Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Mitra, mitraisms

Seno irāņu mitoloģijas personāžs - Saules dievs, kas saistīts ar derības ideju.
Mitraisms - senā indoirāņu reliģija.

Raksturojums. Ap 1200.g.pmē.
Mitra ir ne tikai sociālā, bet arī dabas kosmosa radītājs.
Saistīts ar ūdeņiem, ar Apamnapatu (reizēm uzstājas kā Apamnata hipostāze), ar sauli. Viņš ir plašu ganību un aizpildoša ūdens saimnieks, pateicoties viņam līst lietus un izaug augi, viņš ir "dzīvību dodošais" un "dēlus dodošais," sadala taukus un ganāmpulkus, padara ērtu un labvēlīgu eksistenci, izpilda lūgšanas un lūgumus.
Mitra nodrošināja ar namiem, sievietēm, ratiem, bagātību, miesisku veselību, komfortu un pēcnācējiem.
Mitra saistīts ar auglības dievi Ardvisudru Anahitu, kopā ar Rašnu un Sraošeju uzstājas kā mirušo dvēseļu tiesnesis uz Činvatas tilta. Viņa apkārtnē ir arī vēju dievs (ar dažādiem vārdiem) Veretragna.

Mitras kults - mitraisms. Pašā Irānā Mitras tēla attīstība nebeidzās ar Zaratustras reformu. Droši zināms, ka Mitru godāja ahemenīdi: viņš ticis minēts kopā ar Ahuramazdu un Arvisūru Anahitu Artakserksu II un III uzrakstos. Ksēnofonts ziņo, ka Mitru pielūdzis Kīrs Jaunākais, Ktēsijs ziņoja par upurēšanu Mitram, ko veica persiešu ķēniņi. Kurcijs Rufs stāsta, ka Dārijs III pielūdzis Mitru, sauli un mūžīgo uguni. Domājams, ka Mitru pielūdza jau agrīnie ahemenīdi.
Mitras kults bija plaši izplatīts Mazāzijā jau vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras. Tas simbolizēja gaismas cīņu pret tumsu, labā cīņu un uzvaru pār ļaunumu. Mitraisms samērā plaši izplatījās dažādu sociālo slāņu vidē, īpaši starp karavīriem, un no visām reliģiskajām formām mūsu ēras pirmajos gadsimtos tam bija vislielākās iespējas kļūt par valsts reliģiju, kaut arī tas, tāpat kā pārējās senās reliģijas, nespēja apmierināt visu cilvēku, īpaši zemāko slāņu pārstāvju, garīgās vēlmes. Šo mērķi sasniedza pavisam jauna reliģija – kristietība, kas, apvienodama sevī vairāku seno Austrumu reliģiju elementus un stoicisma principus, vienlaikus sludināja arī jaunas, vēl nebijušas idejas.
Mitras kults izplatījās tālu ārpus Īrānas robežām, te īpaši jāatzīmē Senā Roma, kur kultivēja mitraiskās mistērijas. Īpaša popularitāte mitraismam bija romiešu armijā, to piekopa leģionāri no Eifratas līdz Reinai.
Dūraeiropā Mitru godināja vienlaicīgi ar Jupiteru (to citkārt uzskatīja par Zevu).
Mitras kults saglabājās arī Sasanīdu laikmetā.

Ikonogrāfija. Saskaņā ar mitraisma izplatību  tālu ārpus Irānas robežām, tika atainots skulptūrās, motīvos un sižetos.

Simbolisms. Mitraisma galveno simbols ir bulli nokaujošais Mitra.
Vērša un Skorpiona zvaigznājiem, līdzīgi kā citiem astrāliem elementiem, mitraisma simbolikā bija liela nozīme. Vērsi, kā jau minēts augstāk, Mitra nogalina tauroktonijā un šajā aktā nereti tiek attēlots arī skorpions, kas dzeļ vērša sēkliniekos.

Mitras svētnīcas. Sauktas par miteijoniem.
Trīs telpās sadalīta pazemes struktūra ar altāri, ko apspīd pa jumta logu ienākošā gaisma. Īpaši nozīmīga ir arī strūklaka, kas parasti sastopama Mitras tempļos.

Aplūkojamie objekti.
Sutri pilsētā Mitras templis atrodas pilsētas pievārtē.
Karmonas nekropoles Ziloņa kaps Seviļjā.
Behistūnas siena. Izteikta hipotēze, ka šī siena vēl pirmsahemenīdu laikā kalpoja kā Mitras kuta vieta.

Mitras līdzība ar Kristu:
      1)  dzimis 25.decembrī;
      2)  dzimis jaunavai;
      3)  viņam bija 12 mācekļi;
      4)  darīja brīnumus;
      5)  pēc nāves 3 dienas gulēja apglabāts, tad augšāmcēlās;
      6)  viņu pielūdza svētdienā.

Nospiedums kultūrā. 
Armēnijā no Mitras vārda cēlies Mgeru - varoņa vārds  eposā par sasūnu spēkavīriem, kas nogalina melnu bulli.

Kristus dzimšanas datums. Kristīgā baznīca, nogurusi cīnīties ar spītīgajiem pagānu kultiem, noteica Jēzus dzimšanas dienu 25.decembrī - Neuzvaramās saules dienā (romiešiem - Dies natalis Solis Invicti). Tā, lūk, šī diena, kas patiesībā saistīta ar indoirāņu dievības Mitras kultu, stingri iesakņojusies kristīgajā mitoloģijā apmēram no VI gadsimta.

Evanģēlijos minētā epizode par zīdaiņu nogalināšanu Jūdejas pilsētā Betlēmē, ko pavēlējis izdarīt valdnieks Hērods I, uzzinādams par nākamā Pasaules Valdnieka piedzimšanu, ņemta no mītiem par Mitru.

Tāpat no mitraisma pārņemts arī Svētā Vakarēdiena rituāls un ideja par Kristus otrreizēju atnākšanu, - tā bija sastopama vairāku reliģiju mītos. 

Saites.
Mitraisms.
Persieši.