Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Zemūdenes, zemūdeņu būve

Slēpts uzbrukums no ūdens apakšas naidinieku kuģiem ir interesējis ķēniņus, zinātniekus un izgudrotājus dažādās valstīs un dažādos laikos.

Leonarda no Vinčas zemūdene. Pirmais zemūdeni esot izgudrojis zemūdeni Leonardo da Vinči, pie tam militārām vajadzībām. Pēc tam rasējumu it kā iznīcinājis, jo esot nobijies no milzīgā potenciālo upuru skaita.

Dažos nākamajos gadījumos arī šādi tādi mēģinājumi ir bijuši, taču nenopietni.

Kornēlija Drebeļa zemūdene (1620.g.). 1620.gadā holandiešu inženieris Kornēlijs Drebelis veiksmīgi izmēģināja zemūdens laivu Temzā - tā pārvietojās ar airu palīdzību. Skats manāmi izklaidēja karaļa Jēkaba I galminiekus un izgudrojumam nekāda tālāka virzība nebija. 

Jefima Ņikonova zemūdene (1718.-1728.g.). 1718.gadā namdaris Jefims Ņikonovs (Ефим Никонов) caram Pēterim I stādīja priekšā rakstu (krieviem - челобитнaя), kurā piedāvāja uzbūvēt zemūdeni un uzsvaru lika tieši uz tās militāro pielietojumu - Krievija tolaik karoja pret Zviedriju. Lai ieinteresētu caru, Ņikonovam pagāja veseli divi gadi, tomēr savu amatnieks panāca. Tolaik pārsvars jūrā jau bija krievu pusē, tomēr Pēterim I interese par projektu radās. 1720.gada februāri Pētera I uzdevumā amatnieks sāka būvēt zemūdeni "Slēptais kuģis" ("Потаенное судно"), kā to sauca pats Ņikonovs, pēc tam arī cars. 
Zemūdenes būvei pagāja 4 gadi. 1.gadā tika izveidots makets, bet pēc tam jau ķērās pie paša kuģa būvniecības - tā izrīkojās Pēteris I. Gatavais zemūdens kuģis vairāk līdzinājās koka mucai. Pirmie izmēģinājumi notika 1724.gada rudenī patvaldnieka klātienē. Proves iegremdēšanās bija neveiksmīga - "slēptais kuģis" atsitās pret dibenu un ielauza pamatni.
1725.gada februāra sākumā Pēteris I nomira un zemūdeņu būvniekam zuda atbalsts. Tomēr tā paša gada pavasarī viņš vēlreiz sabrieda izmēģinājumam - atkal neveiksmīgi. Šoreiz līdz pilnīgai iegrimšanai nemaz nenonāca, jo jau laikus tika atklāta sūce.
Nākamais izmēģinājums notika tikai 1727.gadā - un atkal neveiksmīgi! Šoreiz ierēdņu pacietībai pienāca gals un nākamajā 1728.gadā šo projektu slēdza. Ņikonovu pazemināja no meistara un kā ierindas galdnieku nosūtīja uz Astrahaņas kuģubūvētavu, tālāk no acīm Pēterpilī.

Kārļa Šildera zemūdene (1834.g.). To pēc ģenerāladjutanta Kārļa Šildera projekta uzbūvēja Krievijā, tā bija nākamais mēģinājums pēc Jefima Ņikonova. Tā bija viengabala metāla - izmēģinājumi 1834.gadā norisa visai veiksmīgi un tajos klāt arī bija patvaldnieks - šoreiz Nikolajs I.

Konfederātu zemūdenes. XIX gs. 60.gados Amerikas Pilsoņu kara laikā zemūdenes karā mēģinaja izmantot konfederāti. Uzreiz pēc Pilsoņu kara sākuma dienvidnieki izsludināja zemūdeņu izstrādes konkursu. Primitīvas metāla mucas radīja baumas par „neredzētu konfederātu jūras ieroci.” Vienai no tām izdevās nolaist dibenā ziemeļnieku laivu. Atgriežieties no šī uzdevuma, nogrima pati zemūdene, taču efekts viena alga sanāca milzīgs. Pats A.Linkolns steidzināja zemūdeņu izstrādes Federācijas flotei. Piemēram, dienvidnieku Hanley bija būvēta no tvaika katla.

