Samarkanda
Marakanda, Sogdiāna.
Pilsēta Uzbekijā, Zeravšānas ielejā, pie lielā Uzbekijas trakta Taškenta-Termeza. Viduslaikos Timura impērijas centrs. Centrālāzijas zinātnes un kultūras galvaspilsēta. To dēvējuši par "Pasaules spoguli," "Dvēseļu dārzu," "Austrumu pērli" un "Visuma centru."
Iedzīvotāji. 136 000 (1939.g.), 196 000 (1959.g.), 304 000 (1976.g.).
Vēsture. VI gs.pmē. Samarkandas teritorijā eksistēja Marakandas pilsēta - Sogdiānas valsts galvaspilsēta. Bija aizsargāta ar divkāršu cietokšņa sienu un torņu sistēmu.
329.g.pmē. to ieņēma Maķedonijas Aleksandra karaspēks, un laikam tādēļ arī šai gadā pirmo reizi minēta rakstu avotos. SAleksandrs šeit pirmo reizi nogaršoja plovu. Drīz vien recepte tika pārvesta uz viņa dzimto Maķedoniju, bet vēlāk uz dažādām Eiropas vietām.
329.-328.g.pmē. Marakanda bija varonīgās Spitamena vadītās sogdiešu pretestības pret maķedoniešiem centrs. Ap šo pašu laiku arī Aleksandra maķedoniešu sagrauta.
VI gs. ietilpa Tjurku kaganāta sastāvā.
VIII gs. sākumā to iekaroja arābi.
IX-X gs. atradās samanīdu varā.
1221.gadā to ieņēma Čingizhans, taču tālāk islāma zemēs iekšā nedevās, tā vietā pagriezdamies uz Austrumeiropu.
Lielajā Zīda ceļā bija slavenākā pilsēta.
Timurīdu valsts galvaspilsēta (1369.-1416.g.). 1369.gadā to ieņēma Timurs un 1370.gadā tā kļuva par Timurīdu lielvalsts galvasilsētu.1416.gadā Timura dēls Šahruhs pārnesa Timurīdu valsts galvaspilsētu uz Herātu. Par Transoksānijas vietvaldi nozīmēja savu dēlu Ulugbeku, kurš tur nodibināja faktiski neatkarīgu valsti.
Ulugbeka valsts (1416.-?). Ulugbeks, būdams izcils astronoms, Samarkandā 1424.-1428.gados uzcēla observatoriju. Tajā zinātnieki savāca tik daudz ziņu par Marsa un Venēras kustību, kā nekad agrāk. Tādejādi Samarkanda kļuva par tā laika zinatnes centru.
Tomēr vēlreiz timurīdi iznāca uz vēsturiskās skatuves, kad 1497.gadā nomira Transoksānijas valdnieks šahs Rustams. Mongoļu karavadonis un Timura pēcnācējs Zahiredīns Muhameds Babūrs sagrāba Samarkandu.
1504.gadā Babūru no Samarkandas patrieca uzbeki Muhameda Šeibani vadībā. Ar šo militāro panākumu sākās vairāku desmitgažu uzbeku ekspansija Vidusāzijā.
1510.gadā Babūrs ar sefevīda Ismaīla I atbalstu vēlreiz iztrieca uzbekus no Samarkandas. Tomēr uzbeki visai drīz viņu atkal padzina, maldīgi turēdami to par šiītu.
No 1924.-1930.gada bija Uzbekijas PSR galvaspilsēta.
1970.gadā atzīmēja savas pastāvēšanas 2500.gadadienu.
Tagad Uzbekijas otrā lielākā pilsēta.
Izpēte. Arheoloģiskie izrakumi kopš 1874.gada, atklāti dzīvojamie un amatnieku kvartāli, mošeja, VII-VIII gs. pilsētas mūri ar krāsainiem sienu zīmējumiem, pirmsislāma laika osuāriji, terakotas skulptūriņas, X-XIII gs. vāpētā keramika, stikls.
Aplūkojamie objekti.
Registāna laukums. Pilsētas galvenais laukums ar ansambli no trim medresēm un Tili Kara mošeju, kas ir Vidusāzijas ikona un skaistākais arhitektūras ansamblis visā Centrālāzijā.
Ulugbeka medrese. Majestātiska ēka (1417.-1420.g.), kas atrodas Registāna arhitektūras ansambļa sastāvā Samarkandā.
Šerdoras medrese. Pie Registāna laukuma.
Gūremīra mauzolejs. Ķēniņa Timura atdusas vieta.
Bibihana mauzolejs.
Bibihanumas arhitektoniskais ansamblis.
Ulugbeka observatorija.
Karakulaitu audzēšanas zinātniski pētnieciskais institūts.
S.Ainī memoriālais muzejs.
Šahizinda mauzoleju ansamblis.
Īšrathama mauzoleja drupas.
Afrasiabas pilskalns. Pilskalns Samarkandā, senās Sogdas centrs. Apdzīvots no VI gs.pmē. līdz 1221.gadam, kad to nopostīja mongoļi. Afrasiaba sastāvēja no citadeles, iekšpilsētas un priekšpilsētas. Arheoloģiskie izrakumi kopš 1874.gada, atklāti dzīvojamie un amatnieku kvartāli, mošeja, VII-VIII gs. pilsētas mūri ar krāsainiem sienu zīmējumiem, pirmsislāma laika osuāriji, terakotas skulptūriņas, X-XIII gs. vāpētā keramika, stikls.
Saites.
Uzbekija.
