Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Melnie caurumi

Zinātnieki uztvēruši skaņu viļņus no tiem, un tā ir zemākā skaņa kādu izdevies uztvert Vsumā. Tas ir si bemols, kas ir par 57 oktāvām zemāks nekā vidējais do uz klavierēm.. Šī iespaidīgā skaņa nāk no melnā cauruma perseja galaktikā, kas atrodas 250 miljonu gaismas gadu attālumā no mums.

Melnā matērija. Kosmosā pastāvot netverama mistiska matērija. ASV zinātnieki esot konstatējuši matērijas gravitācijas iezīmes pēc divu lielu galaktiku kopu sadursmes. Šī matērija neizdala un neatstaro pietiekami daudz gaismas, lai to varētu ieraudzīt. Zinātnieki lēš, ka tā varētu aizņemt ¼ daļu kosmosa telpas.
Dažos teorētiskajos modeļos izklāstīts, ka brīdī, kad saduras divas tumšās matērijas daļiņas, tās iet bojā un vietā rodas parasta daļiņa un antidaļiņa (kā elektrons un pozitrons). Jaunajām daļiņām jākļūst redzamām. Teorētiskie modeļi nosaka, ka sadursmes vietā strauji jāpieaug elektronu un pozitronu koncentrācijai.
Eksperimentu rezultātā pētnieki nonākuši pie slēdziena, ka mēs vēl nespējam pamanīt melno matēriju.

Pētījumi.
Advanced Thin Ionization Calorimeter (ATIC). NASA finansēts eksperiments, kurā gaisa balons pētīja elementārdaļiņu drūzmēšanos virs Dienvidpola. Ierīce novēroja, ka Zemi apberošo elektronu un pozitronu skaits svārstās starp 300 un 800 miljardiem elektronvoltu.

Caurums Visumā. Minesotas universitātes pētnieku grupa atklājusi „caurumu” Visumā. Tajā nav ne galaktiku, ne tunšās matērijas, ne zvaigžņu. „Cauruma” diametrs ir miljards gaismas gadu. Šis fenomens ir pretrunā ar līdzšinējiem novērojumiem un Visuma veidošanās datorsimulāciju. Šis rajons jau iepriekš bija piesaistījis pētnieku uzmanību, taču par vienīgo tā anomāliju tika uzskatīta zemā temperatūra. 

Atradumi:
1. M33 X-7 – atklāts 2007.gadā un ir patreiz lielākais zināmais melnais caurums. Ieslēgts šaurā orbītā ar milzīgu zvaigzni mums pavisam netālā galaktikā – spirālveida galaktikā Meisser 33 apmēram 3 miljonu gg. attālumā. Tā masa 16 reižu pārsniedz Saules masu, bet tam blakus esošās zvaigznes masu – pat 70 reižu.  

Saites:
Galaktikas.