Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Leonards, Vinčas

Fantasts-pētnieks, mākslinieks, kas savos darbos mēģināja paredzēt nākotni.

Izgudrojumi. Viņa rasējumos esor neparastu lidaparātu (piem., helikoptera), laivas ar dzenskrūvi, tvaika katla, tanka u.c. ierīču zīmējumi.
Zemūdene. Viņš pirmais esot izgudrojis zemūdeni, pie tam militārām vajadzībām. Pēc tam rasējumu it kā iznīcinājis, jo esot nobijies no milzīgā potenciālo upuru skaita.
Divritenis. Pēc viņa skices tāds esot pagatavots.

Darbi.
„Jaunava Marija un bērns ar Svēto Annu.” Glezna, tiek glabāta Luvrā. 2011.gada beigās pabeidza tās restaurāciju. Speciālisti kritizē, ka nu tā esot pārlieku spilgta.

"Mona Lisa." Slavenākā Leonardo da Vinči glezna ir arī viena no pasaules vislabāk aizsargātajām. Jau daudzus gadus tā atrodas aiz necauršaujama bruņustikla, taču jau līdz tam ne reizi vien cietusi no vandaļu uzbrukumiem.
1911.gadā muzeja darbinieks Vinčenco Perudža no Luvras nozaga gleznu. Viņš slotu skapī sagaidīja muzeja slēgšanu un tad, paslēpis gleznu zem mēteļa, izlavījās no muzeja. Policija visupirms aizturēja un nopratināja pazīstamos brīvdomātājus Pablo Pikaso un Gijomu Apolinēru.Gleznu vēlāk uzgāja pie pustraka itāļu amatnieka (?), kurš portretu esot nozadzīs tādēļ, ka "neprātīgi iemīlējies tajā."
1956. gada decembrī kāds cilvēks attēlam iemeta ar akmeni, sabojājot krāsu uz tēla kreisā elkoņa. Vēlāk šis bojājums pilnībā novērsts.
Dažādā veidā gleznu centušies sabojāt arī pēc bruņu stikla uzlikšanas, taču tas vandaļiem nekad nav izdevies. Tā 1974. gadā kāda sieviete darbam uzbrukusi ar sarkanās krāsas aerosolu, kad tas bijis izstādīts Tokijas Valsts muzejā. Tādējādi viņa vēlējusies protestēt pret to, ka muzeju nevarējuši apmeklēt invalīdi. Savukārt 2009. gadā kāda krieviete pa da Vinči darbu sviedusi ar porcelāna tasi, ko iegādājusies turpat Luvras suvenīru veikaliņā.
Mākslas pētnieki noskaidrojuši, kur Itālijā meklējama ainava, kas redzama slavenās Leonardo da Vinči "Monas Lizas" fonā, raksta ārvalstu prese.
Ainava ir no Montefeltro reģiona, Itālijā. Precīzi pētījuma rezultāti un pamatojums ticis publicēts grāmatā "Code P" 2012.gada decembrī. Ģeomorfoloģe Olīvija Neši un māksliniece Rozeta Borkija skaidro, ka šādas upes, ezeri un kalni, kādi redzami Džokondas portreta fonā ir raksturīgi šim Itālijas apgabalam. Turklāt šī teorija apstiprina 2011. gadā izvirzīto pieņēmumu, kas apšauba Džokondas personību.
Līdz šim, vadoties pēc Džordžo Bazari 1550.gadā publicētās Leonardo da Vinči biogrāfijas, tika uzskatīts, ka gleznā redzama Liza Džerardini, Florences zīda tirgoņa Frančesko Džokondas sieva. Tomēr Vatikāna arhivārs Roberto Dzaperi ir izpētījis un publicējis grāmatā, ka patiesībā Leonardo gleznojis Pacifiku Brandani - precētu sievieti, Džuliano Mediči mīļāko. Jāpiebilst, ka gleznas tapšanas laikā Mediči bijis trimdā Umbrijas hercogistē, kas atrodas Montefeltro reģionā. Arhivāra grāmata vēsta, ka Brandani dzemdēja Mediči ārlaulības dēlu un pēc dzemdībām nomira. Pēc viņas nāves Mediči pasūtījis savas mīļotās portretu.
Ģeomorfoloģe Neši apgalvo, ka līdz šim nav zinājusi par Dzaperi grāmatu, taču tagad, pēc tās izlasīšanas, tā tikai apliecina viņas teoriju par noslēpumainā portreta fonā redzamo ainavu.
Vēl viens pētījums 1995.gadā, ko veica itāļu profesors Karlo Starnazi, vēsta, ka virs modeles kreisā pleca redzmais tilts atrodas netālu no Areco pilsētas, aptuveni 60 kilometru attālumā no Florences. Starnazi uzskata, ka tiltu būvējuši vēl Romas impērijas laikā. Savukārt Olīvija Neši uzskata, ka, ja gleznā redzamā sieviete būtu florenciete, tad kāpēc gan Leonardo būtu vajadzējis gleznā iekļaut tiltu, kas atrodas tik lielā attālumā no Florences.

"Svētais vakarēdiens." Šī slavenā freska atrodas Milānā, Santa Maria della Grazie baznīcā.

Salvator Mundi. Christie's izsoļu nams 2017.gadā šo gleznu pasniedza kā "pēdējo da Vinči, kas atrodas privātās rokās" un rezultātā to iegādājās Saūda Arābijas kroņprincis Muhameds bin Salmans. Glezna tiks izstādīta jaunatvērtajā Luvras filiālē Abūdabā.

"Žinero de Benči." 1967.gadā Lihtenšteinā valdošā firstu dinastija šo Vinčas Leonarda gleznu pārdeva par 5 miljoniem dolāru, tā tika izglābtas valsts finanses.

Mēness virsmas un Mēness fāžu attēls. Kaut kādu tāde ap 1505.gadu esot uzzīmējis Leonards. Ilgu laiku tas tika uzskatīts par pirmo Mēness virsmas un fāžu zīmējumu, līdz 1999.gadā doktors Filips Stouks no Rieteņu Ontārijas universitātes (Kanāda) uzgāja slaveno "Mēness karti" Knoutas kompleksā Īrijā. 

Nospiedums civilizācijā. 
Viņa vārdā nosaukta Romas starptautiskā lidosta.