Aliens

Luksemburgas lielhercogiste

Grand-Duche' de Luxembourg - franču val.
Grosherzogtum Luxemburg - vācu val.

Neliela hercogistes valsts Rietumeiropā, lielhercogu mītnes zeme, finanšu, banku darījumu un transporta centrs.

Galvaspilsēta - Luksemburga.
Iedzīvotāji - > 600 000 (2018.g.); 360 000 (1975.g.), luksemburgieši, 1975.gadā to bija 90%. Šodien raksta, ka ap 45% valsts iedzīvotāji ir imigranti, pārsvarā no citām ES dalībvalstīm.
Platība – 2586 km².
Oficiālās valodas - franču, vācu.
Administratīvais iedalījums - 3 apgabali, kas sadalīti 12 kantonos.
Robežvalstis - Beļģija, Francija, Vācija.
Nauda - Luksemburgas franks, tagad eiras.
Otrais lielākais IK uz vienu iezīvotāju pēc Kataras - 79 660 ASV dolāru gadā.

Politiskā iekārta. Luksemburga ir konstitucionālā monarhija. 
Konstitūcija pieņemta 1868.gada 17.oktobrī (grozījumi 1919.g., 1948.g., 1956.g.).
Valsts galva - lielhercogs, no Burbonu dzimtas.
Augstākais likumdevēja orgāns - vienpalātas parlaments.

Ģeogrāfija. Ziemeļu daļā Ardēnu atzari, dienvidos - 300-400 m augsts līdzenums, ko saposmo Mozeles pieteku ielejas.
Derīgie izrakteņi - dzelzs rūdas atradnes.
Lielākās pilsētas - Luksemburga, Eša, Diferdanža, Didelanža.

Klimats. Mērens, vidējā temperatūra 0-2^o (janvārī), 18^o (jūlijā). 
Nokrišņi 700-750 mm gadā, kalnos līdz 1000 mm.

Daba. Mozeles baseina upes.
Meža brūnās un pozolētās velēnas augsnes.
Ap 1/3 teritorijas - platlapju meži.

Vēsture. No 1921.gada ir ekonomiskā savienībā ar Beļģiju.
NATO dalībvalsts.

Ekonomika. Pašlaik ir viena no bagātākajām Eiropas valstīm, kuras dzinējs ir finanšu sektors, ES institūcijas un tehnologiju un inovāciju nozare. Lukseburgā reģistrētas apmēram 140 bankas, kas piesaista ļoti turīgus klientus no visas pasaules.
Augsti attīstīta industriāla valsts. Ekonomikas pamatā melnā metalurģija, ko pamatā kontrolē Francijas un Beļģijas kapitāls. Tērauda ražošanā uz 1 iedzīvotāju ir 1.vietā pasaulē.

Aplūkojamie objekti.

Millertāle. Luksemburgas lielhercogistes austrumu daļā, netālu no Ehternahas, pie Vācijas robežas.
      Smilšakmens klinšu veidojumi. Fantastiskas formas. No liasa formācijas laikiem ap 180 – 160 miljonu gadu pmē. Tajos ir aizvēsturiski gravējumi.

Hēringerburga. Viduslaiku drupas rietumos no Melnās Encas, klinšainas kalnu grēdas atzarojumā. No drupām saglabājušies tikai klinšu bluķi un dažas mūru atliekas. Nepilna puskilometra attālumā ZR virzienā redzams kādreizējā nocietinājuma valnis un grāvis. Grāvja ieeju austrumu pusē ietver divas klinšu grupas, kuru kreisajā stūrī atrodas neliela pārkare.
Tur klintī aptuveni 1,5 m augstumā virs zemes iegravēts savāds attēls.  
      Sencilvēku apmetnes. Netālu no viduslaiku drupām 1909.gadā tika atklāti vairāki gan bronzas gan neolīta apmetnes relikti.

Saites.
Luksemburgieši.