Manitoba, Kanādas province
- Detaļas
- Publicēts 15 Augusts 2019
- Skatīts: 1787
Province Kanādā.
Administratīvais centrs - Vinipega.
Vēsture.
Diena - "Ja nu kādreiz." 1942.gada 19.februārī Vinipegas ielās parādījās nacistu formās tērptas patruļas. Pēc pusotras stundas Osborna forta kazarmās, kur bija dislocētas Kanādas armijas daļas, iekaucās pretgaisaa aizsardzības sirēna, pēc tam tika atslēgta elektrība. Gaisa iebrukums sākās ar bombardēšanu. Vāciešu sauszemes karaspēka daļas uzbruka atsevišķām kanādas rezervistu un brīvprātīgo daļām, kas aizsargāja pilsētu ap Vinipegas centru un rūpniecības rajoniem.
Pusdesmitos no rīta kanādiešu spēki kapitulēja. Uz vienas no galvenajām ielām Portage Avenue pilsētas centrā iebrauca vērmahta tanks. Internēto vidū nometnē Lower Fort Garry izrādījās redzami vietējie politiķi: premjerministrs Džons Brakens (John Bracken), mērs Džons Kvīns (John Queen), Manitobas vicegubernators Rolands Fērberns Makviljams (Roland Fairbairn McWilliams) un Norvēģijas sūtnis Vilhelms de Morgenstierns (Wilhelm de Morgenstierne). Britu karogs, kas iepriekš plīvoja virs forta, nomainīja nacistu karogs ar ugunskrustu vidū. Himlera ielas (Himmlerstadt) centrālo ielu pārdēvēja par Hitlera ielu (Hitlerstrasse).
Šo dienu nosauca par If Day (angliski) vai Si un jour (franciski) un tā beidzās 17:30 ar svinīgu gūstekņu atbrīvošanu, parādi un svarīgu amatpersonu runām. Neīstos "nacistu" spēkus komandēja Ēriks fon Noirenbergs (Erich von Neurenberg), jauno cilvēku formas tērpi bija iznomāti Holivudā.
Neskatoties uz to, ka par neīsto iebrukumu iepriekš tika izziņots avīzēs un "okupētās teritorijas" karte tika izstādīta pilsētas centrālajā krustojumā, daudzus šī akcija pārsteidza. Īstenībā tā bija rūpīgi plānota reklāmas akcija kara aizņēmuma obligāciju - Victory Bonds, pārdošanai, kas turpinājās no 1942.gada 16.februāra līdz 9.martam. If Day organizēja sabiedrība "Lielais Vinipegas kara aizņēmums" (Greater Winnipeg Victory Loan), un tā bija otrā akcija kara aizņēmuma obligāciju pērdošanai II Pasaules kara laikā.
Organizatori uzskatīja, ka, ja jau karš ienācis cilvēku mājās, kas tomēr nav no tā cietuši, tad ieņems krietni lielāku summu, nekā izlietoja šai akcijā. Iztērēja 3000 Kanādas dolāru, bet tikai vienā dienā Vinipegā ieņēma vairāk kā 3 miljonus Kanādas dolāru.
2006.gadā Ārons Floresko (Aaron Floresco) vietējam TV kanālam CTV Television Network uzņēma dokumentālu filmu par šiem notikumiem, kas vēlāk nelielas kinohronikas veidā tika iekļaut Kanādas kinorežisora Gaja Medina (Guy Maddin) filmā "Mana Vinipega."
Aplūkojamie objekti.
Manitobas ezers. Ar ūdensbriesmoni.
Vinnipegas ezers. Ar ūdensbriesmoni.
Čērčila. Churchill. Atrašanās vieta. Kanāda, Hudzonas līča rietumos.
Te ik gadu ierodas ap 15 000 tūristu, lai fotografētu baltos lāčus. Pilsēta slavena ar to, ka tajā dzīvo polārlāči. To populācija tur sasniedz ap 1000 dzīvniekiem. Čērčila ir vienīgā vieta pasaulē, kur ir ierīkots īpašs cietums polārlāčiem.
Ja sasilšanas dēļ izkustu Arktikas ledi, Čērčila varētu pārtapt par vienu no pasaules galvenajiem naftas termināliem jo virzīšanās pa Ziemeļrietumu jūras ceļu būs par 4000 km īsāka nekā caur Panamas kanālu.
Manitobas vilciens. Šis vilciena ceļš šķērso vienu no desmit Kanādas provincēm – Manitobu - no dienvidiem uz ziemeļiem. Tas ved pasažierus no provinces galvaspilsētas Vinipegas uz Čērčilu - pilsētu, kas slavena ar to, ka tajā dzīvo polārlāči. To populācija tur sasniedz ap 1000 dzīvniekiem. Brauciens ar vilcienu ir aptuveni 48 stundas garš – ceļā jāpavada divas dienas un divas naktis. 1697 kilometrus garais maršruts ved cauri sniegotiem zālājiem, mežiem un aukstām zemēm tieši aiz polārā loka. Pa ceļam ir iespējams vērot arī ziemeļblāzmu. Taču, kad temperatūra sasniedz - 45°C, inženieriem nākas cīnīties ar sniegu un ledu, lai vilciens varētu turpināt ceļu.
Saites.
Kanāda.
