Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Aviācija

Lidošanas vēsture.

Gaisa baloni. Šī ideja ir veca kā pasaule. Dienvidamerikā gaisa balonu lidošanu bija apguvuši Naskas indiāņi. Ķīnā izmantotos lukturīšus degļa sasildītais gaiss cēla augšup jau kopš III gs., kad tas tika izmantots kā militāro signālu nodošanas veids.
Eiropā pirmo publisko gaisa balonu lidošanu sarīkoja brāļi Mongolfjē 1783.gada 4.jūnijā Francijas pilsētiņā Anonejā. 8 vīri virs uguns turēja 227 kg smagu audekla maisu, kas piepūtās un pacēlās gaisā, pazūdot mākoņos.
Par to ieinteresējās Parīzes Zinātņu akadēmija, un eksperimenti tika turpināti jau galvaspilsētā. Un tā 1783.gada 19.septembrī daudzo skatītāju acu priekšā Eiropas debesīs uzšāvās pirmais gaisa balons ar pasažieriem – auns, gailis un pīle.
Pēc tā Parīzi pārņēma gaisakuģošanas drudzis. Uz ielām pārdeva no dzīvnieku zarnām gatavotus mazus gaisa baloniņus. Tika iestudēta arī teātra komēdija Aerostatomānija. 
Pirmais eiropietis jaunāko laiku vēsturē, kas pacēlās gaisā ar balonu, bija ķīmiķis un fiziķis Žans Fransuā Pilatrs de Rozjē. Viņš savā 1783.gada 21.novembrī. Viņš 25 minūšu lidojuma laikā pievārēja 9 km un sasniedza 1000 m augstumu.
1785.gada 7.janvārī lidotāji franču aviācijas pionieris Žans Pjērs Blanšārs un amerikānis  Džons Džefrijs pirmie šķērsoja Lamanšu. Tai vietā, kur vējš viņus piepūta Lamanša Francijas krastā uzlika pieminekli, bet Blanšāram karalis (Anglijas?) dāvāja mūža pensiju. Lidojums bija bīstams, jo cits pilots dažus mēnešus vēlāk zaudēja dzīvību.
1794.gadā franču armija sūtīja gaisa balonu ar novērotāju spiegot pretinieka armiju. Tas koriģēja artilērijas uguni no virvē piesietā balona 500 m augstumā ar 25 km redzamību.
1804.gadā pirmais lidojums ar gaisa balonu reģistrēts pie mums Latvijā. To vadīja angļu fiziķis sers Robertsons.
1808.gada 3.maijā fiksēts duelis ar gaisa balonu palīdzību. Cīnoties par daiļās dejotājas Trevī sirdi 600 m augstumā mākoņos virs parīzes cīnījās jaunēkļi de Granprē pret De Pikuē. Kad pirmais  sašāva otrā balonu, bojā gāja gan duelants, gan arī viņa sekundants un pilots.
1849.gadā pirmo aviācijas bombardēšanu mūsdienu vēsturē piedzīvoja Venēcijas iedzīvotāji. Austrijas militāristi pāri pilsētai laida gaisa balonu („mongolfjēru”) eskadru. Lai arī reāli nodarītā skāde bija niecīga, tomēr pilsētas iedzīvotājos tā izraisīja riktīgu paniku.
1862.gadā Griničas observatorijas direktors Džeimss Glešers lika pamatus gaisa balonu izmantošanai meteroloģiskiem mērķiem, kad uzsāka regulārus novērojumus no tiem. 1862.gadā gaisa balonā viņš sasniedza 8880 m augstumu!
Par pirmo latviešu gaisa balona pilotu kļuva bija Kārlis Skaubītis 1911.gadā. Viņa siltā gaisa balonam nebija groza, pilots turējās pie virves un tā pārlidoja Daugavu pie Jēkabpils.
1999.gada martā uzstādīts ilgākā nepārtrauktā lidojuma rekords, apceļojot zemeslodi 19 dienās, 21 stundā un 35 minūtēs (Mazais Zaļais īsti nesaprot vai tas bija gaisa balons jebšu tomēr dirižablis?).
2005.gada 26.novembrī Indijā uzstādīts augstuma rekords – 21 027 m (Mazais Zaļais īsti nesaprot vai tas bija gaisa balons jebšu tomēr dirižablis?).
Visā aviācijas vēsturē tikai 2 gadījumos ir veiksmīgi izdevies aplidot apkārt zemeslodei. 1999.gadā to kopā veica brits Braiens Džonss un šveicietis Bertrāns Pikārs - 19.d., 22.st., 55.min. Otro reizi - 2002.gadā vienatnē to izdafrīja amerikāņu miljardieris Stīvs Fosets - 13.d., 8 st., 33.min.

