Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Voyager

"Ceļotājs" - latviešu val.
Amerikāņu automātisko starpplanētu zonžu projekts, kas sastāvēja no divām zondēm.

Tās vadīja no NASA Reaktīvās kustības laboratorija Pasadenā ASV Kalifornijas pavalstī. Projekts bijis neparasti veiksmīgs, jo abas zondes funkcionē vēl līdz pat šai dienai.

Sūtījums citplanētiešiem. Jons Lombergs kopā ar Karlu Sagānu un vēl dažiem citiem cilvēkiem ietilpa NASA grupā, kura sagatavoja abos 1977.gadā kosmosā palaistajos Voyager aparātos ievietoto vēstījumu. Tas bija veidots kā zelta disks, kurā iekodēja dažus Zemes un uz tās esošo dzīvības formu attēlus, vispārēju zinātnisko informāciju, kā arī skaņas ierakstus. Ja kādreiz mazie zaļie kaut kur kosmosa tālēs notvers Voyager aparātu, tad viņiem būs iespēja noklausīties gan ANO ģenerālsekretāra un ASV prezidenta uzrunas, gan sveiciena tekstu piecdesmit valodās, gan arī tādas "Zemes skaņas" kā vaļu saucienus, bērna raudas, viļņu krākšanu. Savukārt par cilvēces kultūru un garīgo dzīvi - ja vien viņu ausis spēs uztvert tās pašas frekvences, kādas mūsējās, - tiem vēstīs dažādi klasiskās un tautas mūzikas ieraksti.

Voyager-1. Tika izvadīts kosmosā 1977.gada 5.septembrī.
1980.gadā nolidoja gar Saturnu 124 000 km attālumā. Voyager-1 bija pirmais, kas nosūtīja uz Zemi augstas izšķirtspējas Saturna attēlus
2004.gada decembrī tas kļuva par pirmo cilvēka radīto kosmisko aparātu, kas sasniedzis Saules sistēmas robežu. Tā virzījās ar ātrumu 61 000 kilometru stundā un atradās 17,3 miljardu kilometru attālumā no Saules, tā nonākdams zonā, kurā saules vēja ātrums nokrities faktiski līdz nullei. Diemžēl tobrīd tam vairs nedarbojās ātruma, blīvuma un temperatūras noteikšana saules vējam un zinātnieki ieguva vien netiešus datus.
2012.gada augustā Voyager 1 pirmo reizi kosmosa pētījumu vēsturē pameta Saules sistēmu.

Voyager-2. 1981.gadā pētīja Saturna sistēmu un nobildēja viss lielos Saturna pavadoņs, izņemot retrogrādo Fēbu.
Lidojuma gaita. Startēja no Kanaveralas zemesraga 1977.gada augustā. Tās sākotnējais uzdevums bija fotografēt Jupitera un Saturna pavadoņus. Laimīgas sakritības dēļ inženieriem radās iespēja turpināt lidojumu Urāna un Neptūna virzienā, kuriem pietuvojās 1989.gadā. Šie attēli izmainīja priekšstatus par Urāna uzbūvi.
2007.gada augustā kļuva par otro cilvēka radīto kosmisko aparātu (pirmais bija Voyager 1), kas šķērsoja heliosfēras robežu. Šī heliosfēras šķērsošana zinātniekiem bija daudz interesantāka nekā pirmā, jo zondei darbojās mēraparāti. Bez tam tā robežu šķērsoja vismaz piecas reizes, tā pierādot tās pašas kustīgumu. 
Uzzinātais. Līdz tam tika uzskatīts, ka Urāns ir gāzveida planēta, taču tagad izrādījās, ka tam ir ciets kodols un 9000 m biezs superblīva ūdeņraža un amonjaka slānis.
Voyager 2 pierādīja, ka heliosfēra nav ideālas formas lode - tā ir saplacināta, tās dienvidu robeža atrodas tuvāk Saulei nekā ziemeļu robeža.
“Voyager 2” ieguva datus, kurus vēlāk pētīja zonde Cassini–Huygens, kas Saturna sistēmā ieradās 2004.gadā. 

Saites.
NASA.
Kosmiskās zondes.