Krivičs - viduslaiku Sozopoles pirāts, pilsētas mērs un... vampīrs?
- Detaļas
- Publicēts 16 Aprīlis 2018
- Autors Laika Ceļotājs
- 7377 skatījumi
Daudzviet viduslaiku Eiropā, bet jo īpaši tās centrālajā un DA daļā, tostarp Bulgārijā, bija izplatīta ticība vampīriem - asinis sūcošām pārdabiskām būtnēm. Par šiem radījumiem, kas, atbilstoši ticējumiem, naktīs atstāja kapus, lai izsūktu cilvēku vai dzīvnieku asinis, plaši vēstī reģiona folklora un daudzi ļaudis, īpaši lauku apgabalos, joprojām tic vampīru esamībai (sk. "Pašvaldība: Serbijas pirmais vampīrs Sava Savanovičs klīst apkārt jaunas mājvietas meklējumos", aliens.lv, 28.11.2012.)
Vārds vampīrs atvasināts no slāvu vārda upir vai opir, kas vēlākajās formās parādās kā vipir, vepir vai vapir.
Kopš X gadsimta, kad Bulgārijā ieviesa kristīgo ticību, šeit, līdzīgi kā citviet Eiropā (sk. "Glivices "vampīru" kapsēta: liecība viduslaiku māņticībai vai sena soda vieta?", aliens.lv, 18.07.2013.) praktizēja apbedīšanas rituālus, kas ietver mirušā ķermeņa sakropļošanu, sasiešanu vai cita veida neitralizāciju, nolūkā nepieļaut tā pārvēršanos par dzīvo mironi un izkļūšanu no kapa.
Kopumā Bulgārijā uzieti apmēram 100 tā sauktie "vampīru kapi." Tajos guldītajiem krūtis bija caurdurtas ar koka vai dzelzs mietiem. Šāds, apbedīšanas laikā vai kaut kādā vēlākā brīdī izdarīts rituāls parasti tika veikts noziedzniekiem, pašnāvniekiem, bērniem, kas miruši nekristīti kā arī šķietami nedabīgi lielu vecumu sasniegušiem cilvēkiem. Tāpat par vampīriem nereti tika uzskatīti dižciltīgi un izglītoti cilvēki, tostarp garīdznieki.
Profesors Nikolajs Ovčarovs dokumentējis vairāk nekā 20 šāda veida rituālus, kas atšķirās no kristīgajām bēru tradīcijām. Piemēram, kādā kapā guldītajam mirušajam rokas bija ievietotas metāla riņķī, bet kājas atliektas zem ķermeņa. Citos apbedījumos kaps bija nosegts ar milzīgu, smagu akmens plāksni, lai vampīrs nekad nevarētu to atstāt un doties nevainīgu upuru medībās. Ģimenes bija atbildīgas, lai viņu tuvinieks pēc nāves nepārvērstos par vampīru. Viduslaikos cilvēki ticēja, ka tad, ja cilvēka dvēsele pirmo četru dienu laikā pēc nāves netiek pieņemta ne paradīzē, ne ellē, tā paliek starp debesīm un zemi un nonāk ļauno spēku varā, skaidro Ovčarovs.
Tomēr vēl neviens no bulgāru "vampīru" apbedījumiem nebija izraisījis tādu starptautiski izskanējušu ažiotāžu, kādu visā pasaulē 2012.gada vasaras sākumā radīja divu šādu kapu atradums Sozopolē.
Skatīt Eiropas civilizācijas un kultūras lielākā kartē
Neparasts arheoloģisks atklājums Sozopolē
Sozopole ir sena Bulgārijas pilsēta Melnās jūras piekrastē. Tur, veicot izrakumus blakus Sv.Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas apsīdas drupām esošajā kapsētā, arheologi 2012.gadā atklāja divu, krūtīs un vēderā caurdurtu vīriešu apbedījumus.
Viens no viņiem bija pienaglots pie zemes ar arkla lemesi, bet otrs ar metāla stieni. Kā arheologi norādīja, šie ir pirmie Sozopolē uzietie "vampīru" kapi.
