Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kolumbija

Valsts Dienvidamerikas ziemeļos.

Galvaspilsēta - Bogota.
Iedzīvotāji - apmēram 85 etniskas grupas.

Vēsture. Pirms eiropiešu ierašanās mūsdienu Kolumbijas teritorijā bija divi attīstīti valstiski veidojumi - Muisku kultūra (centrālās Kolumbijas Andu kalni) un Taironu kultūra (Karību jūras piekraste). Tās simtiem gadu attīstījās neatkarīgi un nebija pakļautas ārējai ietekmei.
Pirmā eiropiešu sauszemes ekspedīcija bija 1537.gada konkistadora Himenesa de Konstadas gājiens ar 800 konkistadoriem pa Kolumbijas teritoriju. Tās mērķis bija izveidot sauszemes ceļu līdz Inku valstij Peru teritorijā. Spāņi bija devušies ceļā pilnīgi neko nezinot par sagaidāmo. Vesels gads tiem bija vajadzīgs, lai nonāktu līdz ielejām Centrālajā Kolumbijā. Šausmīgajā pārgājienā no slimībām, bada un indīgajiem rāpuļiem gāja bojā 3/4 dalībnieku. Atlikušie nonāca muisku indiāņu apdzīvotajā teritorijā. Spāņi savai pilsētai izvēlējās vienu no nelielajiem muisku ciemiem, kas vēlāk izauga par tagadējo Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu.

Aplūkojamie objekti.
Zaļā elle.
Arī Kolumbijā, bet galvenokārt Brazīlijā.
Bogota. Kolumbijas galvaspilsēta.      

Nemakonas sāls šahtas. Nemocon. Muiski kādreiz lietus laikā v;aca sāļo ūdeni, pēc tam iztvaicēja un ieguva sāli. Tagad kalnrači rok dziļi. Senatnē muiski sāli mainīja pret visu citu nepieciešamo, arī zeltu.
El Infernito. Ellīte. Vienīgais muisku akmens celtņu palieku piemērs.

Džamundi pilsēta. Te darbojas nemiernieki no Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem.

Kartāga. Visromantiskākā Latīņamerikas koloniālā pilsēta, UNESCO sarakstā. Tās biezie mūri un forti savlaik sargāja spāņu salaupīto zeltu. Izcili saglabājusies arhitektūra, šauru ieliņu labirinti, baznīcu ieskauti laukumi. XX gs. 20.gados pilsēta iemantoja bohēmiskas uzdzīves slavu. Pašlaik tās monumentus apdraud erozija un paaugstināts jūras līmenis.
      Markesa māja. Pilsētā uznemta ari daļa viņa romānu ekranizāciju epizožu.
      Zelta muzejs. Koloniju laikos Kartāga bija centrs, no kura uz Eiropu sūtīja inkiem nolaupīto zeltu.
      Siena. Pilsētu laupīt kāri bija toreizējie pirāti. Dēļ tiem 100 gadus melnie vergi cēla 12 m augstu, 17 m platu un 11 km garu mūri. Tas ir viens no iespaidīgākajiem pasaulē.

Guatavita ezers. (Laguna de Guatavita) It kā leģendārais Eldoradas ezers, kurā muisku indiāņu ķēniņš katru vakaru noskalojis savu zelta putekļiem klāto kermeni.

Sanaugustīna. Nezināmas indiāņu kultūras senpilsēts ar ļoti neparastām akmens milžu skulptūrām. 

Manisalesas upe. Tā atrodas galvenajā Kolumbijas zelta ieguves rajonā. Tās krastu klintīs vācu arheologi atraduši šumeru piktogrammas, kas attiecas uz kalnrūpniecību.

Laslahasas brīnums. Šai Kolumbijas ciematā parādījies 45 m augsts Dievmātes tēls.

Malagana. Šai pilsētā futbola laukuma būvniecības laikā uzietas ap 50 kapenes vecumā no 1,5-2,5 tūkstošiem gadu. Atradumi tajās liecina, ka senie cilvēki bieži karojuši un piekopuši kanibālismu. Vienā no kapenēm arī tikusi uzieta pirmā sieviete-šamane Kolumbijā, jo tradicionāli bija apbedīta ar seju uz leju.

Cano Cristales. Mēdz dēvēt par pasaules skaistāko upi. Tropu veģetācija, dīvainās klintis, daudzi ūdenskritumi, krāsainas un endēmiskas aļģes - pateicoties tām nosaukums "varavīksnes upe."

