Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Slovākija

Valsts Centrāleiropā.

Galvaspilsēta - Bratislava.
Iedzīvotāji - slovāki.

Vēsture. 
Pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma. 1918.gada oktobrī Nacionālā Čehoslovākijas padome Prāgā pasludināja Čehoslovākijas neatkarību. Iepriekš šīs zemes bija Austroungārijas sastāvā, tā sabruka I Pasaules kara rezultātā. Drīzi pēc neatkarības pasludināšanas jaunās valsts bruņietie formējumi saņēma pavēli nodibināt kontroli visā Slovākijā, taču tam traucēja ungāru Sarkanā gvarde. Ungāru komunistiem 1919.gada vidū bija visai daudzskaitlīgas bruņotās vienības un bija sākts pat veidot Sarkano armiju no Sarkanās gvardes. Ungāru komunistu bruņoto spēku kaujas spējas arī bija visai augstas, vismaz sākuma posmā. Tādejādi sadursmēs ar čehoslovāku karaspēku ungāri ņēma virsroku, tādejādi iztraucējot Prāgai nodibināt kontroli pār Slovākijas teritoriju.
Sarkanungāru panākumi atstāja iespaidu pat uz ASV prezidentu Vudro Vilsonu, kas Ungārijas valdībai nosūtīja uzaicinājumu sarunām par Ungārijas robežu noteikšanu.
Slovākijas Padomju republika (1919.g.). Komunistiskās Ungārijas vadītājs Bela Kuns saprata, ka bez palīdzības no ārienes ilgi nenoturēsies, to viņš cerēja saņemt no Padomju Savienības. Tā kā Bela Kuns bija vispasaules sociālistiskās revolūcijas piekritējs, tad Slovākijas Padoju republikas dibināšanu varēja uzskatīt par vienu no šī procesa posmiem.
Tā tika izveidota 1919.gada 16.jūnijā Slovākijas dienvidu un austreņu rajonos. Par tās galvaspilsētu kļuva Prešova un valsts vadībā stājās čehu žurnālists Antonīns Janušeks.
Visai drīz tapa skaidrs, ka palīdzība no sarkankrieviem nenāks, jo tie paši veda smagas cīņas ar "baltajiem." Sarkano ungāru stāvoklis pašā Ungārijā nopietni pasliktinājās pēc tam, kad Antantes valstis sāka atbalstīt ungāru "baltos," izveidojot Ungārijas valdību Segedā. Rezultātā ungāru Sarkanās gvardes vienības pameta Slovākijas teritoriju, bet tās padomju valdībai nebija pietiekami līdzekļu, lai pretotos čehoslovāku karaspēkam. Rezultātā padomju vara Slovākija krita trīs nedēļas pec tam, kā bija pasludināta.
1939.gada 15.martā Hitlera armija iebruka Prāgā un piespieda čehu prezidentu Dr.Emīlu Hahu parakstīt tā saukto protektoriāta līgumu, kas čehu provinces Bohēmiju un Morāviju (Čehiju un Morāviju) pārvērta par vācu protektoriātu un Slovākiju par valsti, kas atrastos „vācu aizsardzībā.”
Hitlers okupē Čehoslovākiju. Līdz Minhenes līgumam 1938.gadā par galveno draudu Čehoslovākijai tika uzskatīta Vācija. Tādēļ Sudetu apgabalā tika izveidoti spēcīgi nocietinājumi. Uz nocietinājumiem paļāvās militāristi, bet politiķi paļāvās uz sadarbības līgumiem, saskaņā ar kuriem draudu gadījumā palīgos ieradīsies Francija un Padomju Savienība. Sarkano Armiju laist cauri savai teritorijai kategoriski atteicās Polija, savukārt Francijas bija viena no valstīm, kas parakstīja Minhenes līgumu.
Saskaņā ar Minhenes līgumu Čehoslovākija zaudēja Sudetu apgabalu ar visiem turienes nocietinājumiem un vācu karaspēks atradās tikai 30 km attālumā no Prāgas. Bez tam vācieši uzstāja uz papildus vienošanos, saskaņā ar kuru čehi nedrīkstētu būvēt jaunus nocietinājumus uz robežas ar Vāciju. Saspīlētas attiecības čehiem bija arī ar citām kaimiņvalstīm, Slovākiju ieskaitot. Tādejādi čehu vadība saprata, ka pretošanās ir bezjēdzīga un palīdzība no ārienes arī nav gaidāma.
1939.gada 14.martā no Berlīnes uz Prāgu pienāca Hitlera ielūgums uz sarunām Čehoslovākijas līderim Emīlam Gaham. Precīzāk, tas bija nevis ielūgums, bet pavēle aši ierasties. Berlīnē Gaham izvirzīja prasību pieņemt vācu protektoriātu un prezidents tam piekrita. Pēc tam vācu armija iegāja tajā valsts daļā, kas līdz tam brīdim formāli vēl bija brīva. Čehoslovākijas vietā tika izveidots Bohēmijas un Morāvijas protektoriāts.
Tai pat dienā, kad Čehoslovākijas prezidentu izsauca uz Berlīni, Slovākija paziņoja par savu neatkarību. Prāga tam pretoties vairs nespēja, jo Slovākijas valdība baudīja Vācijas atbalstu.
Čehijas okupāciju vācieši veica faktiski bez pretestības. Vienīgā tāda epizode bija kauja ar kapteiņa Karela Pavlika komandēto rotu Mistekā. Šis pats kapteinis vēlāk darbojās čehu pretošanās kustībā, bet 1943.gadā gāja bojā Mauthauzenas koncentrācijas nometnē. Čehoslovākijas armija tobrīd bija viena no spēcīgākajām Austrumeiropā un ir visai dīvaini, ka tā nepretojās vāciešiem.
Samta revolūcija (1989.g.). 1989.gadā notika Samta revolūcija, kurā toreizējā Čehoslovākijā gāza komunistisko režīmu.
2018.gadā valsti pārņēma protesti sakarā ar pētnieciskā žurnālista Jāna Kucjaka pasūtījuma noslepkavošanu. Protetētāji galu galā panāca ilgadējā premjera Roberta Fico atkāpšanos. Protestētāju vidū bija arī vides aktīviste Zuzanna Čaputova, kuru pēc tam ievēlēja par Slovākijas prezidenti, ir galēji iberāla, jo iestājas pat par pederastu tiesībām adoptēt bērnus.

