Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ziemeļu karš (1699.-1721.g.)

Plašs karš ziemeļu un austreņu Eiropā no 1699. līdz 1721.gadam.

Kara gaita. Kārlis XII, uzsākdams karu, karadarbību risināja visai veiksmīgi.
1700.gada 4.augustā ar savu karaspēku angļu un holandiešu flotes aizsegā izcēlās malā Dānijas Sellandē (Sjālland), ielauzās Dānijā un piespieda Frīdrihu IV noslēgt Trāvendāles miera līgumu.
1700.gada augustā arī krievu cars Pēteris I pieteica karu Zviedrijai un krievu karaspēks uzbruka Igaunijai, aplenca Narvu. Rudenī jaunais Kārlis XII ar saviem izlases spēkiem devās uz Igauniju un negaidītā uzbrukumā pārsteidza un sakāva trīs reizes lielāko Pētera I armiju 30.novembrī kaujā pie Narvas. Tomēr zviedri neizmantoja uzvaru, atkāpās un pārziemoja Igaunijā.
1701.gada pavasarī Kārlis XII savāca 23 000 vīru un virzījās uz Rīgu, ko atkal bija aplenkuši Augusta II Stiprā spēki. Ar novada latviešu zvejnieku palīdzību izdevās sadabūt ap 200 laivu un plostu, kuros zviedru armija forsēja Daugavu. Kauja notika Spilves pļavās. Pretinieks nespēja apturēt zviedru ofensīvu, un tam vajadzēja bēgt.

Kārlis XII Kurzemē. Kārlis XII vajāja sakšus vēl Kurzemē, kur zviedri pārlaida ziemu un palika līdz pat 1702.gada janvārim. Pa ceļam Kārlis XII 10 dienas uzturējās Kuldīgā un apmetās kādā privātā namā, jo zviedru karavīri pāris mēnešos bija izdemolējuši skaisto Kuldīgas pili. 1701.gada augustā Kārlis XIII vienu dienu pavadīja Saldū, tad devās tālāk uz Skrundu, Grobiņu un Virgu uz karaspēka ziemas nometni.
Saldus pilī karalis izdeva rīkojumu par katra trešā zemnieka norīkošanu Bauskas nocietinājumu būvei. Taču, vai Bauskā kas toreiz uzcelts, tā arī nav zināms.
Kurzemē viņš arī pieņēma lēmumu tūlīt neuzbrukt Krievijai, bet sākumā vērsties pret Poliju-Lietuvu. Kārļa plānos vispirms bija gāzt Augustu II, un pēc tam ar poļiem kā sabiedrotajiem uzbrukt Krievijai.
Karš ar Poliju ievilkās. Tikai 1706.gadā izdevās piespiest Augustu atteikties no Polijas-Lietuvas kroņa. Mieru starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu noslēdza Altranštetē (Altranstādt).
Tikmēr krieviem bija iespēja atgūties un sakopot jaunus spēkus. Kad Kārlis XII atstāja Livoniju, tur palika ievērojami, bet sadrumstaloti zviedru spēki. Krievu ģenerālis Boriss Šeremetjevs uzvarēja zviedru galvenos spēkus 1702.gadā, un Vidzeme palika neaizsargāta. Lai iznīcinātu zviedru apgādes bāzi, cars deva pavēli Vidzemē lietot „izdedzinātās zemes” taktiku. Jau pēc kāda gada Šeremetjevs varēja ziņot caram, ka liels lopu daudzums un 12 000 civilgūstekņu aizvesti uz Krieviju. Ar īsākiem pārtraukumiem postīšana turpinājās arī nākamajos gados.

1708.gada 8.oktobrī Pētera I komandētā krievu karaspēka vienība uzbruka zviedru ģenerāļa Lēvenhaupta komandētajam zviedru karaspēkam pie Ļesnajas, kas ar vezumiem devās apvienoties ar karaļā Kārļa XII karaspēku Ukrainā. Sīvā kaujā zviedri tika padzīti, tie zaudēja visu artilēriju un vecumus (7000 gabalus). Šī  zviedru militārā neveiksme veidoja krievu tālāko uzvaru pie Poltavas.

Poltavas kauja (1709.g.). Ieradās pie Poltavas jau 1709.gada aprīļa sākumā un aplenca to. 1709.gada maijā tika sakauts no krievu cara Pētera I kaujā pie Poltavas. Pēc smagās sakāves karalis kopā ar savu sabiedroto ukraiņu hetmani Mazepu aizbēga uz turku cietoksni Benderos, bet 1715.gadā atgriezās Zviedrijā. Pēc karaļa neveiksmes karā ar Krieviju, Zviedrija beidza pastāvēt kā lielvalsts.
1709.gada maijā notika Poltavas kauja, kurā Pētera I komandētā krievu armija sakāva zviedru karaļa Kārļa XII komandēto zviedru armiju.

Nīstades miera līgums. Tas 1721.gadā noslēdza Ziemeļu karu.
4.paragrāfā ir skaidri pateikts, ka Livonijas un Igaunijas (daļēji mūsdienu Latvijas un Igaunijas) teritorijas bija zviedru iekarotas zemes, kas pēc Ziemeļu kara nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Lai gan līguma tekstā ir minēta Krievijas apņemšanās maksāt Zviedrijai noteiktu naudas summu (2 miljonus dālderu), tajā nav minēts, ka nauda paredzēta Livonijas vai Igaunijas iegādei, turklāt nav arī nekādu pierādījumu par jebkāda maksājuma veikšanu, īpaši ņemot vērā faktu, ka Zviedrija nevēlējās atdot teritorijas un aptuveni divus gadus atteicās ratificēt līgumu.
Tostarp vēstures fakti liecina, ka, nevarot samierināties ar Vidzemes un Igaunijas zaudējumu, nākamo simt gadu gaitā Zviedrija un Krievija atkārtoti karoja Somijas teritorijā ar cerību, ka veiksmes gadījumā varētu gūt revanšu pie Baltijas jūras. Tas nozīmē, ka ar jaunas karadarbības sākšanos iepriekšējie līgumi vai norunas vairs nav spēkā.
Līguma teksts zviedru valodā - šeit.

Saites.
Zviedrija.
Krievijas impērija.