Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Rasisms, rasisti

Ideoloģiska doktrīna, kas diskriminē dažādu cilvēku grupu pārstāvjus atkarībā no antropoloģiskajām pazīmēm vai etniskās izcelsmes, iedalot tos vērtīgākos un mazvērtīgākos.

Iesākumā tāda attieksme tika attiecināta uz starprasu attiecībām, pārsvarā vērsta pret nēģeriem Amerikā. Kā galvenā antropoloģiskā diskriminācijas pazīme kalpoja ādas krāsa. Vēlāk rasisma jēdziens ir paplašinājies līdz mūsu sniegtās definīcijas robežām.

Vēsture. Rasismu kā vienu no pamatidejām pārstāvēja socioloģijas bioloģiskais novirziens, kas bija izplatīts XIX gs. 2.pusē.
Kā viens no rasu cīņas paņēmieniem ir nēģeru baznīcu dedzināšana ASV, īpaši dienvidu pavalstīs. Pirmais tāds dokumentētais gadījums ir noticis 1822.gadā, kad nodedzināta kāda baznīca Dienvidkarolīnā. Uzbrukumi nēģeru baznīcām dienvidu pavalstīs kļuva par ikdienišķu parādību pēc Pilsoņu kara XIX gs. vidū.
1955.gadā ASV tika arestēta nēģeriete šuvēja Roza Pārksa par to, ka autobusā atteicās dot vietu baltajam vīrietim. M.L.Kings juniors aicināja visus nēģerus boikotēt sabiedrisko transportu, kamēr netiks atcelti pazemojošie noteikumi. Boikots vainagojās ar uzvaru, jo ASV Augstākā tiesa nolēma, ka rasu nošķiršana autobusos nav attaisnojama.
Drīz vien pēc Kinga slavenās runas Vašingtonā uz Linkolna memoriāla kāpnēm 1963.gada 28.augustā ASV Kongress apstiprināja likumus, kas izbeidza rasu segregāciju un apstiprināja melnās rases pārstāvju vēlēšanu tiesības. 1964.gadā ASV Kongress pieņēma Pilsoņu tiesību likumu, kas vērsās pret rasu diskrimināciju un segregāciju. 1965.gadā tika apstiprināts Balsošanas tiesību likums, kas ASV nēģeru iedzīvotājiem deva balsošanas tiesības.
Kinga kampaņa par nēģeru līdztiesību Amerikā un rasu segregācijas izbeigšanu deva sekmes. Prezidenta Džona F.Kenedija valdīšanas laikā nēģeriem tika piešķirtas līdzīgas pilsoņtiesības ar baltajiem, lai gan vēl ne pilnā apmērā.
Īpaši baznīcu dedzināšanu nēģeru iedzīvotāju iebaidīšanai rasisti izmantoja XX gs. 50. un 60.gados. 90.gados uzbrukumi nēģeru baznīcām kļuva tik regulāri, ka 1995. un 1996.gados 18 mēnešu laikā tika nodedzināti 66 nēģeru dievnami. Tādas darbības notiek arī šodien.
Amerikas nēģeru vidē vēl joprojām ir lielāka nabadzība, bezdarbs un noziedzība. Statistika vēsta, ka vecuma grupā no 20–34 gadiem 1/9 daļa nēģeru vīriešu atrodas cietumā.
Ik pa laikam ASV izceļas melnādaino iedzīvotāju nemieri, kas bieži saistīti ar amerikāņu policijas spēka pielietošanu pret nēģeru iedzīvotājiem, pārsvarā gan kriminālistiem. Tā piemēram, 2020.gada jūnijā tādi nemieri izcēlās Minesotā, vēlāk pārsviezdamies uz Sietlu un citām pilsētām. Radušos situāciju demokrāti centās izmantot pret toreizējo prezidentu D.Trampu. Nemierus izmantoja daudz anarhistiski un komunistiski noskaņotu deklasētu elementu, kas izmantoja nemierīgo situāciju laupīšanām un grautiņiem.
Kolīdz ASV rasisma ziņā stāvoklis sāka uzlaboties, antirasistu "apoloģēti" sāka apgalvot, ka nekad vēl nav bijis sliktāk - nu tieši tāpat kā ar feminismu!
XX gs. 60.gadiem ASV universitātēs atīstās tāda sprcifiska disciplīna kā "melnās rases studijas." Sākotnēji mērķis bija atbalstāms - destigmatizēt attiecīgo sabiedrības grupu un informēt par  par galvenajiem tās vēstures apstākļiem. Melnās rases literatūras kurss iepazīstināja studentus ar rakstniekiem, kas nebija iekļauti citos literatūras kursos. Vēstures kursā tika pievērsta uzmanība nēģeru cilmes politiķiem un aktīvistiem, kuri nebija pieminēti citur. Rasu segregācijai samazinoties, tā piepeši nošķīrās atsevišķās sekcijās - tāpat kā homoseksuāļu un sieviešu literatūrai, tagad arī nēģeru literatūrai tapa savas nodaļas grāmatnīcās un bibliotēkās.
Tālāk notika tāpat kā ar feminismu - tiklīdz  cīņā par rasu vienlīdzību tika gūta uzvara un problēma jau šķita atrisināta, parādījās jaunas, dedzīgākas un jau agresīvākas idejas, kurās melnādainie jau vērsās pret baltajiem. Melnās rases studiju disciplīna, kuas sākotnējais uzdevums bija destigmatizēt, sāka stigmatizēt. Universitātēs sāka pat piedāvāt lekciju kursu "Baltādaino problēma." Oksfordas universitātes izdotajā "Pētījumu enciklopēdijā" "balto studijas" tiek definētas šādi: "Augoša pētniecības nozare, kuras mērķis ir atklāt tās slēptās struktūras, kas ir baltās rases dominances un privilēģiju pamatā. Šo kritisko studiju pamatā ir pieņēmums, ka pastāv noteikta ar balto pārākumu saistīta rasisma forma." Bravo!
Antirasisms pats ir kļuvis par rasismu, jo noliedz visai saprātīgu principu, ka ādas krāsai jābūt tik nenozīmīgai pazīmei, ka to var neņemt vērā.