„Gudrais valis.” 1863.gada sakumā 3 ziemeļnieki – Augusts Praiss, Kornēlijs Busnells un Olivers Halstīds nodibināja American Submarine Company. Viņi izveidoja pirmo īsto zemūdeni „Gudrais valis,” kas tika būvēta pēc oriģināla projekta. Par īsto zemūdenes būvētāju nav skaidrības: pēc vienas no versijām to pēc visu trīs uzņēmēju pasūtījuma uzbūvējis inženieris Skovels Meriems. Pēc citas – projekta autors bijis Olivers Halstīds.
Zemūdenei bija īpašs kalts korpuss. Ta bija cigāra formas, ~9 m garumā, 2,74 m augstumā un 2,13 m diametrā. Svars – 13 t. Ekipāžā bija 13 cilvēku: 9 no tiem bija jāgriež dzenskrūve (nekāda tvaika dzinēja tur nebija!). Tadējadi tā spēja attīstīt ātrumu līdz 7 km/st., bet reāli tā brauca divas reizes lēnāk. Pārējie ekipāžas dalībnieki – kapteinis, stūrmanis un divi ūdenslīdēji. Ūdenslīdējiem bija jāiziet no zemūdenes pa lūku un japiestiprina mīna pie pretinieka peldošā objekta.
Zemūdene tika vadīta ar vienu vertikālo un divām horizontālajām stūrēm. Bija divas balasta cisternas – priekšgalā un pakaļgalā. Uz borta bija divi baloni ar skābekli, kas ļāva ekipāžai atrasties zem ūdens vairākas stundas. Lai noturētu zemūdeni vienā stāvoklī, kamēr ūdenslīdēji dara savu darbu, īpašos padziļinājumos atradās divi enkuri. Tadā veidā „Gudrais valis” bija paredzēts darbam seklos ūdeņos.
Nevienu veiksmīgu karagājienu zemūdene ta arī nepiedzīvoja. Zemūdene tika pabeigta tikai 1866.gadā – jau pēc Pilsoņu kara beigām. Tā galu galā izmaksāja 40 000 dolāru (lai gan tika rēķināts 15 000 dolāru).

Stefana Dževecka zemūdenes. Poļu zemūdeņu būves pionieris Stefans Dževeckis zemūdenēs pirmais lietojis akumulatoru baterijas, elektrodzinēju (1884.g.), torpēdaparātus, izbīdāmu periskopu, dziļuma stabilizācijas un gaisa reģenerēšanas sistēmas. 1892.-1902.gados viņš strādājis pie dzenskrūves un gaisa skrūves aprēķina teorijas.

Saimons Leiks - moderno zemūdeņu tēvs. Amerikāņu izgudrotājs, dēvēts arī par moderno zemūdeņu tēvu, Saimons Leiks jau desmit gadu vecumā sākt interesēties par ceļojumiem zem ūdens. Viņu iedvesmoja Ž.Verna grāmata “20 000 ljē pa jūras dzelmi” (1869.g.). Vēlāk viņš izgudroja pirmo zemūdeni “Argonaunt,” kas varēja darboties atklātā jūrā, - tā tika uzbūvēta 1898.gadā. Tās koka korpuss bija aptuveni četrus metrus garš, un tā pārvietojās pa jūras dzelmi ar riteņiem, kuri tika griezti ar rokām.
Otrā viņa zemūdene ar tādu pašu nosaukumu tika izveidota 1897.gadā. Tā bija 11 metrus gara, un to jau darbināja 30 zirgspēku benzīna dzinējs. Gaiss motoram un apkalpei tika piegādāts pa peldošu cauruli, kas sniedzās līdz ūdens virsmai, lai sūknētu gaisu. Šī zemūdene veica aptuveni 500 km garu ceļu no Norfolkas līdz Ņujorkai.
18 metru garo zemūdeni “Protector” Leiks uzbūvēja 1906.gadā, taču ASV Kongress atteicās to iegādāties flotes vajadzībām, tāpēc viņš to pārdeva toreiz vēl eksistējošai Krievijas impērijai. Izgudrotājs vairākas reizes devās uz Vladivostoku, lai uzraudzītu zemūdens salikšanu un apkalpes apmācības.
Vēlāk zinātnieks izgudroja arī citu ūdens transportlīdzekļu aprīkojumu un palīdzēja attīstīt zemūdens periskopu. Leiks turpināja būvēt zemūdenes Krievijas valdībai, I Pasaules kara laikā vēl aptuveni 100 nācijām, tostarp 55 viņš uzbūvēja ASV flotes vajadzībām.

