Aliens

Šaujamloks, bultas

Viens no populārākajiem šaušanas ieročiem visas cilvēku civilizācijas eksistences laikā.

Loki bija divu veidu:
      - taisnie;
      - izliektie, kas bez stiegras izliecas prom no loka turētāja.

Bultas. Aukstā šaujamieroča daļas, tika lietotas medībās un kaujā. Tās izšāva ar īpašu loku vai stopu jeb arbaletu. Bultas sastāvdaļas ir akmens, kaula, bronzas vai dzelzs uzgaļi, koka kāts un spalvas.

Bultu maki. Īpaša soma bultu glabāšanai un pārnēsāšanai. Sākotnēji gatavoti no ādas, koka. audekla, vēlāk no metāla.

Vēsture. Nav ziņu, ka šaujamos lokus būtu izmantojuši neandertālieši.
Loku un bultas cilvēki lietojuši jau paleolītā.
Akmens laikmetā senie homo sapiens bultu uzgaļus darinājuši no kvarca. Piemēram, 60 000 gadu seni 216 kvarca bultu uzgaļi 1985.gadā tika uzieti Dienvidāfrikā - Umlatuzānas klinšu grotā netālu no Hilkrestas pilsētas. Interesanti, ka šis nu ir arī senākais zināmais gadījums, kas senie cilvēki izmantojuši medībām saindētus bultu uzgaļus - šeit.
Sirdsdarbību negatīvi ietekmējoši glikozoīdi, kas saistīti ar zināmām medību indēm, atklāti uz Krīgera alā (Dienvidāfrika) atrastiem kāda pārnadža augšstilba kaulā iešautiem bultu galiem, kuri datēti ar aptuveni 6700 gadiem pirms mūsdienām.
7000 gadu seni ar loku un bultām bruņotu divu mednieku attēli uzieti Vilafrankas alā Spānijas austreņos, tie pieder Levantes klinšu mākslas tipam. Parasti šī reģiona klinšu mākslai raksturīgi shematiski cilvēku attēlojumi. Taču Vilafrankas alas gleznojumos attēlotie ar loku šaujošie cilvēki izskatās dabiski.
Pārliecinoši pieradītās liecības par saindētu bultu izmantošanu datētas iepriekš jau ar vidējo holocēnu. Kaula bultas ar toksisku glikozoīdu pārklājuma paliekām ir atrastas kādā ar 4431 līdz 4000 gadiem pirms mūsdienām datētā senēģiptiešu kapā.
Senākie rakstiskie šaujamloka pieminējumi nāk no 2140.g.pmē. - tie sastopami Babilonijā atrastajos māla plāksnīšu ķīļrakstos.
No II g.tk.pmē. lietoti arī bultu maki.
Latvijā senākie bultu maku (I g.tk.pmē.) kaula daļas uzietas Ķivutkalnā.
Ziemeļeiropā bultas ar akmens un kaula galiem gatavoja vēl Bronzas laikmetā un Dzelzs laikmeta sākumā, kad Dienvideiropā jau dominēja bultas ar bronzas un dzelzs uzgaļiem - skitiem, sarmatiem u.c. tautām. Bultu forma pakāpeniski pilnveidojās. Skitu un sarmatu zelta bultu maki bieži rotāti ar attēliem.
Visas vēstures gaitā labs šaujamloks bija viena no aristokrātijas pamata pazīmēm. Senajā Ķīnā sabiedrības augstākajiem slāņiem bija jāprot 6 mākas - lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, kāda muzikas instrumenta spēlēšana, jāt uz zirga un labi šaut ar loku.
Kijevas Krievzemē strēlnieki bultu makus nēsāja pie jostas labajā pusē.
Labi loka šaušanas meistari bija angļi, kas izmantoja savus garos lokus. Tiem bija visai liela jauda nekā to analogiem kontinentālajā Eiropā, un tie bija efektīvs cīņas ierocis, piemēram, Simtgadu karā, kad spēja caursist franču bruņinieku bruņas.
Angļu garais loks bija patiesi dzīvotspēīgs. Interesanti, ka 1792.gadā Apvienotajā karalistē norisinājas sacensība trāpīgumā starp loka šāvējiem un musketieriem. Katram no sacensību dalībniekiem bija jāveic 20 šāvieni pa mērķi 100 jardu (91,5 m)  attālumā. Izrādījās, ka mērķī vidēji trāpīja 12 lodes un 16 bultas. Aiz cieņas tika organizēts īpašs skotu lokšāvēju garnizons, kas eksistē līdz pat šai dienai un apsargā britu monarhu tā braucienos uz Skotiju.
Loka šaušana bija arī viena no pirmajā olimpisko spēļu disciplīnām, kurā ņēma dalību sievietes - no 1904.gada. Kāda 64 gadu jauna dāma pat kļuva par čempioni, saņemot zelta medaļu. XX gs. sākumā šis sporta veids bija tik populārs, ka parastais klasiskais loks tika stipri modernizēts. 1920.gadā lokšaušana vairs netika iekļauta olimpiskajās spēlēs un atgriezās tajās tikai 1954.gadā, kad tika izstrādāts standartizēts sporta loka veids.
Pēdējo reizi karadarbībā loku izmantoja vēl II Pasaules karā. Kāds britu kareivis šāva tik labi, ka vienkārši atteicās ņemt rokās citu ieroci.

Šaujamloki un bultas Latvijā. Latvijā senākās bultas lietotas IX g.tk.pmē. - uzietas Laukskolā pie Salaspils.
Bultas ar dzelzs uzgaļiem plašāk ieviesās no I g.tk.mē. beigām. Senāk kātā iestiprināmais bultas gals parasti bija ar iedzītni, no XI gs. - bieži ar uzmavu. Latvijā atrasti skandināvu un slāvu bultu gali, no XIII gs. - arī vācu smagie arbaleta bultu gali.
Kuršu šaujamloki un bultas. Populārs tālaika tālcīņas ierocis. kuršu loki koka kātā iestiprinātus dzelzs bultu uzgaļus raidīja vairāku desmitu metru attālumā. Lietoja uzmavas un iedzītņu bultas. Vietējā ražojuma bultas bija ar atkārpēm, kā arī adatveida un īlenveida formas.

Atradumi. Interesanti, ka senās Peru apbedījumos loki un bultas ir retums.

Loka šaušanas rekordi. Mūsdienās šaujamloku un bultas lieto sportā. 1979.gadā Dreiks Herijs aizšāva butu 1411 m attālumā.

Raksti.
Saindētu ieroču izmantošana atbīdīta 60 000 gadu tālā pagātnē.

Saites.
Loka šaušana.