Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Apvienoto nāciju organizācija, ANO

Šīs organizācijas priekštece laikā starp I un II Pasaules kariem bija Tautu savienība.

ANO. Dibināta 1945.gadā ar mērķi, lai pēc II Pasaules kara mēģinātu nepieļaut jaunu liela mēroga bruņotu konfliktu izraisīšanos.
1946.gada janvārī Londonā norisa pirmā ANO Ģenerālās asamblejas sēde. Īsā laikā daudz valstu (vairākumā musulmaņu) kļuva par ANO dalībvalstīm, lai gan daži vēlākie ANO dokumenti (piemēram, „Vispārējā cilvēktiesību deklarācija”) bija pretrunā ar islāmu.
1947.gada 29.novembrī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par sadalīšanu pēc tam, kad žīdu delegācija bija nosolījusies, ka nežīdu iedzīvotāju tiesības žīdu teritorijās tiks ievērotas. Saskaņā ar nobalsoto lēmumu 55% Palestīnas teritorijas tika nodota žīdu pārvaldē, lai gan tie kontrolēja tikai ap 10% zemes un bija mazāk par 1/3 no Palestīnas iedzīvotājiem.
1948.gada septembrī ANO pārstāvi Palestīnā grāfu Bernadotu nogalināja cionistu kaujinieki. Ben Gurions paziņoja par Irgun un „Sterna grupas” atlaišanu.
1949.gada 1.janvārī, pēc tam, kad tika noslēgts pamiers par uguns izbeigšanu, ANO miera uzturēšanas spēki noteica Kontroles līniju Kašmirā. Lai gan musulmaņi bija 77% no Kašmiras iedzīvotājiem, tiem tomēr atvēlēja tikai 40% teritorijas.
1965.gada septembrī pakistāņu armija uzbruka Indijas spēkiem Kašmirā, atbalstot musulmaniskās pavalsts atdalīšanos. Plaša mēroga karu aizkavēja tikai ANO spēku iejaukšanās.
1967.gada 22.novembrī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju Nr.242, kura nosodīja žīdu agresiju un pieprasīja izvest Izraēlas armiju no okupētajām teritorijām. Izraēla atteicās to pildīt un nav to pildījusi līdz pat šai dienai.
1974.gada 13.novembrī PAO izpildkomitejas priekšsēdētājs Jasirs Arafats vērsās ANO un strikti noteica organizācijas mērķus – neatkarīga Palestīnas valsts.
1982.gadā pēc žīdu iebrukuma „Miers Galilejā” panāca vienošanos, ka palestīniešu kaujinieki tiks izraidīti no Libānas ANO kontrolē. Septembrī no Rietumbeirūtas tika izraidīti 2000 arābu kaujinieki. Izraēla gan deklarēja, ka palikuši vēl tik pat.
1988.gadā atraidījusi Sadama Huseina priekšlikumus par uguns pārtraukšanu uz 3 gadiem, Irāna jūlijā bez ierunām pieņēma ANO rezolūciju, kas prasīja uguns pārtraukšanu.
1990.gada pēc Kuveitas okupācijas Saūda Arābijai radās aizdomas, ka Huseins plāno iekarot plašāku reģionu. Tadēļ karalis Fahds vērsās pie ASV ar palīdzības lūgumu. ASV izmantoja ANO mehānismus - ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju Nr.660, kas nosodīja Irākas darbības. Tās nostādnēm piekrita vairums arābu valstu ārlietu ministru – Huseinu atbalstīja tikai un vienīgi Lībija. Tālāk ar šo ANO rezolūciju pret Iraku piemēŗoja ekonomiskās sankcijas.
2002.gadā Buša padomnieki Baltajā namā parliecināja to nespert vienpusējus soļus, un amerikāņi sāka spiedienu uz ANO, lai tas spiestu Huseinu pakļauties jau izdotajam ANO rezolūcijām.
2002.gada 9.novembrī ASV spiediena rezultātā ANO Drošības padome vienbalsīgi pieņēma 1441.rezolūciju, kas saturēja prasību par pilnīgu un nekavētu ANO inspektoru pielaišanu visiem objektiem Irākā, ieskaitot daudzskaitlīgas Sadama Huseina pilis. Lai gan Huseins piekrita ANO inspektoru atgriešanai Irākā un pirmā inspektoru grupa Hansa Bliksa vadībā novembra beigas arī ieradās Bagdādē, tomēr rezolūcijas prasības bija tik striktas, ka gandrīz neviens nesaubījās – Bušs šo rezolūcijas neizpildi izmantos ka ieganstu karam.
2018.gada10.decembrī Marākešā ANO pieņēmusi globālo migrācijas kompaktu. Juridiski nesaistošā dokumenta pieņemšanas brīdī bija klāt paŗstāvji no apmēram 150 valstīm. Kompaktu noraidījušas ASV, Austrālija, Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Itālija, Polija, Slovākija, Šveice, Ungārija un arī Latvija.