Možaiska lidmašīna (1882.g.). Šīs pirmās krievu lidmašīnas un vienas no pirmajām pasaules lidmašīnām būve tika uzsākta 1882.gada jūlijā militārā laukā pie Duderhofas (Дудергоф) stacijas pie Krasnajas (Красноe) ciema Pēterpils tuvumā. Lidaparātu bija projektējis kontradmirālis un izgudrotājs Aleksandrs Možaiskis (Александр Федорович Можайский). Pilnīgi droši noskaidrots, ka lidmašīnai bijis tvaika dzinējs, taču praktiski nav saglabājušās ziņas par lidmašīnas izmēģinājumiem un var tikai minēt, kā tie risinājušies. No Kara ministrijas Galvenās inženieru pārvaldes pieraksta, kas ticis sagatavots 1884.gadā, Možaiska lidmašīna bijusi uzstādīta uz slīpām sliedēm. Tajā norādīts, ka, lai gan lidmašīnu izdevies izkustināt, tā tomēr nav spējusi pacelties. Tādas ziņas, ka lidmašīna tiešām mēģinājusi pacelties, parādījās jau pēc Možaiska nāves, kas mira 1890.gadā, un izmēģinājums beidzies ar avāriju, kurā ticis bojāts lidmašīnas spārns. Cieta arī lidmašīnu vadījušais mehāniķis.
1914.gadā izdotajā Sitina (Сытин) Kara enciklopēdijā vēstīts, ka izmēģinājuma rezultāti bijuši "slikti" (неважныe). Tomēr tai pat laikā tir norādīts, ka lidmašīna spējusi atrauties no zemes, bet pēc tam nosvērusies uz sāniem un salauzusi spārnu. Jau padomju laikā daudzi pētnieki pieļāvuši iespējau, ka Možaiska lidmašīna patiesi uz vairākām sekundēm spējusi pacelties gaisā. Tiek arī pieļauta iespēja, ka to sekmējusi stipra pretvēja brāzma.
Tālākie darbi tika izbeigti banāla iemesla dēļ - trūka naudas. Valsts neizrādīja interesi par Možaiska eksperimentiem, arī privātpersonas ne. Tāpat izgudrotājam neatradās arī spējīgu un varošu sekotāju.

Dirižabļu ēra. Dirižablis nav nekas cits kā gaisa balons ar motoru. 
Pirmo pilotējamo dirižabli ar benzīna motoru uzbūvēja brazīlietis Santoss Dimons. 1901.gada 19.oktobrī viņš sasniedza 11 km attālo Eifeļa torni un aplidoja ap to, nopelnot 100 000 franku prēmiju.
Lielākā pasaules dirižabļa Hindenburg katastrofa.
1929.gadā, lai pierādītu dirižabļa universālumu, grāfa Cepelīna mantinieki nolēma aplidot zemeslodi ar dirižabli. Grandiozais, 236 m garais lidaparāts LZ127 Graf Zeppelin ar kopējo dzinēju jaudu 2650 Zs ceļu pieveica 14 dienās.

Lidmašīnu ēra. Gaisā paceļas arī sievietes! 1910.gada 8.martā franču aktrise Raimonda de Laroša Francijas Aeroklubā saņēma pilota apliecību ar numuru Nr.36. Francijā sievietes lidot varēja ātrāk nekā vēlēt!

1912.gada 27.februārī Alberts Berijs kļuva par pirmo cilvēku, kas no lidmašīnas izlēca ar izplētni. Lai nolēktu no 457 m liela augstuma, viņš izmantoja izpletni ar 36 m diametrā.

I Pasaules karā. Kara aviācijas ass vācietis Manfrēds fon Rihthofens tika dēvēts par "Sarkano baronu."

