arī peldkostīmu, jo pēc takas pievarēšanas nekas nešķitīs debešķīgāks par peldi zilajos ūdeņos.
Lai arī iepriekš tikām brīdināti, ka aizu iespējams pievarēt piecās līdz septiņās stundās, mūsu kompānija šo 16 kilometrus garo distanci no aizas sākuma līdz pat ciematiņam raitā solī pieveica 3, 5 stundās. Un jāteic, lai arī nebijām vissliktāk sagatavotie ceļinieki, nogurums pēc pastaigas bija jūtams. Tāpēc pelde, garda maltīte un atspirdzinājumi vietējā tavernā bija tieši laikā. Līdzko elpa ievilkta, laiks iegādāties biļeti pēc grafika kursējošajam kuģim (tas ir vienīgais veids, kā izkļūt no ciematiņa), ar kuru tālāk pa jūru tiek mērots ceļš līdz nākamajai pieturai, kur atkal sagaida biļešu tirdzniecības vieta un autobusi, kuri tālāk ved kur nu kurais. Šajā reizē uz aizu braucām ar savu īrēto mašīnu, tāpēc izvēlējāmies autobusu, kurš ved atpakaļ uz Samārijas aizas sākumu.

Krētas hronomirāža.

Saites.
Grieķija.