Paleontoloģija, paleontologi
Pirms 60 miljoniem gadu Zeme tiešām bija plakana. Vienā pusē dzīvoja cilvēki, otrā dinozauri. Tad tajā pusē, kurā dzīvoja dinozauri, ietriecās meteorīts un plakanā Zeme sarullējās tā, ka dinozauri palika iekšpusē. Tā radās paleontoloģija.
Paleo (no grieķu val. vārda palaios - "sens") + on/ontos ("esošs" - grieķu val.) + logos ("mācība" - grieķu val.).
Bioloģijas nozare, kas pētī un rekonstruē izmirušu, agrākos laikos dzīvojušu organismu fosīlijas, organismu vēsturisko attīstību un radniecību ar mūsdienu dzīvajiem organismiem.
Paleontoloģija sastāv no divām galvenajām daļām - paleobotānikas un paleozooloģijas. Bieži vien ar paleontoloģijas jēdzienu saprot tieši kā paleozooloģijas sinonīmu.
Vēsture. XIX gs. sākumā zinātnieku pasaule sāka pievērst uzmanību kalnu iežu joslās atrastajām fosīlijām. Franču zinātnieki Ž.Kivjē un A.Bronjārs izdarīja izrakumus pašā Parīzes vidū – Monmartrā, kur atrada mastodontu kaulus. Ž.Kivjē kļuva slavens kā paleontoloģijas tēvs, bet A.Bronjārs – kā paleobotānikas tēvs.
E.Hekels 1866.gadā pirmais noformulēja bioģenētisko likumu, kas sekmēja evolucionāros pētījumus paleontoloģijā.
1873.-1875.gados V.Kovaļevskis Krievijā radīja evolucionāro paleontoloģiju.
Raksti.
Top paleontoloģijas piedzīvojumu seriāls pēc M.Kraitona jaunatklātā romāna "Pūķa zobs" motīviem.
Saites.
Bioloģija un biologi.