"Derulufta" kompānija (1922.-1937.g.). Vēl nebija beidzies Pilsoņu karš, bet lielinieki Krievijā jau sāka domāt par gaisa satiksmi ar citām valstīm. Toreiz Krievijā vēl nebija aviosatiksmes starp iekšējām pilsētām. 1921.gada novembrī noslēdza koncesijas līgumu ar vāciešiem par tāda uzņēmuma izveidošanu, kas nodarbosies ar gaisa pārvadājumiem - "Krievu-vācu gaisa pārvadājumu biedrība" (krieviski - "Русско-германское общество воздушных перевозок," saīsinot - "Дерулюфт," vāciski - Deruluft, Deutsch-Russische Luftverkehrs A.G.). Izvēle uz vāciešiem krita, jo pēc I Pasaules kara un krievu revolūcijas Krievija un Vācija pēc būtības izrādījās "izslēgtas" no starptautiko ekonomisko un politisko attiecību jomas. Tā nu Maskavai un Berlīnei nekas cits neatlika kā mēģināt nokārtot vismaz savstarpēju sadarbību.
Aviokompānijas lidotāji un darbinieki bija no abām valstīm. Pirmo aviolīniju atklāja 1922.gada 1.maijā, Derulufta lidmašīnas sāka lidot no Maskavas un Kēnigsbergu ar nosēšanos Smeļenskā un Kauņā (toreiz - Kovna), toreizējā Lietuvas galvaspilsētā. Iesākumā reisi notika divas reizes nedēļā, bet 1924.gadā to skaits palielinājās līdz sešiem. Lidojums no Maskavas līdz Kēnigsbergai bija visai nogurdinošs un ilga 6,5 stundas. Nebija arī lēts - 1925.gadā tāda biļete maksāja 76 ASV dolārus (ekvivalents, jo maksāja rubļos un reihsmarkās). Tai pašā 1925.gadā tika arī uzsākti lidojumi Maskava-Berlīne, bet 1926.gadā lidmašīnas pa šo maršrutu sāka lidot jau naktīs - vienas no pirmajām pasaulē. Ar 'tām lidojuši tika tolaik slaveni ļaudis - Sergejs Jeseņins lidoja uz Kēnigsbergu kopā ar Isidoru Dunkani. Divas reizes ar Derulufta lidmašīnām lidoja Vladimirs Majakovskis, spriežot no vēstulēm Lillai Brikai, bija palicis visai apmierināts.
1930.gadā sākās lidojumi maršrutā Ļeņingrada-Kēnigsberga, pēc trim gadiem - Ļeņingrada-Berlīne.
Lidojumi turpinājās arī pēc tam, kad pie varas nāca nacisti - tie turpinājās līdz 1935.gadam, uzņēmums beidza darbību 1937.gadā.

1926.gada 16.martā Roberts Godārs savas tantes fermā pirmais palaida raķeti ar šķidro degvielu. Lidojums ilga 2,5 sekundes un raķete uzlidoja 12 m augstumā.
Tai pašā gadā īpaši Čārlzam Lindbergam uzbūvēja vienmotora monoplānu, kuru nosauca par "Sentluisas garu" (Spirit og St.Louis), bet 1927.gada maijā viņš ar to veica lidojumu no Ņujorkas līdz Parīzei un kļuva par pirmo clvēku pasaulē, kurš vienatnē pārlidojis Atlantijas okeānu. 1927.gadā amerikāņu žurnāls Times atzina Lindbergu par gada cilvēku.

