Seno ķīniešu zinātne, zinātnieki
Vēsture. Senās Ķīnas materiālistiskajai zinātnei pamatus lika Laodzi (VI-V gs.pmē.), kas sarakstīja "Grāmatu par dao un de." Viņš uzskatīja, ka pasaule sastāv no materiālām daļiņām "ci" un tukšuma. Ci esot radījis materiālais pirmpamats un likumsakarība - dao. Dao pastāv no laika gala. "Es nezinu, kas to radījis," - sala filozofs, tādejādi apšaubīdams pasaules dievišķīgo izcelšanos. "Debess un zeme neatšķiras un izturas un izturas pret visām būtnēm kā pret zāli un dzīvniekiem."
Vēlāk, balstoties uz filozofisko daoismu, tika izstrādāta reliģiska sistēma, ko arī dēvēja par daoismu. Cīņā pret seno ķīniešu materiālismu valdošā kārta izmantoja arī Konfūcija (551.-479.g.pmē.) ideālismu. Reakcionārais konfuciāmisms pamatojās uz to, ka cilvēka likteni noteikušas debesis jau viņa dzimšanas brīdī. Sākot ar II-I gs.pmē., kad konfuciānisms kļuva par valsts reliģiju, Ķīnas progresīvā doma attīstījās nesamierināmā cīņā pret šo ticības mācību.
Cou Ijeņs.
Cu Cuņ-ci.
Čaņ Heņs.
Čžoujaņs Jūi.
Du Fu.
Džans Sjuečens.
Džens He.
Džu Ši.
Isins.
Kun Šucze.
Li Bo.
Lo Ši-ahuns.
Ma Tuanlins.
Oujans Sju.
Seu Macjaņs.
Sima Kuans.
Sims Cjaņs.
Sims Čžens.
Sjū Madžeņs.
Tao Tekins.
Vei Pojans.
Saites.
Ķīnieši.
