Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ankoras svētnīcu komplekss

Anghor-Thom - "Lielā pilsēta" (kmeru val.).
Sena kmeru pilsēta mūsdienu Kampučijas teritorijā.

Atrašanās vieta. Kampučijas ZR, dažus km no Siemreapas pilsētas.

Vēsture. No IX–XV gs. bija Kmeru impērijas centrs.
IX gs. karalis Jasovarams džungļu vidū uzcēla Angkoras karaļvalsts pirmo galvaspilsētu Jasodharapūru. Netālu no tās karalis uzcēla nelielu hinduistu templi.
Ap 1000.gadu bija pilsētas uzplaukuma laiks, kad tā aizņēma pat 190 km2, un tā bija pasaules lielākā pilsēta, kurā dzīvoja un strādāja 600 000 cilvēku. Liela mīkla zinātniekiem ir tas, ka vēl līdz VII gs šai teritorijā nebija ne pilsētu, ne ciemu, bet tad pēkšņi - tāda megapole.
XI gs. sākumā Surjavarmāns uzcēla Višnam veltītu svētnīcu-kapeni. Šī, pilsētas visskaistākā celtne, platībā aizņēma ap 2,5 km2 lielu teritoriju. Iespējams, tā ir vislielākā jebkad uzceltā reliģiskā celtne.
XI-XII gs. Angkoras karaļvalsts kļuva par milzīgu impēriju. Visā karaļvalstī tika izveidota irigācijas sistēma ar apjomīgām ūdenskrātuvēm. Tika uztaisīti 6 m plati no ūdeņiem pasargāti ceļi. XI gs. beigās tika uzcelta Ankortomas (Anghor-Thom) pilsēta. Angkoras tempļa kompleksu uzcēla XII gs. 
Paša Ankoras tempļa celtniecība sākta XII gs. sākumā, kad kmeru ķēniņš Surjavarmāns II nolēma uzcelt jaunu galvaspilsētu - tika uzceltas 500 svētnīcas, kas kopumā aizņēma 400 kvm. lielu platību. Vispirms šeit saimniekojuši hinduisti, bet vēlāk budisti. Ziedu laikos šeit esot dzīvojis ap miljons (!) cilvēku.
Nākamie valdnieki cēla katrs savu templi. Apmēram XIV vai XV gs. kompleksu pārņēma budisti.Angkoras tempļu komplekss pastāvēja līdz XV gs. vidum, kad siāmiešu karavīri izlaupīja un daļēji izpostīja to. Šajā laikā sabruka milzīgā Ankoras impērija un tempļu komplekss nonāca Siāmas karaļu īpašumā.
Pētnieki domā, ka pilsēta panīka arī vides degradācijas dēļ, jo khmeri izcirta pilsētas apkaimē kokus, augsne kļuva nestabila, nogulas ūdenī aizsprostoja Ankoras kanālus. Tomēr Ankora bija plaukstoša pilsēta, jo auglīgā augsne deva 3 ražas gadā. Tonlesapa ezers maksimāli platībā sniedzās līdz pilsētai un bija bagātīgs ar zivīm. Meži deva pilsētai koksni un medījumus.
Valdības un sarkano kmeru militārajās cīņās komplekss cietis no ložu un artilērijas apšaudēm. Pēcāk daudzas skulptūras un bareljefi ir izlauzti un pārdoti. 90.gadu otrajā pusē ir sākti atjaunošanas darbi.
Mūsdienās Ankora attēlota Kampučijas valsts karogā.