Gaisa aviācijas bāzes kuģi. 1931.gadā krievu НИИ GKS sākās darbi pie unikāla gaisa aviācijas bāzes kuģa projekta "Posms" ("Звено"), ko vadīja inženieris Vladimirs Vahmistrovs (Владимир Вахмистров). Ideja bija piestiprināt smagajam bumbvedējam vairākus iznīcinātājus, kurus tas nogādātu līdz operācijas norises vietai un tie varētu segt bumbvedēju tā galvenā uzdevuma izpildes laikā - bumbot pretinieka dzīvo spēku un tehniku. Bez tam, arī pašus iznīcinātājus varētu izmantot sava veida uzbrukumiem, kas veiktu precīzas bumbu nomešanas. Paši iznīcinātāji bumbas nevarēja nogādāt līdz mērķim to lielā svara dēļ. Tā kā tolaik vēl neprata lidmašīnām degvielu uzpildīt gaisā, gaisa aviācijas bāzes kuģa ideja bija visai noturīga. Katrā ziņā Padomju Savienībā tādi izmēģinājumi turpinājās turpat vai līdz II Pasaules kara sākumam.
1935.gada novembrī lidotājs-izmēģinātājs Pjotrs Stefanovskis (Петр Стефановский) uzstādīja rekordu - ТБ-3 bumbvedējam tika pievienoti 4 iznīcinātāji uz zemes un viens gaisā. Tika strādāts arī pie tādas operācijas kā atgriešanās pie nesošās lidmašīnas pēc uzdevuma izpildes transportēšanai atpakaļ. Tika strādāts pat pie veselu 8 lidmašīnu transportēšanas vienlaikus, taču praktiski tas nekad netika realizēts.
galu galā pēc Vahmistrova priekšlikuma 1938.gadā palika pie varianta ar vienu nesošo lidmašīnu un diviem iznīcinātājiem - "Звено-СПБ." Tika plānots, ka GKS saņems 20 tādus nesējus un tikpat daudz - JKS. Tādi plāni netika realizēti, lai gan vairāki tādi nesēji ņēma dalību kaujās II Pasaules kara sākumā krievu-vācu frontē - pamatā ar tiem bumboja naftas krātuves Rumānijā. Tomēr ТБ-3 ražošanu izbeidza vēl 1937.gadā, bet pēc zaudējumiem kara sākumā kļuva skaidrs, ka nebūs iespējams izdalīt lidmašīnas projekta vajadzībām un tā projekts "Звено-СПБ" palika vēsturē. 

1935.gada 28.maijā Vācija veica pirmo lidojumu ar Otrajā pasaules karā visvairāk lietoto iznīcinātāju Messerschmitt Bf 109. Ugunskristības tas piedzīvoja Spānijas pilsoņu kara laikā.

1935.gada 17.jūnijā pirmo lidojumu veica tolai pasaulē lielākā lidmašīna ANT-20. Tā nosaukta par godu rakstniekam Maksimam Antipovam(?).

1936.gada 4.martā savu pirmo testa lidojumu veica pasaulē ielākais dirižablis LZ 129 Hindenburg.
Tā paša gada 26.jūnijā Ēvalds Rolfs veica 3 izmēģinājuma lidojumus ar pasaulē pirmo veiksmīgo helikopteru Focke-Wulf Fw 61. Tā konstruktors bija Heinrihs ????

II Pasaules karš (1939.-1945.g.).

Šī kara laikā krievi radīja lidmašīnu AN-225, as ir visu laiku smagākā lidojusī lidmašīna. Liekas, viena tāda guļ nokritusi purvā Kaļiņingradas apgabalā un ir apskatāma.
Aviobumba „Fritz X.” Daudzi „Fritz X” uzskata par modernu „gudro” bumbu. Radio vadāmā aviācijas bumba, kuru var uzskatīt arī par pasaulē pirmo augsti precīzu vadāmo bumbu, kas kaujā spēja nogremdēt kuģi. Lai nomērķētu uz karakuģiem un smagajiem kreiseriem, „Fritz X” tika virzīts ar radio vadāmu sviru. Kaut arī tikai bumbu spēja izmantot vien dažas vienības, „Fritz X” izrādījās ļoti veiksmīgs ierocis, kas nogremdēja itāļu karakuģi „Roma," ASV vieglo kreiseri „Savannah,” karalisko spēku kuģi „HMS Uganda” un vairākus tirdzniecības kuģus.
Bumbvedējs „Horten Ho 229”
„Horten Ho 229” ir zināms kā pasaulē pirmais „neredzamais bumbvedējs.” Kaujas lidmašīnas prototips tika izveidots, atbildot uz Hermaņa Gēringa aicinājumu izveidot vieglākus bumbvedējus kā pirmos, kuri izmanto tīru vēja spēku un kurus darbina reaktīvie dzinēji. Ar slepenām tehnoloģijām aprīkotajam „Horten Ho 229" bija slaidas, plānas formas ar fiksētiem spārniem, kas to padarīja grūtāk atklājamu un izsekojamu ar radariem. Taču neskatoties uz veiksmīgiem testa lidojumiem, lidaparātam neizdevās ietekmēt reālu kaujas gaitu 1944.gadā. Pēc kara vienīgo izdzīvojušais prototips tika testēts ASV un izmantots kā paraugs turpmākajiem neredzamajiem bumbvedējiem.
Daļēji orbitālais bumbvedējs"Sudraba putns"
„Silbervogel,” ko dēvē arī par vācu "sudraba putnu," bija ar šķidro rakešu degvielu darbināms daļēji orbitāls bumbvedējs, ko nacisti sāka ražot 30.gadu beigās. To bija paredzēts izmantot ļoti tāliem lidojumiem, piemēram, lai no Vācijas uz Ņujorku nogādātu 3600 kilogramus bumbu. Unikālā novērošanas sistēma padarīja bumbvedēju neatklājamu un nenotriecamu, tika pat uzskatīts, ka uz tā bāzes varētu veidot spiegošanas satelītu. Kaut arī „Silbervogel” līdzinājās superierocim, tomēr tas bija daudzējādā ziņā bija apsteidzis laiku. Tehnisko problēmu dēļ prototipa izmēģinājumi nebija veiksmīgi, tādēļ 1942.gadā nacisti projektu apturēja un novirzīja līdzekļus citiem ieročiem.
"Junkers-88." Vācu bumbvedējs, tolaik ātrākais. Alumīnija korpuss. II Pasaules kara laikā tādu  bija ap 9000. Lejuplaižoties sasniedza ātrumu 580 km/st.

