Lūka (?-84.g.), evaņģēlists, svētais
Grieķiski - Λουκᾶς, Loukás.
Ārsts, vēsturnieks un viens no triju sinoptisko evaņģēliju autoriem.
Dzīvesgājums. Dzimis Antiohijā.
Pseidoapustuļa Pāvila māceklis. Pierakstīja Pāvila sludināto evaņģēliju, tādējādi kļūdams par Lūkas evaņģēlija autoru. Rakstīja ceļojuma laikā.
Miris 84.gadā pie Beotijas (Grieķija).
Darbi.
Lūkas evaņģēlijs.
Apustuļu darbi.
Panagijas Sumelas brīnumdarītāja svētbilde. To V gs. Ziganas alā uzgāja mūki Vārava un Safronijs. Saskaņā ar senu baznīcas nostāstu, to esot uzgleznojis apustulis un evaņģēlists Lūka vēl Sv.Marijai vēl dzīvai esot. Kādu laiku glezna glabāta Atēnās, bet tad laikā, kad Bizantijā cīnījās pret ikonu gleznošanu, tā tika noslēpta Zigana alā. Kad bildi atrada, tad 412.gadā pēc mūka Vāravas tantes Marijas gribas tika uzcelts klinšu klosteris. XIX gs., sākoties grieķu-turku vardarbībai, ikona izvesta uz Grieķiju. Sākotnēji atradusies muzejā, bet tad nodota glabāšanai Sv.Dievmātes katedrālē Kalambakā - ciemā Meteoras klinšu pakājē. Katru gadu 15.augustā te atzīmē Panagijas Sumelas ikonas dienu.
Svētā kalna Ibēras Dievmātes (Vrataras Dievmātes?) svētbilde. Tā tiek glabāta Ibēras klosterī Atonā. Uzskata, ka tās autors esot evaņģēlists Lūka.
Tilermas Dievmātes ikona. Viens no nedaudzajiem tēliem, ko vēl Marijas zemes dzīves laikā uzgleznojis pavadonis un Pāvila palīgs evaņģēlists Lūka. Tas esot radīts 46. mē. gadā. Apmēram tai pat laikā Lūka to uzdāvājis nācaretiešu mūkiem, kas bija apmetušies Antiohijā.
Bētlemes Dievmātes svētbilde. Svētbildes radīšanas apstākļi nav skaidri. Daļa vēsturnieku uzskata, ka to uzgleznojis evaņģēlists Lūka, pie kam vēl Marijas dzīves laikā. Jāatzīmē, ka šī svētbilde ir vienīgā uz kuras Marija smaida. Ar šo svētbildi saistīta virkne nostāstu, kuros Dievmāte izpaudusies kā kristiešu aizstāve.
Saites.
Lūkas evaņģēlijs.
Apustuļu darbi.