ANO ģenerālsekretāra izraudzīšana. Līdz šim ir bijis pieņemts, ka lielā slepenībā to izraugās 5 pastāvīgās ANO Drošības padomes locekles - ASV, Lielbritānija, Francija, Ķīna un Krievija - no plašākai publikai nezināma personu loka. Pēc tam izraudzīto kandidātu apstiprina Ģenerālā asambleja, kas sanāk Ņujorkā. 

ANO ģenerālsekretāri.

ANO ēka Ņujorkā.
Atrodas 46.ielas un 1.avēnijas krustojumā, tieši Īstriveras upes krastā. No tās paveras labs skats uz Manhetenu.
Ēka projektēta uzreiz pēc II Pasaules kara, brt tās 39 stāvu celtniecība tika pabeigta 1962.gadā.
3.stāvā pašas konstrucijas sirdī atrodas Ģenerālās Asamblejas debašu palāta, kur darbojas pa vienam katras valsts pārstāvim.
Kopumā 11 stāvi no dzelzs un betona atrodas zem zemes. 3 stāvus izņem automašīnu stāvvietas, 1stāvu aizņem milzīgas cauruļu un kondensēšanas sistēmas. Zem pirmajiem četriem stāviem iekārtotie stāvi paredzēti uzbrukuma situācijai, paredzot, piemēram, Kubas raķešu krīzi. Trīs stāvi ir atvēlēti birojiem, vienā stāvā ir dzīojamās telpas. Svarīgākais, ka pazemē - 7.stāvā izvietota ĢA debašu palātas precīza kopija, ko varētu izmatot globālas katastrofas gadījumā. Sēdes tur nekad nav notikušas. Ģenerālsekretārs apsvēra iespēju turpu pārvākies pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem, bet tomēr to neizlēma. Visi šie stāvi ir pilnīgi tukši un aizslēgti.
Pēc 11.septembra pie ēkas izvietots pastiprinātas drošības kordons. 

Darbība. 1999.gada decembrī ANO ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kas aicināja ASV atteikties no "zvaigžņu karu" programmas. pret rezolūciju nobalsoja pati ASV, Izraēla, Albānija un Mikronēzijas Federatīvās valstis. Tomēr ASV nācās piekāpties.

ANO Drošības padome. 5 pastāvīgie locekļi - ASV, Francija, Lielbritānija, Krievija un Ķīna. Tās pastāvīgās locekles ir ietekmīgākās no ANO valstīm, jo tām ir veto tiesības ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu pieņemšanā.
Bez 5 pastāvīgajiem locekļiem ir vēl 10 nepastāvīgie locekļi,kas tiek ievēlēti uz 2 gadu periodu.
Vairākkārt ir skanējuši riekšlikumi izmainīt esošo kartību, jo sev vēlamu lēmumu pieņemšanā bloķējas Krievija ar Ķīnu.

Saites.
ANO ģenerālsekretāri.