Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Prūsijas valsts (1701.-?)

Senprūšu zemes iekaroja un pakļāva vācu krustneši XIII gs., tās iekļaujot Vācu ordeņa valsts sastāvā. 1525.gadā ordeņa valsti pārdēvēja par Prūsijas hercogisti, un par tās galvaspilsētu kļuva Kēnigsberga. 

Prūsijas valsts nodibināšana (1701.g.). 1701.gadā tika nodibināta Prūsijas karaliste, kas bija spēcīgākā no vācu valstīm, un tai vēlāk bija liela loma Vācijas impērijas izveidošanā. Apvienotajā Vācijā reģionu ap Kēnigsbergu nodēvēja par Austrumprūsiju.

Prūsija Septiņgadu karā (1756.-1763.g.). Nesekmīgi karoja Septiņgadu karā, tomēr tai izdevās iziet no kara bez teritoriāliem zaudējumiem. Polijas sadalīšana nozīmīgi paplašināja Prūsijas valsts teritoriju.

Prūsija Napoleona I karu laikā. Ar Prūsijas ķēniņu Frīdrihu Vilhelmu III 1805.gada decembrī tika noslēgta savienība, par ko Prūsijai tika piešķirti britu monarhu valdījumi Vācijā - Hanovera. Tomēr pašā Prūsijā bija visai stipri izteikts noskaņojums pret Napoleonu I, īpaši kareivīgi bija ģenerāļi un virsnieki. Bija izplatīts uzskats, ka franči nespēj turēties pretim Frīdriha II Lielā pēctečiem. Tomēr galvenais prūšu neapmierinātības iemesls bija tas, cik Napoleons I bezceremoniāli rīkojās vācu zemēs, nemaz nerēķinoties ar vietējo valdnieciņu viedokļiem.
Galu galā Prūsija pārslēdza savienību ar Zviedriju, Krieviju un Britāniju kopējai militārai darbībai pret Napoleona Franciju un 1806.gada 1.oktobrī Napoleonam I izvirzīja ultimātu izvest visu franču armiju aiz Reinas. Francijas imperators negaidīja, kamēr viņa pretinieki apvienosies. 14.oktobrī franči sakāva divas prūšu armijas pie Jēnas un Auerštates. Pirmajā kaujā armiju komandēja pats Napoleons I un spēku samēri bija līdzīgi. Otrajā kaujā franču spēkus komandēja maršals Davū un šoreiz prūšu bija divas reizes vairāk kā franču. Tomēr abos gadījumos franču uzvara bija pilnīga, bet Prūsija vienas dienas laikā bija palikusi bez armijas un faktiski arī bez iespējas pretoties Napoleonam I.
Prūsija nepilna mēneša laikā tika pilnīgi sakauta - franči iegāja Berlīnē, pēc tam kapitulēja vairāki stipri prūšu cietokšņi. Nomināli prūši tomēr pretojās līdz pat nākamā gada vasarai, kad Francija un Krievija noslēdza mieru Tilzītē. 

Tilzītes miera noteikumi (1807.g. 9.VII). 1804.gadā Prūsija pievienojās 4.pretfranču koalīcijai, kas beidzās ar sakāvi. Militārā neveiksme maksāja Prūsijai pusi teritorijas, ko paņēm Napoleona I Francija saskaņā ar Tilzītes mieru. Prūsija zaudēja nozīmīgas teritorijas, no kurām nodibināja Vestfāles karalisti un Varšavas hercogisti. Prūsijai arī tika uzlikta kontribūcija 100 miljonu franku apmērā par labu Francijai. Prūsijas armija bija jāsamazina līdz 40 000 cilvēkiem, uz Prūsiju tika attiecināts dekrēts par kontinentālo blokādi. 

1812.gadā Frīdrihs Vilhelms III piedalījās karagājienos pret Krieviju. Napoleona I militārā neveiksme ļāva Prūsijas karalim 1813.gada martā pieteikt karu Napoleona I Francijai. Pēc Napoleona I sakāves Prūsija, saskaņā ar Vīnes kongresā nolemto, saņēma Vestfāli, Reinas apgabalu un daļu Saksijas.

1866.gadā Prūsijas sastāvā tika iekļauta Frankfurte pie Mainas.

Saites.
Vācija.