Aliens

Svalbārs, Svalbāra arhipelāgs

Spitsbergen.
Norvēģijai piederošs salu arhipelāgs Barenca jūrā, Svalbāras galvenā daļa.

Platība - ap 62 000 kvkm.
Iedzīvotāji - ap 3000 (1970.g.).
Lielākā pilsēta - Longjira (Špicbergenas salā).

Nokļūšana Svālbarā. Ar lidmašīnu no Trumses. Īsajā vasaras sezonā salās piestāj arī tūristu kuģi.

Ģeogrāfija. Lielākās salas - Špicbergena, Ziemeļrietumu Zeme, Edža sala.
Krastos fjordi. Reljefs kalnains, stipri saposmots - augstums līdz 1712 m.

Vēsture.
Atklāšana. Arhipelāgs nekad nav bijis apdzīvots ar iezemiešiem tradicionālajā izpratnē.
Pirmie to atklāja pomoru jūrasbraucēji XV gs. un nosauca par Grumantu.
Pēc tam te nonāca holandieša Vilema Barenca vadītā ekspedīcija 1596.gadā.
Pirmie iedzīvotāji. Pirmā invāzija notika jau dažus gadu desmitus pēc salu atklāšanas, un viena gadsimta laikā tika izķerts gar arhipelāga krastiem mītošais Grenlandes valis, jo Eiropas tirgiem vajadzēja taukvielas. Tad iestājās 2 gadsimtu relatīvs miera periods. Kaut gan Svālbarā mita vērtīgi kažokzvēri, eiropiešiem nebija nepieciešamo iemaņu ziemot arktiskos apstākļos un nedaudzās medību ekspedīcijas beidzās traģiski.
Salu sistemātiska kolonizēšana. Pašreizējais arhipelāga tēls sāka veidoties XIX gs. sākumā, kad Eiropu sāka pārņemt industriālā revolūcija un tai sekojošais kurināmā pieprasījums. Salu kalnu dzīlēs atklāja akmeņogles, tās joprojām nevienam nepieder, tai pašā laikā pieder visiem. Tika dibinātas krievu, norvēģu un amerikāņu ogļraču pilsētas. To vidū arī Longjērbīene, kas ir viena no četrām lielākajām ogļraču apmetnēm. Principā tā pieder amerikāņu konsorcijam Coal Co un tika nosaukta par godu kompānijas īpašniekam J.M.Longjēram.
1926.gadā norvēģis Ruāls Amundsens un itālis Umberto Nobile kopā ar dirižabli N-1 Norge veica pārlidojumu no Špicbergenas uz Aļasku pāri Ziemeļpolam. Pēc veiksmīgā ceļojuma beigām abi sastrīdējās par to, kam pienākas Ziemeļpola sasniegšanas gods. Norvēģis vadīja ekspedīciju, bet itālis bija konstruējis dirižabli. Pēc šīs ekspedīcijas ar Musolīni gādību Umberto Nobile tika pasludināts par Itālijas varoni, viņam piešķīra ģenerāļa pakāpi un uzņēma fašistu partijā kā goda biedru.