XX gs. 50.gadu beigās Argentīnā radīja transporta lidmašīnu FMA LAe. 38 Naranjero, kas bija paredzēta apelsīnu pārvadāšanai.

1956.gadā amerikānis Frēnsiss Rogallo uzbūvēja tā saukto Rogallo spārnu, pēc kura vēlāk radīja deltaplānu.

1963.gadā Austrālijā uzbūvēja pasaulē pirmo deltaplānu, nosaukums pēc spārnu formas, kas līdzinās grieķu burtam „delta.” Latvijā pirmais to paveica inženieris G.Lēvalds 1974.gadā.

1963.gadā pilote Ivonna Poupa pirmo reizi vēsturē vadīja starptautisku avioreisu Londona-ASV.

2000.gada 25.jūlijā, paceļoties no Parīzes lidlauka un ietriecoties viesnīcā, avarēja aviokompānijas Air France lidmašīna Concorde. Bojā gāja 113 cilvēki.

2001.gada 17.jūlijā austrālietis Manfrēds Rumers ar bezmotora deltaplānu bez nosēšanās nolidoja 700,6 km, kas tagad ir pasaules rekords. Tagad ardeltaplānu var attīstīt ātrumu līdz 130 km/st. Un lidot 6 km augstumā.

Tagad pasaulē lielākie aviolaineri ir Airbus A380, ko pirmā sāka izmantot lidsabiedrība Singapore Airlines.

SAAB. 1947.gada 10.jūnijā zviedru kompānija SAAB izlaida savu pirmo automašīnu SAAB 92001. Pirms tam kompānija ražoja tikai kara lidmašīnas.