Atklāšana un izpēte. Atklāšana un izpēte. 1600.g. Angkoras tempļu kompleksā apmaldijās un pazuda portugāļu grupa.
1861.gada 22.janvārī, saņēmis Siāmas karaļa atļauju, franču ceļotājs Anrī Muo no jauna atklāja Angkoras tempļu kompleksu Kampučijas džungļos.
1907.g. Francija panāca, ka Siāma atdot Angkoras apgabalu Kambodžai. Tempļu kompleksā sākās atjaunošanas un izpētes darbi, kas ar pārtraukumiem karu un brīvības cīņu laikā turpinās līdz pat šai dienai.
Lielu palīdzību Angkoras tempļu restaurācijā Kambodžas zinātniekiem sniedz franču, itāļu, japāņu un amerikāņu speciālisti.
Daudzas no svētnīcām atklāti tikai nesen. Dučiem tempļu uzgāja amerikāņu kosmosa pētnieki no gaisa. NASA to veica ar moderniem radariem, kas atsedza seno būvju vietas un beigu beigās darbs vainagojās ar jaunu Ankoras karti. Tajā ir ap 1000 cilvēku veidotu dīķu un vismaz 74 jau sen izzuduši tempļi.

Arhitektūra. Milzīgs tempļu komplekss. Khmeru arhitektūras pērle. Vairāki simti (pat 1000!) tempļu.
Platība ap 150 (160?) km2. Mūsdienu zinātnieki min pat gluži neiedomājamu skaitli – 1000 km2 centrālajai pilsētas daļai, un ap 3000 km2 perifērajai daļai, bet lielāko platību klāj džungļi.
Celta XI gs. beigās. Pilsētu apņem varens 6 m augsts un 8 m biezs kvadrātveida aizsardzības mūris. Cietokšņa dienvidu vārtu kreisajā pusē atrodas 54 akmenī kalti hindu dievi, kas velk svēto čūsku Nagu. Ap 100 dievnamiem (nez kādēļ daži saka, ka to esot 72). Savos ziedu laikos tā bijusi lielākā pilsēta uz Zemes, tajā dzīvojuši no 0,5–1 miljonam cilvēku. No daudziem tempļiem gan pāri palikusi tikai gruvešu kaudze.
Savukārt otrā pusē stāv tiktpat liels skaits akmenī kaltu dēmonu figūru. Pilsētu pa perimetru apjož dziļš ar rokām rakts grāvis. Senos laikos pilsētā dzīvojuši 200 000 karalim pietuvinātu cilvēku. Vienkaršie cilvēki Anghor-Thom varēja iekļūt tikai ar caurlaidēm. Ieejot pilsētā pa dienvidu vārtiem, uz ienācēju no 23 m augstajiem piramīdveida torņiem noraugās sadēdējušas Brahmas, Višnu un Šivas smilšakmenī cirstas galvas. 
Lielo pilsētu pie dzīvības uzturēja sarežģīta ūdensapgādes sistēma kas apliecina khmeru izcilās inženierprasmes. Viņi bija novirzījuši upes tecējumu uz pilsētas centru. Ūdensapgāde bijusi tik laba, ka khmeri cauru gadu varēja audzēt rīsus.

