Semipalatinskas kodolpoligons
Сeмипaлaтинckий пoлигoн.
Krievu padomju laika kodolpoligons tagadējās Kazahijas teritorijas austreņos - Semejas apkaimē, tagad slēgts. Poligonā kopumā notikuši vairāk nekā 500 kodolsprādzieni, ufologi to uzskata par lielāko cilvēka radīto anomālo zonu pasaulē.
Atrašanās vieta. Kazahija, Semipalatinskas apgabals.
Padomju Savienība XX gs. 60.gadu pirmajā pusē, sekojot līdzīgam ASV projektam, uzsāka programmu "Atomsprādzieni nacionālās ekonomikas labā," kuras mērķis bija izpētīt atomieroču izmantošanas iespējas ekonomiskā labuma gūšanai. Šādā veidā bija paredzēts rakt upes, padziļināt kanālus, veidot ostām labvēlīgu piekrasti, iegūt dažādus dārgmetālus, kā arī izmantot atomsprādzienus naftas un gāzes ieguvē, bet pats galvenais - pētīt atomsprādzienu ietekmi un "mērīties" ar amerikāņiem.
Tādējādi 1965.gada 15.janvārī tika uzspridzināta tā sauktā Čaganas atombumba, pa gaisu aiznesa ap 10 miljoniem m3 zemes. Čaganas ezera krātera iegūšanai, sākotnēji veica salīdzinoši seklu urbumu, kurā ievietoja 140 kilotonnu spēcīgu atombumbu. Sprādziena izveidotajā 100 metrus dziļajā un 450 metrus platajā krāterī, novadot Čaganas upes ūdeņus, tika radīts pasaules pirmais atomezers. Atomezeru oficiāli izsludinātais mērķis bija ūdens rezervuāru veidošana ganāmpulku dzirdīšanai sausajās vasarās.
Par spīti iepriekšējai piesardzībai, daļa radioaktīvo putekļu tika izsviesti atmosfērā un vēlāk konstatēti pat Japānā un ASV. Savukārt zem grunts smilšainās daļas joprojām esošā klints sprādziena rezultātā sakususi stiklam līdzīgā materiālā.
Vietējiem iedzīvotājiem (ezers atradās poligona malā un bijis brīvi pieejams) tolaik tika klāstīts, ka ezera ūdens ir derīgs arī ikdienas lietošanai pārtikā, tomēr zinātnieki pat mūsdienās dzeršanu no tā neiesaka. Par tā bīstamību dzīvībai liecina arī tas, ka šo gadu laikā pie lielās ūdenstilpnes nav iemitinājušies ne savvaļas dzīvnieki, ne putni, bet gandrīz visas tajā salaistās zivis laika gaitā aizgājušas bojā.
Čaganas ūdens un gultne joprojām ir radioaktīvi, taču radiācija ir gana vāja, lai, piemēram, peldētājiem vairs briesmas veselībai neradītu.
Pēdējais kodolizmēģinājums poligonā noticis 1989.gada oktobrī. Poligons tika slēgts 1991.gadā.
Tā kā viss ar poligonu saistītais bija slepens, tad padomju vara ne vienmēr evakuēja vietējos iedzīvotājus. Tiek uzskatīts, ka no kodolizmēģinājumu sekām cietuši un miruši 1,6 miljoni kazahu. Tūkstošiem bērnu piedzimuši ar kroplībām. Īstos nelaimes mērogus novērtēt nevar un uzskata, ka cietušo ir vēl vairāk.
Anomālās parādības poligonā. Tās bijušas pašas dažādākās, saistītas gan ar atomizmēģinājumiem. Starp vietējiem iedzīvotājiem un arī personāla vidū tikušas konstatētas dudz un džādas nezināmas saslimšanas.
2009.gada 29.augustā kazahi atklāja 13 m augstu piemiņas monumentu "atomsēnes" formā Abralīnas rajona Kaināras aulā, kas veltīts radiācijas upuriem Kazahijā. Iepriekš pieminekļa vietā bija atradusies krievu koncentrācijas nometne, kurā uz ieslodzītajiem 42 kazahiem tika novērotas radiācijas izpausmes.
Saites.
Novaja Zemļa kodolpoligons.
