Silēzija
- Detaļas
- Publicēts 27 Janvāris 2017
- Skatīts: 2374
Poļu val. - Šlask.
Čehu val. - Slezko.
Vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā.
Vēsture. VIII-IX gs. Silēzijas teritorijā dzīvoja rietumslāvu ciltis - silēzieši.
XVIII gs. visa Silēzija nonāca Prūsijas valsts varā. Toreizējais Prūsijas karalis Frīdrihs II Lielais ārējā politikā izmantoja Austrijas valdnieces Marijas Terēzes grūtības valdīšanas sākumā un iekaroja Silēziju (Pirmais Silēzijas karš 1740.-1742.g.). Ieguvuma nodrošināšanai veda arī Otro Silēzijas karu (1744.-1745.g.).
1922.gadā Augšsilēzijas ziemeļu daļu iekļāva Polijas sastāvā - Augšsilēzijas aglomerācijas lielākā pilsēta bija Katovice. Tikmēr dienvidu daļu jeb Cešinas Silēziju pa Olzas upi sadalīja starp Poliju un Čehoslovākiju - novada centrs bija Ostrava.
Lejassilēziju ar centru Vroclavā pievienoja Polijai pēc II Pasaules kara.
Aplūkojamie objekti.
Vroclava. Pilsēta Polijā, Silēzijas vēsturiskā galvaspilsēta. Agrāk saukta par Breslavu.
Hohbergas pils. Pamesta šahta gandrīz 60 m dziļumā, kas izrakta zem XVI gs. Hohbergas (Hochberg) pils Roztokas (Roztoka) ciemā DR Polijā. Domājams, ka zelts miljardu dolāru vērtībā uz šejieni pārceļoja no Breslavas (tagad Vroclava Polijā) reihsbankas. Pēc tam, kad dārgumi bija noslēpti, nacisti nogalinājuši lieciniekus, to ķermeņus iemetuši šahtā, bet ieeju pazemē uzspridzinājuši. Šī pils bijusi pazīstama ar to, ka nacisti šeit glabājuši bagātajiem žīdiem atņemtās vērtslietas, kā arī no okupētajām Eiropas valstīm izvestos mākslas priekšmetus. Lejassilēzijā ir ārkartīgi daudz alas, raktuvju šahtas un tuneļi kā arī pilis ar pazemes ejām - lieliskas vietas dažādām slēptuvēm.
Polijā zelta raktuvēs Silēzijā ierīkots pazemes muzejs, kurā katram ir iespēja izmēģināt laimi zelta skalošanā.
Nozīmīgs akmeņogļu ieguves rajons, industriāli attīstīts rajons - kalnrūpniecība, metalurģija, mašīnbūve, koksa un ķīmiskā rūpniecība.
Saites.
Polija.
Čehija.
