Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Sofijas katedrāle

Lieliskākais bizantiešu arhitektūras piemineklis.

Tūristam. No 1934.(35.?) gada šeit ir muzejs. Ieeja – ap 2,5 Ls. Pa estakādi var uzkāpt augstāk un tuvumā aplūkot Kristus gleznojumus.
Pie ieejas esot stabs, kurā no janičāriem esot slēpies mācītājs. Iedobē var iebāzt pirkstu un kaut ko vēlēties.

Apraksts. Inkrustācijas un vēl no IX gs. saglabājušās mozaīkas. Griestu klājuma zeltījums.

Vēsture. 326.gadā Konstantinopoli dibinājis Romas ķeizars Konstantīns I Lielais, viņa pēctecis 356.gadā uzbūvēja pirmo Sv.Sofijas baznīcu. Pusgadsimtu vēlāk to nopostīja pūlis iekšēju reliģisku ķīviņu dēļ. Sakūdīja tos viens no pareizticīgo arhibīskapiem.
415.gadā dievnamu atjaunoja, bet pēc 100 gadiem atkal nopostīja.
Kad pie varas nāca Justiniāns, viņš pavēlēja uzcelt jaunu svētnīcu – tādu, kādu pasaule vēl nebija redzējusi, tā kalpoja par grieķu pareizticīgo baznīcu. Bizantiešu vēsturnieks Prokopijs sajūsmināts par to rakstīja. To dēvēja par „brīnumu brīnumu” un apdziedāja dzejā.
Celtniecība sākās 532.gadā un pēc 4 gadiem tika pabeigta. Tolaik lielākais dievnams pasaulē, tāds taspalika 1000 gadu. Imperators nežēloja līdzekļus un gribēja to uzcelt par galveno katedrāli Konstantinopolē un visā valstī. Katedrāles celtniecību vadīja tā laika labākie arhitekti un izgreznoja mākslinieki no visām valsts malām. 10 000 strādnieku cēla katedrāli 5 gadus, un tas tiem laikiem bija visai ātri.
To pārspēja tikai Seviļjas katedrāle krietni vēlāk. Tad to nopostīja un atjaunoja atkal 537.gadā. Kopumā 916 gadu tā kalpoja par Bizantijas un visas pareizticīgās pasaules galveno baznīcu.
Laikā no 989.-992.gadam katedrāles kupolu atjaunoja armēņu amatnieks Trdats.
1204.gadā Konstantinopoli ieņēmušie Ceturtā Krusta kara karotāji izlaupīja arī Sv.Sofijas katedrāli. Bizantijas vēsturnieka hronika stāsta: „Nevar vienaldzīgi noklausīties kā izlaupīja galveno templi [Sv.Sofijas katedrāli]. Karavīri sacirta gabalos un sadalīja savā strapā neparasti skaistas, dārgas lietas. Kad viņi gribēja izvest no tempļa svētos traukus, kas bija reti sastopami un ārkārtīgi skaisti mākslas darbi, kā arī sudrabu un zeltu, viņi ieveda tempļa priekštelpās mūļus un apseglotus zirgus.”
1453.gadā Konstantinopoli ieņēma osmaņu turki un sultāns Muhameds II katedrāli pasludināja par mošeju. Tā tika izmainīta mošejas vajadzībām, papildinot ar minaretiem, un tādējādi nokalpoja vēl 481 gadu.
XX gs. Mustafa Kemals Ataturks nodibināja laicīgu republiku, tādēļ 1934.gadā mošeju nolēma slēgt un ierīkot šeit muzeju. Šodien katedrāle ir 4.lielākā pasaulē pēc apjoma.
Tā 916 gadus celtne kalpojusi grieķu parezticīgajiem, 481 gadu - musulmaņiem.
No 1934.(35.?) te ir muzejs, ar Ataturka pavēli.

Arhitektūra. Šodien ir ceturtā lielākā bazīca pasaulē.
Iespaidīgākā daļa ir kupols: diametrs 31 m, augstums 56 m. Lielo struktūru šķietami gaisīgu padara 40 logu arkas kupola pamatnē. Vairākas reizes kupols cietis zemestrīcēs, taču ik reizi atjaunots iepriekšējā veidolā.
Katedrāles iekšpuse pārsteidz ar plašumu un skaistumu. Milzīgās telpas vidu labi apgaismo gaisma, kas plūst no 40 logiem kupola pamatnē. Tāpēc telpa šķiet vēl augstāka. Laikabiedri mēdza sacīt, ka „kupols nebalstās uz akmeņiem,” bet ir „zelta ķēdē nolaists no debesu augstumiem.”
Divos stāvos izvietotās zaļa marmora kolonnas atdala ēkas centrālo daļu no sānu daļām. Kolonnas savieno pusapaļas arkas. No kupola centra nokarājas lustra. Marmora grīda ar spilgtajiem ornamentiem atgādināja raibu austrumu paklāju.
Osmaņu turki pēc 1453.gada katedrāli pārveidoja mošejas vajadzībām. Ar apmetumu tika aizsegtas freskas un mozaīkas, jo islāms aizliedzot cilvēcisku figūru attēlošanu. Četros katedrāles stūros tika uzcelti minareti, metāla krustu nomainīja bronzas pusmēness, bet četros stūros zem galvenā kupola tika piestiprinātas apaļas plāksnes ar vārdiem no Korāna. Patlaban turpinās savulaik aizsegto fresku un mozaīku restaurācija.  

Saites.
Turki.