Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Keplera projekts (2009.-2018.g.), Keplera teleskops

Palaists 2009.gada 7.martā pl. 5:49 no Kanaveralas Zemesraga kosmodroma, lai mūsu izplatījumā meklētu eksoplanētas - planētas, kas riņķo apdzīvojamā zonā ap zvaigznēm, kas līdzīgas mūsu Saulei. Orbītā aparātu nogādāja nesējraķete Delta-II. „Kepler" misija ilgs trīsarpus gadus. Visu šo laiku viņš novēros aptuveni 100 000 Saulei līdzīgu zvaigžņu, ap kurām var riņķot savas planētas.

Keplera aparāts ir zaudējis divus žiroskopus, kas tā teleskopu noturēja fiksētā pozīcijā attiecībā pret noteiktu kosmosa apgabalu, kurā tika meklētas citplanētas. Tas ir aprīkots ar ārkārtīgi jūtīgu fotometru, kas ļauj novērot neliela izmēra tranzīta planētas. Mērenas veiksmes gadījumā līdz Veba teleskopa iedarbināšanai "Keplers" varētu atrast vismaz vienu patiešām Zemei līdzīgu eksoplanētu.

Jo īpaši daudz tās atklāja sākot ar 2009.gadu, kad tika palaists Keplera teleskops, kurš beidza darboties 2018.gada novembrī. Savas 9 gadus ilgas misijas laikā tās savācis tik daudz datus, ka vēl šodien astronomi, tos analizējot, var atklāt jaunas citplanētas. 

2014.gadā Kepler misija atdzima kā Kepler-2, jo inženieri bija atraduši inovatīvu risinājumu, lai stabilizētu kosmosa kuģi, teleskopu atkal novietojot vienā līmenī ar Zemes orbītu. Tagad Kepler-2 atkal Visumā atrod tālās, nepazīstamās citplanētu pasaules, novērojot mikroaptumsumus, kas rodas, kad eksoplanēta aiziet priekšā savai zvaigznei, aizturot tās gaismu.

Eksoplanētu meklēšana. Keplera teleskops spēj saskatīt tikai nelielu daļu no planētām, kas teorētiski atrodas tā redzes laukā - ar aparātu var ieraudzīt tikai tās planētas, kuru orbītas plaknes ir vienā līnijā ar to zvaigznēm un novērotāju (orbitālā teleskopa lēcam). Planētas ar lielāku orbītas slīpumu Kepler-2 gluži vienkārši nespēj fiksēt.

2013.gadā astronomi, apkopojot datus par Kepler atrastajām planētām, koriģēja statistiku un secināja, ka vienai no piecām Saulei līdzīgajām zvaigznēm Piena ceļa galaktikā ir Zemes lieluma planēta, kas atrodas „apdzīvojamības zonā.” Pieskaitot vēl citus zvaigžņu tipus, mūsu galaktikā pavisam varētu būt pavisam ap 40 miljardu planētu!

Sākotnējās Keplera misijas norises laikā tika atrasts tūkstošiem mazu planētu, no kurām lielākā daļa atrodas pārāk tālu, lai varētu noteikt to blīvumu un uzbūvi un tādējādi noskaidrot, vai tālās un eksotiskās citplanētu pasaules ir blīvas, Zemei līdzīgas akmens planētas, vai arī mūsu Saules sistēmas tālākajām planētām Urānam un Neptūnam līdzīgi gāzveida ķermeņi.

Palaista kosmiskā zonde no Kenedija kosmiskā centra 2009.gada 6.marta vakarā, kas nogādāja orbītā "Keplera teleskopu."

Zonde nosaukta VII gs. vācu astronoma Johana Keplera vārdā. Lidojums plānots 3,5 gadus un tā budžets ir 600 miljonu ASV dolāru.

Misijas mērķis ir noskaidrot, vai Piena ceļa galaktikā pastāv Zemei līdzīgas, ap zvaigznēm riņķojošas planētas. Meklējumi tiks koncentrēti uz tā dēvēto apdzīvojamo „zeltmates zonu„ - orbītām, kur uz planētu virsmām varētu būt ūdens šķidruma formā un kur varētu būt attīstījusies dzīvība.

Astronomi ir atraduši vairāk nekā 300 planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm, bet tās pārsvarā ir neviesmīlīgi gāzes milži kā Jupiters. "Keplers" meklēs mazākas akmeņainas planētas, kas līdzinās Zemei.

Keplera teleskops. Amerikāņu NASA produkts. Tas tika nogādāts orbītā ap Zemi 2009.gada martā. Maksājis 600 miljonus ASV dolāru. Tas novēro zvaigznes ar mērķi atrast eksoplanētas, iespējami līdzīgākas Zemei. 2009.gadā tādas tas uzgāja 5 gabalas – visas lielākas par Zemi un ļoti karstas.
Teleskopa primārais spoguis ir 1,4 m diametrā. Starp mērinstrumentiem ir 95 megapikseļu fotokamera.

Nevienam nav pat mazākās sajēgas cik Zemei līdzīgu planētu varētu atklāties.

--------------

NASA kosmiskais Keplera teleskops citplanētu meklēšanai izmantoja tā saukto “tranzīta metodi,” novērojot un izmērot niecīgas zvaigznes spožuma izmaiņas, kas, iespējams, varētu norādīt uz potenciālas citplanētas klātesamību.

NASA Keplera teleskopu palaida 2009.gada martā. Tas tika konstruēts, lai varētu ilgtermiņā novērot ierobežotu Piena ceļa galaktikas reģionu. 2013.gada maijā notika kļūme, atteicās darboties divi teleskopa žiroskopi, kas to noturēja fiksētā pozīcijā.

2014.gadā Kepler misija atdzima kā Kepler-2, jo inženieri bija atraduši inovatīvu risinājumu, lai stabilizētu kosmisko aparātu, teleskopu atkal novietojot vienā līmenī ar Zemes orbītu. Tas atkal varēja turpināt meklēt Visumā tālas, Zemei līdzīgas planētas.

Tomēr Keplera teleskops spēja saskatīt tikai nelielu daļu no planētām, kas teorētiski atrodas tā redzes laukā - ar aparātu bija iespējams ieraudzīt tikai tās planētas, kuru orbītas plaknes ir vienā līnijā ar to zvaigznēm un novērotāju (orbitālā teleskopa lēcam). Planētas ar lielāku orbītas slīpumu Kepler-2 gluži vienkārši nespēj fiksēt.

Abos savas darbības posmos NASA kosmiskā observatorija bija ļoti veiksmīga. No 4100 līdz šim atklātajām un apstiprinātājām citplanētām divas trešdaļas ir atklājis Keplera teleskops. Un 9 gadus ilgo novērojumu gaitā iegūtie dati liecina, ka no 200 miljardiem Piena ceļa galaktikas zvaigžņu 20-25% zvaigznēm apdzīvojamības zonās varētu būt Zemes tipa citplanētas. Tik daudz potenciāli apdzīvotu pasauļu!

2018.gada novembrī NASA pārtrauca Keplera teleskopa darbību.

 

Raksti.
"Kepler" dosies meklēt eksoplanētas.


Saites.
NASA.
Teleskopi.
Eksoplanētas.