Merinesko uzbrukumi vācu transportkuģiem (1945.g.). 1945.gada 30.janvārī 3.ranga kapteiņa Aleksandra Marinesko (Александр Маринеско) komandētā zemūdene uzbruka vācu transporta kuģim "Vilhelms Gustlofs." Uz Trešā reiha transporta kuģa klāja atradās zemūdeņu kursanti, vācu flotes izpalīgu dienesta personāls. Savukārt vairums tomēr bija bēgļi no Dancigas.
Uzbrukuma rezultātā transportkuģis nogrima un pēc dažādiem aprēķiniem gāja bojā 5-9,5 tūkstoši cilvēku. Pēc dažām dienām C-13 uzbruka un nogremdēja vēl vienu transportkuģi - "Štoibenu." Protams, abi kuģi bija likumīgi jūras kara mērķi, jo bija Vācijas JKF sastāvā, bija bruņoti, bet "Vilhelmu Gustlofu" vēl pavadīja arī mīnukuģis. Tomēr kapteinim radās nesaskaņas ar savu priekšniecību, galvenokārt gan par paša uzvedību. 
Pēc šī izgājiena krievpadomju prese iesauca kapteini Marinesko par "zemūdeņnieku Nr.1." neilgi pirms veiksmīgā karagājiena kapteini bija savīkšķījušies nodot kara tiesai, jo Jaunā gada naktī patvaļīgi pameta savu komandēto zemūdeni, pie tam uz veselām 2 diennaktīm. Tai laikā arī ekipāža bija uzvedusies izlaidīgi, tādēļ Baltijas flotes komandiera admirāļa Vladimira Tribuca (Владимир Трибуц) pacietība bija izsīkusi. Visu kara gadu laikā Marinesko ne reizi vien nonāca nepatikšanās, jo esot bijusi "nosliece uz iedzeršanu." Taču karamākslā bija visai veiksmīgs un talantīgs, apbalvots ar vairākiem ordeņiem.
Tādejādi viņa 5.karagājiens izrādījās visveiksmīgākais, par to kapteinis tika ieteikts Padomju Savienības Varoņa nosaukumam. Tad tomēr iejaucās zemūdeņu diviziona komandieris, 1.ranga kapteinis Leonīds Kurņikovs (Леонид Курников),kas atteicās atbalstīt piešķiramo Varoņa nosaukumu. Tādejādi, pēc Kurņikova iniciatīvas, Marinesko saņēma Sarkanā Karoga ordeni.
Kapteiņa piedzīvojumi gan ar to nebeidzās 19??.gada septembrī ar JKF Tautas komisāra Nikolaja Kuzņecova (Николаи Кузнецов) pavēli tika atstādināts no C-13 komandiera amata un pazemināts par vecāko leitnantu. Par visu to pašu - pļēgurošanu, nolaidību, disciplīnas pārkāpumiem. Tā paša gada novembrī atvaļināts rezervē.
Tikai pēc 15 gadiem Marinesko spēja panākt pavēles atcelšanu un atjaunošanu 3.ranga kapteiņa pakāpē.  Viņš mira 1963.gadā, vet 1990.gadā viņam pēc nāves piešķīra PSRS Varoņa nosaukumu.

"Tritona" apkārtbrauciens pasaulei (1964.g.). 1964.gada 10.maijā amerikāņu zemūdene Triton pabeidza 84 dienu ilgušo ceļojumu apkārt pasaulei. Tā bija pirmā zemūdene, kas apbraukusi apkārt pasaulei, ne reizi neiznirstot.

Saites.
Atomzemūdenes.