Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Markss, Kārlis (?-1883.g.)

Žīdu filozofs, komunisma ideoloģijas pamatlicējs.

Radniecība. Māte - Henriete Presburga.
Vecvecāki no mātes puses - Īzaks Heijmans Presburgs un nanete Salomona Barente-Koijena no Amsterdamas. Viņi bija radi Nātanam Maijeram Rotšīldam.

1848.gada 21.februārī Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss publicēja Komunisma manifestu. tas postulēja cilvēces attīstību caur šķiru sabiedrībām - verdzību, feodālismu un kapitālismu - uz nākotnes sabiedrību komunismu.

Uzskati. Pauda proletariāta diktatūras nepieciešamību. Pilnīgi noliedza, ka ir iespējama „tīra” demokrātija, jo tāds režīms tikai palielinot valdošās šķiras iespējas.
Viens no ietekmīgākajiem pēdējo divu gadsimtu domātājs, jo Marksa ideju iedvesmotās strādnieku kustības rezultātā kapitālisms pieņēma sociālā taisnīguma principus.

Markss kā brīvmūrneks. 1845.gada 17.novembrī K.Markss kļuva par ložas Le Socialiste biedru. 1848.gada februārī savas brīvmūrnieku vadības uzdevumā publicēja savu "Komunistu manifestu." Markss (arī Engelss) bijuši 31.pakāpes brīvmūrnieki (Vladimirs Istarhovs, "Udar ruskih bogov," Maskava, 2000.g., 154.lpp.).
1847.gadā Markss (arī Engelss) kļuva par biedriem Parīzes ložā "Taisnības līga," kas bija viena no iluminātu pagrīdas nodaļām. Šī loža neveiksmīgi mēģināja sagrābt varu Francijā 1839.gadā, un 1847.gada novembrī Marksa pelēkais kardināls Mozess Hess ierosināja to pārveidot par komunistu partiju.

Markss komunistiskajā partijā. 1848.gada aprīlī Markss (un Engelss) devās uz Ķelni, kur nodibināja komunistu laikrakstu Neue Rheinische Zeitung, kura pirmais numurs iznāca 1.jūnijā.
Revolūcija Vācijā 1849.gadā tika pilnīgi noslāpēta un Markss tika izraidīts no Vācijas. Pēdējā brīdī vi'ņš avīzē vēl rakstīja: "Mēs esam nežēlīgi un nelūdzam nekādu žēlsirdību. Kad atgriezīsimies, mēs neslēpsim terorismu."
1864.gada 28.septembrī Londonā tika nodibināta Starptautiskā strādnierku asociācija, sekojot tam, Hess, Markss, Engelss un Bakuņins nodibināja Pirmo internacionāli, kas turpināja "Komunistu līgas" aktivitātes. Oficiāli šī līga bija beigusi pastāvēt 1852.gada 17.novembrī.
1872.gadā Markss nolēma slēgt Internacionāli Eiropā, jo organizācija bija novājināta Marksa cīņā ar M.Bakuņinu.

Marksa finansēšana. Komunisdtiskajā mitoloģijā plaši izplatīts uzskats, ka markss bijis nabadzīgs un ekonomiski bijis atkarīgs no "drauga" Engelsa.
Tomēr, tā kā Markss bija rados ar Nātanu Maijeru Rotšīldu, tad tas arī finansēja Marksa darbību. Vēsturnieki esot atraduši divus Marksam izsniegtus čekus. Atklātībai šo faktu darīja zināmu marksa tuvais sabiedrotais M.Bakuņins savā darbā "Polemika pret žīdiem" (Pole'mique contre les Juifs). Bakuņins esot pārtraucis sakarus ar Marksu un viņa kompanjoniem tāpēc, ka "viņi ar vienu kāju ir bankā, bet ar otru kāju sociālistu kustībā."

Marksa nāve. Mira 1883.gada 14.martā izsūtījumā Londonā, 17.martā to apglabāja Haigeitas (Highgate) kapsētā Londonas ziemeļos.

Laikabiedri par Marksu. Vēlāk Engelss raksturoja Marksu kā briesmoni, kurš pārpilns naida "it kā tūkstoš briesmoņi viņu būtu sagrābuši aiz matiem." Marksa nepārtrauktā dzeršana un mežonīgās orģijas tikai pastiprināja viņa naidu pret apkārtējiem. Visas sapulces Parīzē notika aiz slēgtām durvīm un logiem, lai nebūtu dzirdama Marksa aurošana.
Markss bija kārs uz smalkiem ēdieniem un franču vīniem, ēdienus savai ģimenei importēja no ārzemēm. Marksa biedrs Džuzeoe mazīni, kas viņu labi pazina, par viņu rakstīja: "Viņam sirds drīzāk plīsa no naida, nekā no mīlestības uz apkārttējiem. Kārlim Marksam bija destruktīvs raksturs." (Kārlis Markss, "Politiskā biogrāfija," Hamburga, 1975.g.)
"Markss bija neuzticams egoists un melīgs intrigants, kurš tikai vēlējās izmantot citus," - viņa asistents Kārlis Heincens.

Darbi.
"Kapitāls." Politiskās ekonomijas kritika. 

Aplūkojamie objekti.
Kārļa Marksa ēka Vīnē. Viņa vārdā nosaukta vairāk nekā kilometru gara daudzdzīvokļu ēka. Celta XX gs. 30.gados socālistu valdības laikā un art deco stilā. Tās uzdevums bija nodrošināt cilvēku cienīgus apstākļus vienkāršajiem strādniekiem. Pilsētnieki šo rajonu mēdz saukt par "Sarkano Vīni."

Marksa kaps Haigeitas kapsētā Londonā. Apglabāts te 1883.gada 17.martā. Tepat apglabāta arī viņa sieva Ženija Marksa, mazdēls Anrijs (Harijs) Longe un Marksu ģimenes draudzene Helēna Demuta. 1903.gada augustā Marksa kapu apmeklēja Ļeņins un citi RSDRP II kongresa delegāti. 1954.gadā Marksa kapavietu pārvietoja uz citu kapsētas daļu. Uz kapu tika pārvietota arī urna ar Marksa meitas Eleonoras pīšļiem. 1956.gadā uz kapa tika novietots piemineklis K.Marksam (skulptors L.Bredšo).