Rasisms Latvijā. Tā kā Latvijā vēl nav citu rasu imigrantu vērā ņemamu kopienu, tad arī rasisma problēma mums nav aktuāla. Tomēr viss var mainīties, ja imigrācijas procesi Latvijā turpināsies tādā pat garā. Vietējie "progresīvie" jau to sekmē un rasisma aktualitāti cenšas pārspīlēt.

Nobela prēmijas ieguvējs, amerikāņu biologs Džeimss Vatsons atstādināts no amata pētnieciskajā laboratorijā pēc izteicieniem, ka baltie cilvēki ir gudrāki par nēģeriem, kas, būtībā, ir zinātniski pierādīts fakts. 79 gadus vecais amerikānis, kurš 1962.gadā saņēma Nobelu par ieguldījumu DNS dubultspirāles struktūras atklāšanu, par šiem izteicieniem atvainojies un apgalvo, ka nepareizi saprasts. Nav viegli būt zinātniekam! Ja tas nav taisnība, tad nosauciet man vismaz trīs nēģerus - Nobela prēmiju laureātus zinātnēs!

Liberālidiotu spazmošana ap rasisma tēmām. Daudz "brīnišķīgu" piemēru:

1988.gadā Pegija Makintoša no Velzijas koledžas, kur pasniedza "sieviešu studijas," publicēja eseju "Balto privilēģijas: neredzamās somas izkravāšana." Pēc būtības tā ir vairākas lappaspuses garš saraksts, kurā iekļautas 50 "balto privilēģijas dienišķās izpausmes." To vidū, piemēram, bija tāda: "Ja vēlos, varu lielāko daļu laika pavadīt savas rases pārstāvju vidū."
Zviedrija. Kārlstades pilsētas pašvaldība nolēmusi pārsaukt Negernas mikrorajona nosaukumu, kas tāds bijis jau 150 gadu, jo tas zviedru valodā nozīmē „nēģeru.”
Britu rakstnieces Agatas Kristi detektīvromānu "Desmit mazi nēģerēni" pārprasta politkorektuma dēļ  izdod ar nosaukumu "Un tur nesēž vairs neviens?" ("And Then There Were None")
Viskonsīnas pavalsts varas iestādes ASV no obligātās skolas literatūras saraksta izņēmušas Marka Tvena darbu "Haklberijs Fins" tur lietotā niger vārda dēļ. Pats par sevi šis fakts ir šaušalīgs, jo grūti iedomāties vēl kādu humānāku un pret rasisma pamatiem vērstu darbu, kur nēģeru verga Džima tēls veidots ar dziļu līdzjūtību un humānismu.
Saldējuma skandāls Latvijā. Mūsu pašā Latvijā kāda liberāle ar ASV izcelsmi Aija Ingrīda Abene (Partija "Attīstībai/Par") tīmeklī uzbruka "Rūjienas saldējumam" par to, ka viens no tā produktiem saucās Blacky (upeņu saldējums "Melnītis") - tātad rasisma inspirēts nosaukum!
Gleznotāja Simona Marisa 1900.gada glezna "jauna nēģeru meitene" pardēvēta par "Jauna meitene ar vēdekli."

Interesanti, pat mazliet jancīgi ir tas, ka ASV valda pieņēmums, ka ādas krāsa saistīta ar politiskiem uzskatiem. Piemēram, vairuma Amerikas nēģeru organizāciju sašutumu rada kādi melnādainie, kas atzinīgi izteikušies par D.Trampu.

Saites.
Rases.