Līgums par Špicbergenu. Politiski arhipelāga statusu noteicis 1920.gada Špicbergenas traktāts, un tas nosaka teritorijas piederību Norvēģijai. Traktātu parakstījušas apmēram 50 valstis, kurām ir tiesības arhipelāgā iegūt derīgos izrakteņus. PSRS šo traktātu parakstīja 1935.gadā. Kopš tā laika arhipelāgs atrodas Norvēģijas pārvaldībā. Tas gan Norvēģijai nedeva nekādas tiesības salas apkļaujošos ūdeņus uzskatīt par saviem. Norvēģu ĀM gan tā nedomā un 200 jūdžu akvatoriju ir izsludinājusi par „zivju aizsardzības zonu.” Īslande un Spānija šai sakarībā draud sūdzēties starptautiskajā tiesā. Tāpat Norvēģija arī nevēlas dalīt jūras dibenu pa 30.meridiānu. Veidojas „pelēkā zona”, kurā Krievijas zvejnieki vienalga zvejo.
II Pasaules kara laikā (1939.-1945.g.). 1942.gada pavasarī Barencburgas ciemā izsēdās malā Norvēģijas armijas desants, kas tur palika līdz pat vācu uzbrukumam. Salās bija izvietoti arī vācu karavīri pavisam mazās grupiņās, kas nodarbojās ar meteoroloģisko staciju apkalpošanu. 1942.gada augustā tāda grupiņa 6 cilvēku sastāvā tika evakuēta.
Nevarētu teikt, ka salas būtu aktīvā karadarbības zonā. Tolaik salas atradās ogļu šahtas, kam piemita zināma stratēģiska vērtība. Tomēr 1943.gada septembrī vācu kara flote militārās operācijas "Sicīlija" ietvaros uzbruka norvēģu garnizonam salās. Uzbrukumā bija iesaistīti visai lieli spēki - līnijkuģi "Tirlica," "Šarnhorsts, kā arī 9 mīnukuģi. Nelielais norvēģu garnizons kauju neuzsāka un devās salas iekšienē. Vācieši nodedzināja noliktavas ar oglēm un ar to operācija arī bija galā.
Vēlāk Špicbergenā atkal tika izvietotas vācu meteoroloģiskās stacijas un izsēdinātas vairākas kareivju grupas to apkalpošanai. Šie kareivji kapitulēja tikai 1945.gada septembrī - tad Sabiedrotajiem un Norvēģijas valdībai beidzot atradās laiks ar tiem sazināties. Tikmēr līnijkuģi "Tirlica" britiem pēc vairākiem mēginājumiem izdevās nogremdēt 1944.gada novembrī.
Ogļrači. Līdz pat XX gadsimta 70.gadu vidum salās nebija sieviešu, un tas bija vienīgā lielākā ogļraču streika iemesls.
Zvejnieku trenkāšana. 2006.gad jūnijā norvēģu robežsargi vajāja krievu zvejas kuģi „Elektron,” līdz sagūstīja viņus pašus.
Pēc tam,kad 2011.gada decembrī Krievija paziņoja par nodomu būvēt vairākus objektus Barencburgas pilsētā, Norvēģijas un Krievijas attiecības pasliktinājās.