Skeletu ar krūtīs iedzīto arkla lemesi pēc Sozopolē dzimušā Bulgārijas Nacionālā vēstures muzeja direktora Božidara Dimitrova iniciatīvas pārveda uz Sofiju, kur Bulgārijas galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi to līdz 2013.gada jūnija sākumam varēja apskatīt Nacionālajā vēstures muzejā. Kur palika otrs, vēderā sadurtais mirušais, nav īsti skaidrs. Šķiet, tā skelets pēc izpētes ticis pārapbedīts, kopā ar pārējiem, kapulaukā pie baznīcas atsegtajiem mirušajiem.
Krivičs - pirāts, pilsētas mērs un vampīrs?
Sozopoles vampīrs savas dzīves laikā bija ievērojams un dižciltīgs vīrs. Pretējā gadījumā viņa kaps nebūtu atrasts blakus baznīcas apsīdai, uzskata Dimitrovs.
Dimitrovs uzskata, ka "vampīra" skelets piederējis XIV gadsimtā dzīvojušam pirātam un pilsētas mēram Krivičam (Līkajam).
Pirms savas politiskās karjeras, Krivičs bija bēdīgi slavens Melnās jūras pirāts. Bizantijas hronikās aprakstīts, kā viņš aplaupījis venēciešu kuģi.
Kroplības dēļ savu laikabiedru iesaukts par Līko, viņš tomēr bijis gudrs vīrs. Īpaši esot izcēlies ar savām izcilajām zināšanām par jūru, zvaigznēm un augiem. Iespējams, ka šo talantu dēļ viņš tika uzskatīts par burvi, kas arī izskaidro to, kāpēc pēc nāves vīrieša sirdī iedzina lemesi.
Kā Sozopoles pilsētas mēram, Krivičam nācās to aizstāvēt pret Dženovas flotes uzbrukumu, taču viņa nekompetences dēļ pilsēta krita dženoviešu rokās un vietējie iedzīvotāji tika saņemti gūstā.
Vīrietis savas dzīves laikā, protams, nebija vampīrs, taču viņa laikabiedri bažījās, ka viņš pēc nāves var par tādu kļūt, skaidroja Dimitrovs. Tāpēc, lai to nepieļautu, jau mirušais cilvēks bija vēlreiz simboliski jānogalina, caurdurot viņa krūtis ar asu (koka vai dzelzs) mietu jeb kādu citu, atbilstošu priekšmetu, bet ne ar ieroci, stāstīja vēsturnieks.
Neskatoties uz Dimitrova pārliecību, tomēr nav nekādu nepārprotamu liecību, kas ļautu apgalvot, ka baznīcas pagalmā apbedītais, ko pavadītāji, no viņa baidoties, pienaglojuši pie zemes ar arkla lemesi, patiešām būtu kādreizējais bandīts, pirāts un Sozopoles pilsētas galva Krivičs. Nav arī atrodama nekāda informācija, ka antropologi "vampīra" skeletam būtu konstatējuši kādas mugurkaula patoloģijas. Taču, ja Krivičs savu iesauku ieguvis dēļ kupra, tad tādām vajadzētu būt...
Vampīrs pievilina tūristus
Kopš 2012.gada vasaras, kad tika uziets domājamais Kriviča kaps, Bulgārija piedzīvojusi īstu vampīru histēriju. Gada laikā Sozopoles arheoloģijas muzeju apmeklējošo tūristu skaits ir trīskāršojies, bet japāņi par vampīra kapa atklāšanu pat gatavojoties uzņemt dokumentālu filmu.
Ceļojumu aģentūras, 2013.gada jūnijā rakstīja Bulgārijas laikraksts The Standart, ziņojušas, ka īpaši liela interese par atklāto vampīra skeletu bija tūristiem no Lielbritānijas un Vācijas, taču arī Krievijā un ASV cilvēki izrādījuši interesi apmeklēt vampīra kapavietu Sozopolē un redzēt arī paša Kriviča atliekas.
Žurnāls National Geographic Sozopoles vampīra fotoattēlu ierindoja starp 10 populārakajiem 2012.gada attēliem. Savukārt National Geographic televīzijas kanāls rādīja filmu par vēsturiskās Sozopoles pilsētas vampīru.
Sozopoles vampīra rekonstrukcija
Melnās jūras pirāta, Sozopoles mēra un vampīra mirstīgās atliekas līdz pat šī gada jūnijam bija apskatāmas Nacionālajā vēstures muzejā Sofijā, kur arheologi restaurēja viņa kaulus un galvaskausu, kā arī veica viņa ārējā veidola rekonstrukciju.
