Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Mamuti

Mamuta vārds cēlies no mansu valodas - "zemes rags."

Mamuti ir izmirusi snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas ģints, kas Zemi apdzīvoja no pliocēna pirms aptuveni 5 miljoniem gadu līdz holocēna laikmetam (kas joprojām turpinās) pirms aptuveni 4500 gadiem. Pētījumi liecina, ka mamuti apdzīvojuši visus kontinentus, izņemot Austrāliju un Dienvidameriku. 

Parādīšanās uz Zemes. Pirmie mamuti parādījās Āfrikā aptuveni pirms 5 miljoniem gadu. Aptuveni pirms diviem miljoniem gadu mamuti sāka virzīties uz ziemeļiem, kā rezultātā tie izplatījās pa visu Eirāziju. Kopumā mamuti ir dzīvojuši visos kontinentos izņemot Austrāliju un Dienvidameriku.

Izmiršana. Lielākā daļa mamutu izmira aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu.
Nav skaidras informācijas par to, kādēļ šie lielie zīdītāji izmira. Eksistē vairākas hipotēzes par to, kādi bija mamutu izmiršanas iemesli. Par vienu no ticamākajiem mamutu izmiršanas iemesliem tiek uzskatītas klimata izmaiņas, bet netiek izslēgta arī epidēmijas iespējamība, ģenētiskās daudzveidības zaudēšana vai pat cilvēka ietekme.
Viena no izplatītākajām versijām liecina, ka mamutu izmiršanas iemesls varētu būt pārmedīšana. Mamuti Vrangeļa salā izmira tikai 3700 gadu atpakaļ. Ja pārējie mamuti citviet Ziemeļeiropā un Sibīrijas ziemeļos izmira pirms apmēram 12 000 gadu, tad Vrangeļa salas izolētā populācija turpināja pastāvēt līdz pat 4600 gadiem pirms mūsdienām.

Cilvēku medības. Pirmatnējie cilvēki medīja mamutus to gaļas, ādas, vilnas un kaulu dēļ. Gaļu izmantoja pārtikā, protams, āda tika izmantota, lai piesegtos, bet kauli tika izmantoti kā mājokļu celtniecības materiāls un izejmateriāls instrumentiem.

Apraksts. Mamutu vidējais garums bija aptuveni 3 līdz 4 metri, bet to masa nepārsniedza 8 tonnas. Savukārt Stepes mamuti garums varēja pat pārsniegt 5 metrus, bet to svars varēja sasniegt pat tonnas. Bez mums zināmajiem milzu mamutiem eksistēja arī pundurmamuti, kuru augstums varēja būt aptuveni līdz 2 metriem, bet maksimālā masa ap 1350 kilogramiem.
Tiek uzskatīts, ka mamutu dzīvs ilgums līdzinājās mūsdienu ziloņu dzīves ilgumam un varēja sasniegt pat 60 – 70 gadus.

Mamutu pasugas. Pašlaik zinātniekiem izdevies atklāt 13 mamutu pasugas. Visizplatītākā mamutu suga bija Matainie mamuti, bet par vieniem no vislielākajiem mamutiem tiek uzskatīti Stepes mamuti.
Mūsdienu tuvākais mamuta radinieks ir Indijas zīlonis.

Mamutu pārtika. Mamuti pārtika galvenokārt no graudaugiem, zāles un krūmiem. Mamutu zobi bija labi piemēroti rupjas barības sasmalcināšanai, un tiek uzskatīts, ka vienam mamutam dienā bija nepieciešami aptuveni no 180 līdz 300 kilogramiem pārtikas.

Atradumi.
Šamanovska muzejs.
Atrodas Jamalas-Ņencu autonomā apgabala administratīvajā centrā Š....
Mamutīte Ļuba. To uzgāja Jurijs Hudins, ziemeļbriežu audzētājs. ļoti labā stāvoklī, ļoti liels retums. Bijusi ASV, Japānā, Honkongā. 2018.gadā brauks uz Londonu.
Pavlovas IV apmetnes virtuve. Pirms aptuveni 29 000 gadu te dzīvojuši Gravetas kultūrai piederīgi kromaņjonieši. Apmetnē atsegta seno cilvēku virtuve, kuras centrā atradās liela, ap 5 m plata, zemē iedziļināta gaļas cepšanas vieta, kurā bija saglabājušās pēdējās maltītes - mamuta mātītes cepeša - atliekas. Netālu no centrālās bedres atsedza arī mamuta mazuļa skeletu. Līdzās cepšanas bedrei arheologi atrada arī vairākas vārīšanas bedres ar karsējamiem akmeņiem. Visu virtuvi, pēc izrakumu vadītāja Irži Svobodas domām, segusi jurtas tipa nojume.