Saules darbināmas lidmašīnas. 
Solar Impulse. Iegāja vēsturē jau 2010.gadā ka pirmais pilota vadītais saules enerģijas lidaparāts, kas bez apstājas nolidojis 26 stundas.
Pirmais starptautiskais lidojums notika 2011.gadā no Paijernes (Šveice) uz Briseli (Beļģija) Zaventemas lidostā. Tas ilga 12 stundas un 59 minūtes, attālums – 480 km.
2012.gadā šī pati lidmašīna veica jau starpkontinetālu lidojumu - 2500 km garu maršrutu no Šveices uz Maroku. Pilota Andrē Brošberga vadītā lidmašīna devās no Šveices uz Madridi. Tur stafeti pārņēma Bertrāns Pikārs, kurš 19 stundas sasniedza Marokas galvaspilsētu Rabātu. 
1914.gadā bija iecerēts lidojums apkārt pasaulei.
2015.gada 9.martā lidmašīna Solar Impulse 2 devās lidojumā apkārt pasaulei no AAE Abudabas. Pilotē šveicietis Andrē Borščbergs, pa reizei mainīs otrs pilots Bertrāns Pikārs. 5 mēnešu laikā būs jānolido ap 35 000 km. 2. lidmašīnai spārnu plētums ir 72 m, svars tikai 2,3 t, uz spārniem 17 000 saules bateriju šūnas
Tehniskie lielumi. 1600 kg svars. Spārnu pletums - 63,40 m, garums - 21,85 m, augstums - 6,40 m. Lido tikai ar ātrumu 70 km/st. maksimālais lidojuma augstums - 8500 m. 
Uzbūve. Oglekļa šķiedru struktūra, dzinēja ķēde un viss cits izstrādāts, lai taupītu enerģiju. Projekta izstrādātāji: Bertrāns Pikārs (psihiatrs un gaisa kuģotājs, kas veica pirmo lidojumu apkārt pasaulei bez nosēšanās) un Andrē Brošbergs (inženieris ar grādu vadības zinātnē, iznīcinātāja pilots un profesionāls lidmašīnu un helikopteru pilots). 
Akumulatori ar enerģijas blīvumu 240 Wh/kg, sver 400 kg (vairāk kā ¼ no lidmašīnas svara). Dienas vidū katrs kvadrātmetrs virsmas saņem enerģiju, kas līdzvērtīga 1000 W jeb 1,3 zirgspēkam. Vairāk nekā 24 stundās tas jau līdzinās 250 W/kvm.
Karkass konstruēts no caurumotiem oglekļa šķiedras kompozītmateriāliem. Augšējā spārnu virsma pārklāta ar iekapsulētām saules baterijām, apakšējā virsma – ar vieglu elastīgu plēvi. Starp šīm divām virsmām iestiprinātās 120 okglekļa šķiedru ribas ar 50 cm intervālu notur vietā šos divus slāņus un sniedz spārniem aerodinamisku formu. 
Lidaparātam ir 4 motori, polimēru litija baterija, kas sastāv no 70 akumulatoriem un vadības sistēma, kas kontrolē ielādes slieksni un temperatūru.
Siltumizolācija lidmašīnai ir izstrādāta, lai saglabātu siltumu, ko izstaro baterijas, un uzturētu to darbību, neskatoties uz -40 grādu temperatūru 8500 m augstumā. Katra motora maksimālā jauda ir 10 ZS. Ātrumkārba ierobežo abu – 3,5 m diametrā – propelleru rotāciju līdz 400 aogriezieniem minūtē. Borta dators apkopo un analizē simtiem lidojuma vadības parametru, palīdzot pilotam pieņemt lēmumus, nosūtot galvenos datus komandai uz zemes, un, galvenais, nodrošinot motoru ar optimālu jaudu – pielāgotu lidojuma konfigurācijai un akumulatoru uzlādēšanās/izlādēšanās statusam.
Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas pētījumi liecina, ka „lidmašīna patērē 60 galonu degvielas minūtē lidojumā, no tā rodas 60 kilogrami CO2, tādējādi tādas iniciatīvas kā Solar Impulse uzsvaru liek uz atjaunojamās enerģijas alternatīvu attīstību nākotnes aviācijai.”
Patlaban projekts izmaksājis 128 miljonus ASV dolāru.
Drīz sākšot būvēt otru lidmašīnu ar kuru 2014.gadā plānots aplidot apkārt pasaulei.

2011.gada 26.oktobrī reisā no Tokijas uz Honkokgu devās jaunā Boeing lidmašīna Dreamliner. Ierastā alumīnija un tērauda vietā to veido kompozītmateriāli, kas stiprināti ar oglekļa šķiedru. Tāds vieglāks gaisakuģis patērē par 20% mazāk degvielu. Tā ir jauna revolūcija gaisa kuģu būvē.

Bezpilotu aviācija. Bezpilotu aparāta X-47B darbības zona ir 3704 km. Tas aprīkots arī ar stealth radariem neuztveramo tehnoloģiju.
Patlaban ASV bruņotie spēki bezpilotu lidaparātus izmanto pret Pakistānas un Afganistānas partizāniem, taču tie nav aizsargāti pret radariem.
2013.gada 14.maijā amerikāņi pirmo reizi bezpilota lidmašīnu pacēla gaisā no aviācijas bāzes kuģa. To paveica lidaparāts X-47B no aviācijas bāzes kuģa USS George H.W.Bush netālu no Virdžīnijas krasta. Tas izpildīja dažus iepriekš ieprogrammētus lidojuma manevrus ap kuģi un aizlidoja uz Jūras spēku bāzi Mērilendā. Pacelšanai no kuģa klāja izmantota lingas sistēma, ko izmanto arī pilotējamo lidmašīnu pacelšanai.
Nākamais mērķis tagad ir nolaišanās uz bāzes kuģa.