Aplūkojamie objekti.
Angkor Wat. Galvenais Ankoras impērijas templis. Centrālais templis. Tā pieci torņi simbolizē hindu dieva Višnas mājvietas – Meru kalna piecas smailes. Tam ir aizsarggrāvis un ārējais mūris 3,6 km garumā, kuri simbolizē okeānus un apkārtējās kalnu grēdas.
XII gs. celtais templis aizņem 200 hektāru lielu platību. Ankoras templis ir veltīts Višnu. Vēlāk to pārņēma budisti. Zinātnieki uzskata, ka savdabīgā tempļa arhitektūra atspoguļo hindu kosmoloģijas atziņas par Visuma uzbūvi. Tempļa galvenā fasāde orientēta pret rietumiem. Tas simbolizējot dievu mājokli - Meru kalnu. Uz Angkor Wat templi pāri 190 m platam, ar rokām raktam grāvim ved ar akmens plātnēm izklāts ceļš. Grāvis kādreiz bijis pildīts ar ūdeni, kas simbolizējis Kosmosa okeānu, kas no visām pusēm apņem Meru kalnu.
Senie celtnieki, būvējot templi, panaca optisku ilūziju. No tālienes templis izskatās neliels, bet, pienākot klāt, tas izaug par gigantisku celtni. Piramīdveida templim ir trīs terases ar galerijām. Tam ir pieci torņi, kas atrodas uz augšējās terases. Lielākais - 31 m augstais tornis atrodas terases vidū, pārējie četri mazākie atrodas terases stūros. Apakšējā terasē aplūkojami 2 m augsti akmenī izcirsti bareljefi, kuros attēlotas ainas no khmeru dzīves. Vidējā terasē - ap 2000 apsaru (kailu dejotāju) figūru. Augšējā terasē galeriju sienas grezno zemcilņi, kuros attēloti notikumi, kas aprakstīti senindiešu eposos "Mahabhārata" un "Ramajana."
Ankoras tempļa kompleksa astronomiskā nozīme. Ankoras tempļa galerijas un stēlas izvietotas tā, ka novērotājs var fiksēt Saules vai Mēness stāvokli, kad tie atrodas kritiskos punktos. Astronomisko novērojumu precizitāte sasniedza 0,5 grādus. Kāds ķīniešu ceļotājs, kurš Ankoras templi apmeklēja XIV gs., rakstīja, ka "tur ir cilvēki, kuri zina astronomiju un māk aprēķināt Saules un Mēness aptumsuma periodus."
XX gs. Kambodžas zinātnieki, pētīdami Ankoras templi, nolēma mērīt tempļa daļas ar garuma vienību, kuru izmantoja senie celtnieki. Šī mērvienība bija hat. Viens hat atbilst 0,43545 m. Zinātnieki ieguva pārsteidzošus rezultātus.
Izmērot attālumus no vārtiem līdz tempļa sienai, no ieejas pirmā pakāpiena līdz tempļa pirmajam pakāpienam, no ieejas līdz tempļa centram tika iegūti skaitļi - 1734,416; 1296,07; 867,03; 439,78. Zinātnieki secināja, ka Angkor Wat proporcijās iekodēti skaitļi, kas izsaka hindu četru jugu ilgumu: 
1. Krita Juga - 1728000-1734,416. 
2. Treta Juga - 1296000-1296,07. 
3. Dvapara Juga - 864000-867,03. 
4. Kali Juga - 432000-439,78. 
Vai tā ir tikai sakritība? Tālāk zinātnieki ieguva vēl pārsteidzošākus rezultātus: 
- attālums starp galeriju un ... (?) ir 29,53 hati. Šis skaitlis ar precizitāti līdz 0,01 izsaka lunārā mēneša ilgumu, 
- tempļa Z-D un A-R asu summa ir 365,37 hati. Skaitlis ar precizitāti līdz 0,13 atbilst Zemes apriņķošanas laikam ap Sauli. 

Baiona templis. Atrodas Anghor-Thom centrā. Celts karaļa Džaijavarmana VII valdīšanas laikā. Pa pusei sabrukušais trīsstāvu templis bija prasmigi būvēts. Milzīgie akmens bluķi ar bambusa plostiem un ziloņiem transportēti no 50 km attālajām akmeņlauztuvēm. Akmeņi savā starpā salikti precīzi bez saistvielām. Apkārt galvenajam centrālajam 45 m augstajam tornim tika uzbūvēti 52 kvadrātveida tornīši. Uz katras tornīša sānu plāksnes tēlnieki akmenī izcirta 216 vienādas sejas ar saplacinātu degunu un biezām lūpām. Savulaik torņi bija apgleznoti ar Ķīnas sūtņa dāvināto zelta pulveri. Ar laiku zeltījums izzuda. Tempļa ārējās sienas greznoja lieliskā tehnikā veidoti zemcilņi. Tie reālistiski atainoja senās Angkoras impērijas valdnieku un pavalstnieku dzīvi vairāk nekā pirms 800 gadiem. Ļoti izteiksmīgi gandrīz kilometru garajā mākslas darbā bija attēlotas uz kaujas ziloņiem sēdošo angkoriešu cīņas ar Siāmas karavīriem, uzvaras svētku svinības, kāzas, dzemdības un pat krokodilu medības, utu lasīšana no berna galvas.