Mamutu atradumi Latvijā. Latvijā uzieti 8 mamutu ilkņu fragmenti:
   6) 2005.gadā atrada mamuta ilkni Saldus rajona Nīgrandē;
   7) 2014.gada maijā pie Pāvilostas uziets un muzeja nonācis mamuta dzeroklis. tas izpētīts un ar rezultātiem var iepazīties Latvijas Dabas muzejā;
   8) uzņēmuma "Sauleskalna smilts" šķembu karjerā uziets mamuta ilknis.

Mamutu kapsētas. Vietas, kurās uzkrājušās mamutu mirstīgās atliekas - ziemeļos (Jakūtijā, Kolimā, Čukotkā, Aļaskā). Tajās nereti uziet kaulus, ilkņus un pat praktiski veselus ķermeņus, kas pat nav puves skarti. Visbiežāk tādi atradumi notiem zeltraču rakšanas darbību laikā, kad ar ekskavatoriem tiek noņemti lieli zemes un kūdras slāņi. 
1996.gada vasarā Japānā tika organizēta zinātniska ekspedīcija uz Sibīriju ar mērķi uziet "mamutu kapsētā" mūžīgā sasaluma slānī mamuta tēviņa līķi. Mērķis - izdalīt mamuta spermu ar veselu DNS molekulu un ar to apaugļot ziloņmāti. Tāds bērnelis par 2/3 būtu kā mamuts un tikai par 1/3 - kā zīlonis. Iespējams, pēc tam varētu radīt veselu koloniju jauno-seno dzīvnieku mamutu izskatā. Tomēr, tai sezonā japāņiem veiksme nespīdēja.
Pēc gada - 1997.gada 29.jūlijā, Jakūtijas Dabas aizsardzības ministrijas Bioloģisko resursu departamenta un vietējā mamutu muzeja speciālisti izlidoja uz Ustjanovskas (Устья-Яновский) rajonu, kur Maksunuokas (Максунуока) upītes krastā mednieki bija uzgājuši mamuta atliekas. Izraktajam mastodontam (???) trūka ilkņu un daļa galvas, taču pārējais viņa ķermenis vēl atradās mūžīgajā sasalumā. Nezinām, vai no šī parauga tika iegūta sperma.
Nokļūt šādās mamutu kapsētās var ar auto no Jakutskas vai Magadānas līdz zemta ieguvēju arteļiem. Braukt tikai ar pavadoņiem, jo kapsētu atrašana nav vienkārša - vietas mainās un nepieciešama iepriekšēja izlūkošana. 

Mamuta ilkņu atrašana mūsdienās. Lielākās mamutu kaulu atradnes vēl šodien sastopamas Rietumsibīrijā, kur tas kļuvis par pamatrūpalu. Šajos apvidos valda mūžīgais sasalums, un bieži mamutu atliekas ir pietiekoši labā stāvoklī - pat veseli sasaluši mamuti, lai būtu iespējama ģenētiskā materiāla iegūšana. Tādēļ pastāv iespēja, ka mamuti tiks klonēti un ka kādreiz tos būs iespējams apskatīt dzīvus.
Lielāko mamutu ilkņu garums varēja sasniegt pat 4 metrus, un šāda ilkņa svars bija ap 100 kilogramiem. Arī mūsdienās ir iespējams iegūt savā īpašumā kādu mamutu kaulu vai zobu.

Nospiedums civilizācijā. 
Viņu vārdā nosaukta garākā alu sistēma pasaulē - Mamutu ala, kas atrodas ASV Kentukijas pavalstī - Mamutu alas nacionālajā parkā.

Raksti.
Mamutu cepamgaļa Pavlovas IV gaumē.
Zinātnieki par soli pietuvojušies mamutu klonēšanai.

Saites.
Ziloņu dzimta.