Tatacoa tuksnesis. Dīvaini sarkanas nokrāsas klinšu veidojumi.
Tierradentro pazemes kapenes. Paez indiāņi VIII gs. gleznainā kalnu apkārtnē izveidoja vairāk kā 100 apgleznotas apbedījuma svētnīcas, kam nav analoga visā Dienvidamerikā.
Bordonas ūdenskritums. (Salto de Bordones) 320 m augsts.
Mortina ūdenskritums. (Salto de Mortino) 180 m augsts.
Purace Nacionālais parks. Tam vārdu devis parka augstākais vulkāns. Augstkalnu plato, sniegiem klātas "uguns kalnu" virsotnes, Andu kondoru populācija Kolumbijā, ūdenskritumi, sēra raktuves un krāsaini karstie avoti.

Popajana. Saukta par "Balto pilsētu." Otra nozīmīgākā koloniālās arhitektūras pilsēta Kolumbijā uzreiz pēc Kartāgas.

Kafijas plantācijas.

Santamarta. Vecākā eiropiešu dibinātā pilsēta Dienvidamerikā. 

Taironas Nacionālais parks. Šai novadā esot radies nostāsts par noslēpumaino Zelta zemi - Eldorado. Taironu indiāņu senpilsētas drupas un skaistākie Kolumbijas džungļi.

Rozālijas salu arhipelāgs. (Islas del Rosario) Karību jūrā.
Volcan de Lodo El Totumo. Dubļu vulkāns, te var labi relaksēties.
Zipakiras sāls raktuves. 
Sāls katedrāle. 200 m dziļumā zem zemes.

Buritaka. Lielākā no izmirušo kagabu indiāņu pilsētām.

Ķīlnieku problēma Kolumbijā.
1. 2007.gada sākumā valsts ZR FARC kreisie partizāņi aplenca 19 tūristus, kuri bija devušies izbraukumā ar laivu pa Atrato upi Coko departamentā un tobrīd bija piestājuši krastā. Par ķīlniekiem tika paturēti 6, bet pārējiem paņēma naudu un tālruņus. Visi nolaupītie ir Kolumbijas pilsoni.
2. Nedēļu pirms iepriekšējā tika atbrīvotas divas sievietes, kas tika turētas gūstā 6 gadus.
FARC nodibināja ap 1964.gadu M.Marulanda, marksisma ideju pārņemts emnieka dēls. Ar laiku tas kluva par spēcīgu nemiernieku armiju, kas kontrolēja lielu daļu Kolumbijas teritorijas. Ziedu laikā tam bija ap 20 000 bruņotu vīru. Pēdējos gados viņiem gāja švaki, atteicās no komunisma ideologijas un kļuva par noziedzīgu grupējumu, kas pelnījās ar narkotiku kontrabandu. Kaujinieku skaits samazinājies līdz 9 000 vīriem. Kaujiniekiem tik apsolīta amnestija, ja tie noliks ieročus uniznāks no džungļiem.

Kopumā uzskata, ka FARC gūstā ir ap 750 ķīlniekiem. 
Kolumbijas armija nogalinājusi vienu no Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku jeb FARC (Fuerzas Armadas Revolucionarias de Colombia) vadītājiem Raulu Reijesu, atsaucoties uz kolumbiešu valdību vēsta BBC. Viņš gājis bojā uzbrukuma Tetejas pilsētai laikā, sadursmē ar valdības karaspēku.
Reijess, pazīstams arī kā Luiss Edgars Devija, bija viens no septiņiem FARC sekretariāta locekļiem. 
Pēdējā laikā valdības spēkiem ir izdevies atgūt kontroli pār rajoniem, kas iepriekš atradušies FARC varā, dumpinieki saglabā spēcīgas pozīcijas valsts nomaļākajos reģionos. Tāoat viņu gūstā joprojām atrodas daudzi ķīlnieki. Gan ASV, gan Eiropas Savienība atzinusi FARC par teroristisku organizāciju.
2008.gadā 78 gadu vecumā nomira ar sirdslēkmi FARC līderis Manvels Marulanda, kas organizaciju vadīja 40 gadu.

Tradīcijas. 
Teko. Gandrīz vai kolumbiešu nacionālais sports. Metāla gabals jāiemet mazā aplītī, ja ne - tad ap to ir pulvera kapsulas, kas sprāgst.