Vardes
Vardes pieder abiniekiem.
To āda ir gluda un mitra. Vardes lec gariem lēcieniem. Ikrus nērš neregulāras formas kamolā, kurkuļi zaļpelēki.
Raibvaržu dzimta. Dendrobatidae. Raibvaržu dzimtai pieder vairāk nekā 175 dažādas Dienvidamerikā un Centrālamerikā mītošas varžu sugas, no kurām lielākajai daļai ir raksturīgs izteiksmīgs un spilgts krāsojums.
Liela daļa raibvaržu dzimtas sugu ir indīgas – tās caur ādu izdala indi plēsēju atbaidīšanai. Indei ir paralizējoša iedarbība, kuru medībās izsenis izmantojušas arī indiāņu ciltis, ar to piesūcinot bultu uzgaļus. Senās tradīcijas dēļ raibvaržu dzimtas vardes bieži vien dēvētas arī par bultu indes vardēm. Raibvaržu inde ir viena no spēcīgākajām indēm dzīvnieku pasaulē.
Raibvaržu dzimtas izteiksmīgā ādas krāsa ir klasisks piemērs krāsojumam kā brīdinājuma signālam dzīvnieku pasaulē.
Parastā varde. Rana Temporaria. Angliski - European Common Frog.
Zaļā varde. Pelophylax esculentus. Angliski - Green Frog.
Purva varde. Rana arvalis. Angliski - Moor Frog.
Dīķa varde. Pelophylax lessonae. Angliski - Pool Frog.
Eiropas kokvarde. Hyla arborea Linnaeus, 1758.g. Angliski - European Tree Frog.
Izplatīta Eiropā, izņemot Lielbritāniju. Latvijā suga atrodas uz areāla ziemeļu robežas un līdz XX gs. bija izzudusi. Latvijā reta, reintroducēta, īpaši aizsargājama suga (MK noteikumi), iekļauta Bernes konvencijas II un ES direktīvas IV pielikumā.
Koši zaļa 3,5-5 cm liela varde ar piesūcekņiem pirkstu galos. Spēj pārvietoties pa zariem un lapām.
Apdzīvo ar niedrēm, krūmiem un lapkokiem aizaugušu, nelielu, saulē labi sasilstošu ūdenstilpņu piekrastes. Teicamas kokvaržu nārsta vietas veido bebru izveidotie uzpludinājumi un "koridori" aizaugušo dīķu augājā. Mazuļi sastopami krūmos un zālē tieša ūdens tuvumā, bet pieaugušie īpatņi vasarā arī tālu no ūdens.
Aktīvas krēslā un tumsā. Pārtiek galvenokārt no lidojošiem kukaiņiem, ēd arī kāpurus, vaboles, skudras.
Ziemot dodas septembra beigās, izvēlas dažādus dobumus un spraugas zem saknēm, zemsedzē, starp akmeņiem.
Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz 2-3 gadu vecumā. Nārsto no aprīļa līdz jūlijam. Tēviņš nedaudz mazāks par mātīti, ar tumšu apkakli un labi attīstītu rezonatoru. Tēviņu nārsta dziesma ir ļoti skaļa, atgādina satrauktu pīļu pēkšķēšanu, rāmā laikā dzirdama vairāk nekā kilometra attālumā. Intensīvākais dziedāšanas laiks no 22:00-2:00.
Mātīte iznērš 200-1000 ikru, kas sakārtoti apaļos gļotainos kamolos. Ikri ir izturīgāki pret sausumu nekā citiem abiniekiem. Kurkuļi izšķiļas pēc 10 dienām. Metamorfoze (kurkuļa pārvēršanās par vardi) ilgst 80-90 dienas.
Populācijas atjaunošana. Rīgas ZOO dārzā 1987.gadā tika izveidota Ekoloģijas laboratorija, kurā 1988.gadā uzsāka Eiropas kokvardes reintroducijas programmu. Laboratorijā savairotus kokvaržu mazuļus izlaida dabā īpaši šim nolūkam izveidotajā liegumā "Blažģa ezers." No 1988.-1997.gadam izlaisti 4110 mazuļi. Liepājas rajonā izveidojusies stabila, dzīvotspējīga populācija, kura turoina paplašināties. Līdz 2004.gadam kokvardes atrastas vairāk nekā 110 vietās, 800 kvkm plašā teritorijā. Pašreiz kokvardes sastopamas Embūtes, Priekules, Kalvenes, Bunkas, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas, Vecpils un Gaviezes pagastos.
Par ieguldījumu dabas aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā projekta vadītājs Juris Zvirgzds 1997.gadā apbalvots ar Latvijas Republikas Ministru padomes kabineta balvu.
Ezera varde. Pelophylax ridibundus. Angliski - Marsh frog.
Interesanti! Pagalam neparasta parādība ir t.s. dzīvnieku lieti, kuru laikā no debesīm bieži birst arī vardes. Par varžu lietu ziņo I gs. romiešu dabas pētnieks Plīnijs Vecākais.
Raksti.
Vardēm piemīt unikāla spēja saskatīt krāsas pilnīgā tumsā.
Ne tikai brīdinājums, bet arī maskēšanās – atklāj jaunas raibvaržu krāsojuma funkcijas.
Saites.
Abinieki.
