Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Raudive, Konstantīns (1909.-1974.g.)

Latviešu profesors un rakstnieces Zentas Mauriņas vīrs, kas nopietni pievērsās mirušo balsu ierakstīšanas fenomenam, un guva vērā ņemamus panākumus. Liekas, viņš joprojām tiek uzskatīts par nozīmīgāko šīs problēmas pētnieku pasaulē.

60.gados Konstantīna Raudives rokās nokļuva igauņa Fridriha Jurgensona sarakstītās grāmatas par šo tēmu. Sajūsmināts par šo atklājumu, viņš aizbrauca pie Jurgensona un apguva ieraksta tehniku. Kopā ar vācu psihologu Raudive pārbaudīja Jurgensona atklājuma ticamību, un tālākajā šīs problēmas risinājumā guva lielus panākumus. Tā kā Raudive pārvaldīja daudzas valodas, viņš varēja saprast garu izteiktās frāzes un vārdus un daudzmaz orientēties saklausītajos tekstos. Savās mājās Raudive uzkonstruēja īpašu aparatūru, ar kuras palīdzību gadu gaitā ierakstīja 72 000 balsu.
Skeptiķi apgalvoja, ka Raudive uztvēris parastus radioviļņus, jo frāžu saturs bija ļoti dīvains, tās atspoguļoja tēmas par mājas iekārtošanu vai par drēbju krāsu utt. Taču Raudivem bija viens neapgāžams pierādījums – garu balsis viņu bieži sauca kristītajā vārdā. Mirušo izteikumos nebija dziļas jēgas, Starp daudzajām valodām skanēja arī frāzes latviski. Sievietes balss sacīja: „Konsulīt, tā ir tava māte.” Citreiz: „Tu dzirdi mirušos,” vai „Te mirušie, mēs dzīvojam. Šeit nav nāves – pasaule, tā ir nāve.”
Apkopojis savu eksperimentu rezultātus, Raudive uzrakstīja grāmatu „Pārrāvums” (Breakhrough), kas simbolizē dzīvās un mirušās pasaules saplūšanu. Izdevējs, pie kura viņš aiznesa savu manuskriptu, izvirzīja nosacījumu, ka grāmata taps tikai tad, ja viņam tiks sniegti objektīvi pierādījumi par eksperimenta patiesīgumu.
Pirmā komisija, noklausījusies ierakstus, atzina, ka balsis eksistē, taču atkal izcēlās strīdi par šo ierakstu patiesumu. Sasauca neatkarīgu zinātnieku žūriju, tika uzstādīta vismodernākā ierakstu aparatūra, kuru ievietoja skaņu izolētā telpā. Pašam Raudivem eksperimentā piedalīties neļāva. Dziļā klusumā pārbaude ilga 18 minūtes. Kad ierakstus atskaņoja, bija dzirdamas daudzas balsis, dažas pat ļoti skaļas. Visus klātesošos dzirdētais satrieca. Raudives grāmata iznāca 1971.gadā.

Pats Raudive nekad nešaubījās, ka dzird mirušu cilvēku balsis, jo daudzi no viņiem stādījās priekšā, nosaucot savu vārdu un apliecinot, ka atrodas citā eksistences līmenī. Balsis ne vienmēr varēja skaidri saklausīt, jo tās atšķīrās no dzīvu cilvēku sacītā ar tembru, skaļumu un toņu augstumu. Raudive to skaidroja ar mehāniskā ieraksta aparāta nepilnībām.
Raudive nomira ar domu, ka viņa atklājums izrādījies par lielu, lai to aptvertu un tam līdz galam noticētu.

2003.gadā „Zintnieks” grāmatu izdeva latviski – „Nedzirdamais kļūst dzirdams.”

K.Raudives piemiņas istaba Asūnē. Krāslavas rajons. Asūne. Tajā izvietoti fotomateriāli, dažādi literārie darbi, kas stāsta par K.Raudives dzīvi un darbību. nezinām, vai vēl pastāv.

Saites.
Dzīve pēc nāves.
Spirituālisms.