Slovākijā ir ap 800 lāčiem.

Aplūkojamie objekti.
Bratislava.

Slovākijas Tatri. Tatri - Mazākais augstkalnu rajons pasaulē, vairāk nekā 25 virsotnes pārsniedz 2500 m augstumu.
Augstākās virsotnes: Gerlaha smaile (2654 m - augstākā Slovākijā), Lomņicas smaile (2634 m) Augstajos Tatros un Chopok – 2024 m Zemajos Tatros. Mežu robeža sniedzas līdz 1500–1800 m augstumam, alpīnās pļavas 1800– 2300 m, virs 2300 m sākas kailu klinšu un ledus zona.
      Tatru Nacionālais parks. Kopā ar Poliju, platība slovāku pusē - 422,6 km2, papildus vēl 700 km2 aizsargjosla.
www.vysoketatry.com
www.nizketatry.sk


Zemie Tatri. Pilnīgi atrodas Slovākijas teritorijā. Te ir pacēlājs.
      Virsotnes - Chopok, Djumbjers (2043 m), Čertovicsa.
      Rohaličska dolina.
Skaistākā Rietumu Tatru ieleja.

Augstie Tatri. 4/5 atrodas Slovākijas teritorijā, bet 1/5 - Polijā. Te ir pacēlājs.
       Lomnicas smaile. Lomnicky Štit. 2634 m smaile Augstajos Tatros.
      Pārgājieni - Krivan apkārtne, Priečne sedlo.
      Demēnovas stalaktītu alas. 2 km pastaiga pazemē pa alu labirintiem un pazemes zālēm. Slovākijā reģistrētas vairāk nekā 500 alas (www.ssj.sk), kurās apskatāmi dažādu krāsu stalaktīti un stalagmīti, paleontoloģiski un arheoloģiski atradumi vai savdabīga flora un fauna. Šajā braucienā piedāvājam apskatīt Demanovas stalaktītu alas, kuru kopgarums pārsniedz 7000 m. 2 km gara pastaiga pa alu koridoriem, zālēm piecos stāvos.
      Poprada.  (www.poprad.sk) Neliela (~55 000 iedz.) pilsētiņa Augsto un Zemo Tatru ielejā, kur pēc aktīvās dienas daļas atpūtināt dvēseli un miesu. Pilsētā ir gājēju zona ar veikaliem, kafejnīcām, tirdziņš, termālo baseinu komplekss Aqua City, mākslīgā ledus halle, restaurēta vecpilsētas vēsturiskā daļa Spišska Sobota (www.spsobota.szm.sk) Tatralandia - ūdensatrakciju parks pie Liptovsky Mikulaš. Var apmeklēt slovāku nacionālo krodziņu Zbojnicka Koliba ar lielisku čigānu mūziku.

Dunajecas upe. Labi nobraukt pa to ar plostiem.
Spiškas cietoksnis. Varenākais viduslaiku nocietinājums Slovākijā. UNESCO sarakstā.

Tatrytea. "Tatru tēja" - 50-70 grādu stiprs, salds alkoholisks dzēriens, ko pasniedz aizdedzinot.
Gorali - Slovākijas kalnu iedzīvotāji.

Molpīra kalna mistērija. Atrodas pie Smolenicas ciema, un tajā konstatēta ārkārtīgi augstā temperatūrā izpstīta sena apmetne.
Konskas cilvēka pēdu nospiedumi. Anomāli 55 miljoni veci pēdu nospiedumi pie Konskas ciema.

Košice. Austrumslovākijas kultūras un tradīciju centrs.
Banskaštiavnica. UNESCO sarakstā. Šarmanta augstkalnu pilsētiņa.
Kremnica. Kremnicas vinotēka, Dienvidslovākijas vīni.
Bešenovas termālais baseins.
Konska.
Senas pēdas.

Pavlova IV apmetne. Čehu zinātnieku atklāta Gravetas kultūras apmetne, kurā graudaugus lietojuši pirms 23 000 gadu. Atrodas Slovākijas un Austrijas robežas tuvumā.

Beckovas pilsdrupas. Klints virsotnē virs Beckovas ciema.
Lučku ūdenskritums. (Lučansky). Prožektoru apgaismots. 

Trnava. NLO parādīšanās vieta. 

Saites.
Slovāki.