Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

NATO

North Atlantic Treaty Organisation – „Ziemeļatlantijas līguma organizācija.”

Militāra Rietumvalstu un ASV kolektīvas aizsardzības organizācija, kas radīta ar mērķi militāri pretimstāvēt PSRS, bet pastāv arī mūsdienās kā kolektīvās drošības globāls garants. 

NATO būtība ietverta šī līguma 5.pantā: "Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām (...) uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm."

Vēsture. Pēc II Pasaules kara PSRS Eiropā realizēja agresīvu ārpolitiku un 1948.gadā sāka totālu Rietumberlīnes blokādi. Lai pasargātos no sarkankrievu agresijas, Nīderlande, Luksemburga, Lielbritānija un Francija, parakstot Briseles līgumu, apņēmās kopīgi atbildēt militāriem uzbrukumiem jebkurai no līguma dalībvalstīm. Šīs savienība tad arī tiek uzskatīta par NATO pirmsākumu.
1949.gada 4.aprīlī Vašingtonā tika parakstīts jau pilna varianta Ziemeļatlantijas līgums, kur NATO dibinātājvalstis ir ASV, Kanāda un 10 Eiropas valstis (Lielbritānija, Francija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Itālija, Spānija, Īslande (interesanti, ka tai nemaz nav armijas!) u.c.).
1952.gadā NATO iestājās Turcija.
Interesanti, ka 1954.gadā arī PSRS pieprasīja to uzņemt NATO, taču esošās dalībvalstis pēc nopietnas apspriedes izteica neuzticību PSRS un kā atbildi savās rindās uzņēma Rietumvāciju (VFR). Kā atbildi PSRS jau pēc 5 dienām nodibināja Varšavas paktu - militāra pretsvara savienību ar PSRS, Poliju, Austrumvāciju, Ungāriju, Čehoslovākiju, Albāniju, Bulgāriju un Rumāniju.
1955.gada 14.maijā pasaule tika sadalīta divās pretējās nometnēs, un šis pretimstāvēšanas periods ieguva "Aukstā kara" nosaukumu.
Varšavas pakts izira līdz ar komunistiskās sistēmas sabrukumu Austrumeiropā un PSRS. Līdz ar Vācijas atkalapvienošanos 1990.gada 3.oktobrī beidzās arī Aukstais karš. 1991.gadā sekoja PSRS iziršana un varšavas paktam zuda jēga.
Pēc PSRS iziršanas Austrumeiropas valstis un dažas no sarkankrievu okupētajām zemēm tiecās pēc iestāšanās NATO. Tādejādi 2004.gadā NATO papildināja jaunas dalībvalstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovākija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija.
Kopš 2006.gada galvenais izaicinājums NATO ir starptautiskais terorisms un masu iznīcināšanas ieroču kontrole. Tādejādi NATO valstis (īpaši jau ASV) iesaistījusies vairākās neviennozīmīgi vērtētās militārās operācijās - Afganistānā, Kuveitā, Irākā, Lībijā u.c.
2016.gadā Krievijas atbalstīts grupējums mēģināja valstī veikt apvērsumu, lai traucētu iestāšanos NATO, taču neveiksmīgi.

Militārie resursi. 2011.gada budžets aprēķināts kā 963 miljardi ASV dolāru, kas atbilst 60% no kopējiem militārajiem tēriņiem uz Zemes. 73% no tā ir ASV ieguldījums, 15% veido Vācijas, Francijas un Lielbritānijas devums, Latvijas devums - 0,03%.

Latvija NATO. Iestājās 2004.gadā. Neskatoties uz saistībām katru gadu militārismā ieguldīt 2% no IKP, reālais ieguldījums ir tikai 1,2% no IKP, kas nav nekas cits, kā valdošās kliķes nevēlēšanās nopietni pievērsties Latvijas drošības jautājumiem.
Latviešu karavīri NATO kontingentu sastāvā darbojušies misijās Bosnijā, Albānijā, Kosovā un Afganistānā - kopumā ap 2400 kareivju. Pirmo 8 gadu laikā zaudēti 7 karavīri.
Drošības nolūkos mūsu austrumu robežas gaisa telpas patrulēšanu veic NATO valstis. Sākot ar 2014.gadu mums par to jāmaksā pašiem.