Sēnes, sēņu valsts
Vienas no trim valstīm (līdz ar dzīvniekiem un augiem) eikariotu virsvalstī, kurā ir 2 apakšvalstis - zemākās un augstākās sēnes.
Sistemātika. Agrāk sēnes tika uzskatītas kā 1 no 3 daudzšūnu eikariotu valstīm kopā ar dzīvniekiem un augiem. Laikā gaitā izrādījās, ka sēnes kopā ar tādiem dzīvniekiem kā apkakles viciņnesējiem un vairākiem citiem sīkiem vienšūnas organismiem veido īpašu eikariotu zaru - opistokontus, t.i. tādus, kuru viciņas atrodas kustības virzienam pretējā ķermeņa galā.
Iespējams, kriptomicēti pārstāv pārejas formu starp kopējiem sēņu senčiem un pārējiem opistokontiem, kam nebija šūnu sieniņas, bet bija fagocitoze, un īstajām sēnēm, kam ir šūnu sieniņa, bet nav fagocitozes.
Šūnu sieniņa ar hitīnu un celulozi ir viena no galvenām sēņu valsts piederīgo pazīmēm.
Adateņu dzimta. ~670 sugām.
Rumpuču dzimta.
Bisīšu ģints.
Hitridomicētas. Zemāko sēņu grupas.
Lielākai daļai sēņu (askomicēti, basidiomicēti, zigomicēti) viciņu stadijas nav, bet primitīvākiem hitridiomicētiem ir viciņu šūnas – zoosporas. Acīmredzot arī kriptomicētiem ir zoosporu stadija.
Sēnēm ir ļoti svarīga loma vielu apritē, jo tās spēj pārstrādāt celulozi.
Sēnes Latvijā. Vārds "sēne" latviešu valodā ir visai jauns aizguvums no lībiešu valodas, pirmais tālietojums rakstiski ir no XVII gs. Interesanti, ka tautasdziesmās tās minētas visai maz.
Aplūkojamie objekti.
Sēņu festivāls Varenā (Dzūkija, Lietuva) katru gadu septembra pēdējās nedēļas nogalē. Sēņošanas čempionāts.
Raksti.
Zinātnieki pēta – vai nākotnē ceļus labosim ar sēnēm?
Atklāta jauna, sēnēm radniecīga organismu forma.
Saites.
Eikariotu virsvalsts.
Gigantiskās sēņotnes.
Halucinogānās sēnes.