Vampīra galvas rekonstrukciju, izmantojot tiesu medicīnas sejas rekonstrukcijas metodi, izgatavoja slavenais bulgāru antropologs profesors Jordans Jordanovs (Yordan Yordanov). Profesors, komentējot savu darbu, norāda, ka vīrietim bijuši ne tikai uzkrītoši asimetriski sejas vaibsti, bet viņam, iespējams tikusi izdarīta arī daļēja galvaskausa trepanācija jeb trepinācija. Šāda prakse, kad galvaskauss netiek pilnībā caururbts, kaulu tikai daļēji izskrāpējot, Eiropā ir zināma no avāru un ungāru VIII-XI gs. kapulaukiem Ungārijā un viens no pieņēmumiem, kāpēc tas ticis darīts, ir rituāli nolūki - saiknes veicināšana ar garu pasauli.
Dažos avīžrakstos minēts, ka Krivičs zaudējis vairākus zobus dēļ slikta ēdiena, bet citos teikts, ka tie tikuši izrauti vampīra neitralizēšanas rituālā.
Vampīra atgriešanās dzimtajā pilsētā
2013.gada jūnija sākumā, gadu pēc atrašanas, slavenais skelets atgriezās savās mājās Sozopoles pilsētā. 8.jūnija rītā vampīrs un dzelzs priekšmets, ar kuru pēc nāves caurdūra viņa krūtis, novietots īpašā stikla vitrīnā, bija izlikts apmeklētāju apskatei izremontētajā pilsētas arheoloģijas muzejā. Turpat aplūkojama arī Jordanova izgatavotā viņa galvas rekonstrukcija.
Sozopoles vampīra dvīnis
Nesen, 2013.gada septembrī, bulgāru arheologu komanda veicot izrakumus senās pilsētās Perperikonas drupas, atkal uzgāja vīrieša apbedījumu ar dzelzs lemeša caurdurtām krūtīm. Atradumu profesors Nikolajs Ovčarovs jau nodēvējis par "Sozopoles vampīra dvīņubrāli."
Perperikona, sena trāķiešu pilsēta, atrodas Rodopu kalnu austrumu daļā, 15 kilometrus uz ZR no mūsdienu Kardžalas pilsētas, Bulgārijā. Senākās civilizācijas pēdas šai vietā uzietas sākot ar bronzas laikmetu, kaut gan keramikas atradumi to datē ar agro dzelzs laikmetu. Pilsēta bija apdzīvota līdz pat viduslaikiem, kad, domājams, gāja bojā Osmaņu turku iebrukuma laikā.
XIII-XIV gadsimtā dzīvojošais vīrietis miršanas brīdī bijis 35 līdz 40 gadus vecs. Viņa mutē arheologi atrada vara monētas, kas ļauj noteikt vēstures periodu, kurā Sozopoles vampīra dvīnis dzīvojis. Vampīra rumpja labajā pusē, rajonā starp kaklu un plecu bija iedzīts dzelzs lemesis, pastāstīja profesors N.Ovčarovs. Lemeši, kā "vampīra" pienaglošanai izmantoti priekšmeti, norāda arheologs, Bulgārijā iepriekš nebija zināmi. Pirmais atradums bija Sozopolē, bet otrais uziets, šeit, Perperikonā.
Interesanti, ka, atbilstoši B.Dimitrova teiktajam, visi līdz šim Bulgārijā atrastie "vampīri" ir vīrieši. Nevienas sievietes. Vai viduslaiku bulgāri domāja, ka par dzīvajiem miroņiem - asinssūcējiem var kļūt tikai vīrieši?
Augšējā attēlā: Sozopoles "vampīra" skelets tagad ir aplūkojams izstādīts pilsētas muzejā. Ķermeņa rumpja augšējā labajā pusē redzams dzelzs lemesis, kas pirms vairāk nekā 700 gadiem ticis izmantots, lai domājamajam vampīram neļautu atstāt kapu. Attēls: vikipedia.com, CC.
Avoti:
novinite.com
archaiologia.gr
paper.standartnews.com
standartnews.com
legend-trip.com
telegraph.co.uk
globalpost.com
sofiaglobe.com
en.wikipedia.org
Pirmo reizi publicēts 09.12.2013.