Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Urālu kalni

Kādreizējie Urālu nosaukumi - Большой Камень, Сибирский Камень, Земной Пояс, Поясной Камень.

Kalnzeme uz Eiropas un Āzijas robežas, starp Austrumeiropas līdzenumu rieteņos un Rietumsibīrijas līdzenumu austreņos, paši vecākie kalni pasaulē. Politiski atrodas Krievijas impērijā, Sverdlovskas, Čeļabinskas, Orenburgas, Permas un Kurgānas apgabalos, Udmurtijas un Baškīrijas autonomajos apgabalos.

Raksturlielumi. Garums meridiānu virzienā vairāk kā 2000 km.
Platums - 60-150 km.

Geoloģija. Urāli sastāv no daudzām zemām un vidēji augstām grēdām, ko saposmo upju ielejas.
Tie veidojušie paleozojā - kaledonajā un hercīnajā oroģenēzē, neogēnā un kvartārā denudēti. Augstākās grēdas un virsotnes veido izturīgi ieži - kvarcīti, gabro; šķērsielejās atsedzas kaļķakmeņi un citi nogulumieži. Kādreiz tie bijuši visai augsti, bet nu atlikušas tikai kalnu pamatnes.
Lielas dabisko izrakteņu bagātības: dzelzs, vara, hroma un niķeļa rūdas, kālija sāļi, akmeņogles, brūnogles, nafta, boksīti, azbests, zelts, platīns un dārgakmeņi.
Karandaša (гора Карандаш) kalns Kusinas rajonā pie Aleksandrovkas ciema radies pirms 4,2 miljardiem gadu

Urālus iedala:
  -  Polārajos Urālos (Paijers - 1499 m);
  -  Piepolārajos Urālos (Narodnajas kalns - 1895 m, augstākā virsotne Urālos);
  -  Ziemeļurālos (Северный Урал - Telposizs - 1617 m);
  -  Vidusurālos (993 m);
  -  Dienvidurālos (Jamantava kalns - 1640 m).

Klimats. Kontinentāls.
Vidējā temperatūra janvārī līdz -22oC ziemeļos un -17oC dienvidos; jūlijā līdz 13oC ziemeļos un 19oC dienvidos. 
Veģetācijas perioda ziemeļos praktiski nav, dienvidos - līdz pat 120 dienām.
Nokrišņi - 600-750 mm gadā rieteņos, 350-450 mm austreņos.
Ziemeļu daļā apedojums, 80 šļūdoņu, mūžīgais sasalums.

Hidroloģija. Rieteņu nogāzē Pečoras (Ščugora, Usa) un Volgas (Kama, Čusovaja, Belaja), austreņos Obas (Tobola, Iseta, Tura) baseinu upes, dienvidos - Urāla.
Austreņu daļā daudz ezeru.

Daba. lielu daļu Urālu kalnienes klāj meži, ziemeļos līdz 500 m vjl., dienvidos - 1000 m vjl.
Ziemeļos egļu un baltegļu (podzolētās augsnes), tālāk uz dienvidiem jaukrie un platlapju meži (podzolētās velēnas augsnes). Dienvidurālos mežastepe (pelēkzeme), kaviļu un vērmeļu-tipčaka stepe (kastaņbrūnās augsnes). Virsotnēs tundra un akmeņu kliedņi.
Rezervāti: Ilmeņa, Pečoras-Iličas, Baškīrijas.

Urālu reģions ir viens no noslēpumainākajiem Krievijas impērijas reģioniem. Vispārējā kristianizācija.
Urālu kalnos 1969.gadā ļoti mīklainos apstākļos gājusi bojā pieredzējusī Djakova ceļotāju grupa.
Tāpat Aliens.lv lasītājs Valdis Miķelsons mums stāstījis par upi, kas plūst pret kalnu.
Bez tam, Urālos sastopamas poligonālā stila megalītu būves. Čusovas (Чусовое) ciema megalītiskā piestātnes siena, ko pieraksta metālrūpniekam Demidovam.
Jalpinmā. (Ялпын ма) Zināma leģendāra vieta Ziemeļurālos. Iespējams ūdensbriesmonis.
Čudas raktuves.(Čudskije kopji) 5000 gadu senas raktuves Urālos.
Arkaima. Sena indoeiropiešu pilsēta Urālos.

Saites.
Urālu gravitācijas anomālija.
Kalni.