Ģeoloģija. Aprimuši vulkāni, karstie avoti.

Klimats. Arktiskais jūras klimats. Migla, stiprs vējš. 
Nokrišņi ap 300 mm/g.

Daba. Lielāko teritorijas daļu klāj ledāji - arktiskais tuksnesis un tundra.
Augu valsts. Vasarā, nepārtrauktās polārās dienas iespaidā, no akmeņiem izspraucas sīkas, raibas puķītes. Koki un krūmi salā neaug, jo 60% teritorijas klāj ledājs. Pat vissiltākajā laika periodā jau dažu desmitu cm dziļumā sākas mūžīgais sasalums.

Ledāji. Arhipelāgu par 60% klāj ledus, no kuriem daudzus ledājus dēvē par "pulsējošaiem." Tie paplašiās pat ar ātrumu vairāki desmiti metru dienā.
Kafijoras ledājs. Te atrodas Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā polārstacija (Polija), kas uz pirmo ekspedīciju uzaicināja latviešu ģeologus. Tagad tie te bijuši vairākkārt.
Valdemarbreēna ledājs.
Irenebrēena ledājs.

Dzīvnieki.
Baltais lācis. Parasti mīt salas ZA, bet barības meklējumos var veikt vairākus simtus, pat tūkstošus kilometru. Šaut uz viņu bez iemesla nedrīkst – kopš 1973.gada viņam ir aizsargājama dzīvnieka statuss un sods par tā nepamatotu nogalināšanu – 10 000 eiras. Dzīvnieks jāmēģina aizbaidīt ar signālraķeti, tad ar šāvienu gaisā.  Svalbārā dzīvo ap 3000 polārlāčiem.
Ziemeļbrieži, polārlapsas, leduslāči.
Ap 36 putnu sugas.
Jūrās Grenlandes un pogainie roņi, valzirgi, baltvaļi.
Zivis - mencas un paltusi.

Transports.
Auto. Visā arhipelāgā ir ap 40 km izbraucamu ceļu. Ir pat taksis.
Suņu pajūgs. Hoyre – „pa labi”, venstre – „pa kreisi”, staa – „stāt” , uiaa – „uz priekšu” no norvēģu valodas.
Slēpes.
Sniega motocikls.
Helikopters.

Aplūkojamie objekti.
Longjērbīene. Arhipelāga lielākā un nozīmīgākā pilsēta, viena no četrām nozīmīgākajām ogļraču apmetnēm. Ap 1800 iedzīvotāju, tai skaitā 100 studentu. Pilsētu veido nedaudzas zemu koka būvju rindas, kuras no trim pusēm cieši ieskauj kalni, bet no ceturtās piespiedies ledū sasalis fjords. Visas būves, arī universitāte, sasaluma dēļ celta uz pāļiem. Principā tā pieder amerikāņu konsorcijam Coal Co un tika nosaukta par godu kompānijas īpašniekam J.M.Longjēram.
      Universitāte. No 1993.gada darbojas vistālāk ziemeļos esošā universitāte, kur katru gadu tiek lasīti lekciju kursi arktiskajā ģeoloģijā, ģeofizikā un bioloģijā.
      Lidosta.
      Gubernatora apartamenti.
      Raktuves. Līdz pat XX gs. 70.gadiem darba drošības līmenis bija visai zems.
      78.ziemeļu paralēle. Pasaulē tālākais ziemeļu bārs.
      RIMI. Pasaulē dārgākais.

Piramīda. Krievu ogļraču apmetne, kas kopš 1991.gada vairs nedarbojas. Gandrīz visi tās iedzīvotāji gāja bojā Aeroflotes lidmašīnas katastrofā, ar kuru atgriezās uz darbu no atvaļinājuma kontinentā.
Aktīvajā kalnrūpniecības laikā 1980.gados šajā pamestajā pilsētā Svalbāras arhipelāgā dzīvoja vairāk nekā 1000 cilvēku. Savu nosaukumu Piramīda ieguvusi no netālu esoša piramīdas formas kalna. XX gadsimta sākumā tika pārtraukta dzelzceļa kustība, kas noveda pie kalnrūpniecības apsīkuma un 1998.gadā raktuvju darbība tika pilnībā izbeigta. Drīz vien pilsētu pameta visi tās iedzīvotāji.
Mūsdienās to galvenokārt apdzīvo jūras putni, arktiskās lapsas un arī lāči. Agrāk šeit bija degvielas uzpildes stacija, bibliotēka, skola, bērnudārzs, viesnīca, restorāns, teātris un pat koncertzāle ar vienīgo flīģeli aiz polāra loka.
Pateicoties arktiskajam klimatam, daudzas ēkas ir saglabājušās savā pirmatnējā stāvoklī. Uz galdiem joprojām ir palikušas kādreizējo iemītnieku krūzes un citi trauki, avīžu izgriezumi uz sienām, bet gaiteņos redzams pamests slēpošanas inventārs.
Šobrīd Piramīda ir populāra tūristu apskates vieta, kā dēļ 2013.gadā atjaunoja vienīgo pilsētas viesnīcu.

Nezināma nosaukuma krievu ogļraču apmetne. Darbojas, atšķirībā no Piramīdas. 

Raksti.
Špicbergenā atrod milzu pliozaura fosīlijas.

Saites.
Norvēģija.