Preah Khan - "Svētais Zobens," templis. To savulaik karalis Džaijavarmans VII izmantojis kā pagaidu rezidenci jeb pili. Ar mūri un aizsarggrāvi ieskautajā tempļa teritorijā no seniem laikiem gan saglabājies no akmens celtais templis ar diviem lieliem baseiniem. Tempļa sienas rotā 16 lieliski zemcilņi. Karalim Džaijavarmanam VII bijušas 300 sievas. Viņas katru vakaru gājušas baseinā peldēties. Karalis sēdējis malā un vērojis savas sievas. Tai, kura visvairāk iepatikusies, metis ar speciālu gumijas bumbiņu.

Baphoun templis. Mūsdienās pa tempļa drupām lēkā mērkaķi. Templis ar 40 m garo Budas statuju celts XI gs. vidū. Stipri cietis sarkano khmeru valdīšanas laikā - tika nopostīts gandrīz līdz pamatiem.

Lepras karaļa kalns. Kalns esot speciāli uzbērts, lai uz tā varētu novietot ar lepru mirušā karaļa Jasovarmana statuju. Statuja izgatavota no mīksta smilšakmens un karalis attēlots Jamas - hindu nāves dieva izskatā.

Ziloņu terase. Tā rotāta ar ziloņu un garudu (debesu ērgļu) statujām. Ziloņu terasē notikušas svinīgas pieņemšanas tālu zemju valdniekiem un sūtņiem.

Ta Prhom templis. Apaudzis ar milzīgiem džungļu kokiem. Milzīgais templis veltīts dievam Brahmam. Senos laikos templī dzīvojuši un dievu-radītaju pielūguši vairāk nekā 10 000 cilvēku. 

Senākie tempļi. I gs. karaļa Indravarmana valdīšanas laikā tika uzcelts Šivam veltītais Bo Kong templis. Tajā paša laika uzcēla arī Preah Ko templi ar sešiem torņiem.

Тем непонятнее причины резкого упадка Ангкора. Согласно буддисткой легенде, кхмерский император был оскорблен сыном одного из жрецов, и приказал утопить мальчика в озере, в ответ разгневанный бог вывел озеро Тонлесап из берегов и сокрушил город. Ученые выдвигали несколько версий гибели Ангкора, наиболее достоверная среди которых такова: после учиненного соседним племенем чамов разграбления 1171 года правитель Ангкора Джайяварман-VII потерял веру в защитную силу индуистских богов, стал проповедовать пацифистские принципы буддизма, в результате чего напавшее на Ангкор тайское войско в 1431 году встретило очень слабое сопротивление... Уже в ХХ веке разрушение города продолжилось в ходе военных действий с применением огнестрельного оружия и авиации. О прошлой жизни этого города сейчас напоминают лишь впечатляющие ирригационные сооружения, водохранилища и развалины храмов с изображенными на их стенах батальными сценами.

Первым европейцем, наткнувшимся в 1850 году на развалины древнего города, был французский миссионер Шарль Эмиль БУЙВО, который восторженно писал: "Я обнаружил величественные развалины - все, что осталось, по словам местных жителей, от королевского дворца!"... Десять лет спустя сквозь труднопроходимые джунгли к Ангкору сумел пробиться французский натуралист Анри МУО, который насчитал более сотни ватов (храмов), построенных в IX-XIII веках. В зависимости от времени постройки храмы меняли и свою архитектуру - вместе со сменой религии, от индуизма к буддизму.

Сейчас на помощь археологам пришли специально разработанные радары космических спутников, с их помощью специалисты получили трехмерную карту территории. Оказалось, что даже в самом центре города, который неоднократно обследовался археологами, есть храмы, о существовании которых никто и не знал. "Применяя технологию, известную как радарная интерферометрия, мы можем получить карту более подробную, чем карты современных городов",- оптимистически настроен доктор Скотт ХЕНСЛИ, один из руководителей проекта. Предполагается использование космических радаров и для исследования джунглей Южной Америки. Возможно, там тоже найдут неизвестные пока храмы исчезнувших цивилизаций.

* * * Проезд до Ангкора: От столицы страны Пномпеня на автомобиле на север 240 км до города Сиемреаг вблизи северного берега озера Тонлесап; от Сиемреага на машине или пешком на север.
 

Saites.
Kmeru valsts.
Kampučija.