Pasaulē lielākā lidmašīna - Stratolaunch. Katamarāna tipa lidaparāts ar spārnu pletumu 117 m, aprīkots ar 6 dzinējiem. Izmēģināts tika 2019.gada aprīlī, kad pacēlās no mohaves tuksneša Kalifornijā. Šo lidmašīnu gatavo kā platformu raēķešu un ZMP palaišanai

Avioktastrofas.

1967.gada 30.decembrī reisā Liepāja-Rīga. Avarējot lidmašīnai An-24, gāja bojā 43, bet katastrofā izdzīvoja 6 pasažieri. Okupācijas režīma masu informācijas līdzekļi par to neziņoja, taču tā bija un joprojām vēl ir lielākā aviokatastrofa Latvijas vēsturē.

1977.gada 27.martā Tenerifē (Kanāriju salas) biezā miglā uz skrejceļa saskrējās divas Boeing 747 lidmašīnas. Šajā incidentā gāja bojā 583 cilvēki un to uzskata par lielāko katastrofu civilo lidojumu vēsturē neskaitot arābu organizēto uzlidojumu Dvīņu torņiem ASV.

1983.gada 1.septembrī Aukstā kara laikā, balstoties uz aizdomām par spiegošanu, PSRS notrieca Dienvidkorejas pasažieru aviolaineri Boeing 747. Bojā gāja 269 cilvēki. Melnās kastes analīze lika domāt, ka tas bija nomaldījies pasažieru reiss.

1984.gada 11.oktobra rītausmā notiek lielākā civilā aviokatastrofa Krievijas vēsturē. Lidmašīna Tu-154 Omskas lidlaukā saskrējās ar trim lidostas auto. Izdzīvoja tikai viens no 170 lidmašīnas pasažieriem, bet kopējais upuru skaits – 178.

1988.gada 3.jūlijā Irānas-Irākas kara laikā ASV karakuģis Vincennes notrieca Irānas pasažieru lidmašīnu Airbus A300, to kļūdaini noturot par iznīcinātāju F-14. 290 bojā gājušo piederīgajiem ASV izmaksāja 61,8 miljonu dolāru lielu kompensāciju.

1995.gada 7.jūnijā Lielvārdē, izpildot paraugdemonstrējumus par godu Latvijas kara aviācijas 76.gadadienai, avarēja lidmašīna L-410. trikiem nepiemērotā transportlidmašīna ietriecās zemē vien 100 m no skatītājiem. Bojā gāja abi tās piloti.

2001.gada 4.oktobrī 11 km augstumā virs Melnās jūras Ukrainas armijas raķete S-200 notrieca pasažieru aviolaineri Tu-154, kas devās reisā Telaviva-Novosibirska. Gāja bojā visi 78 cilvēki uz lidmašīnas klāja. Ukraina nav uzņēmusies atbildību par notikušo.

2009.gada 16.janvārī Airbus A320 pilotam pēc sadursmes ar putnu baru izdevās nolaisties Hudzonas upē pie Ņujorkas. Izglābās 155 cilvēku dzīvības. Tomēr daļa pasažieru no nāca slimnīca, jo ūdens temperatūra bija tikai -6 grādi.

2010.gada 10.aprīlī Krievijā avarēja Tu-154, ar ko uz piemiņas brīdi Katiņā lidoja Polijas militārā un sabiedriskā elite, arī prezidents Lehs Kačinskis. Avārijā neizdzīvoja neviens, bet piecas dienas pēc avārijas tika noslepkavots vienīgais aculiecinieks.

2011.gada 7.septembrī Jaroslavļā avarēja lidmašīna Jak-42 ar KHL kluba Jaroslavļas Lokomotiv komandu un personālu uz borta. No 45 cilvēkiem izdzīvoja tikai viens. Šai katastrofā gāja bojā arī latviešu hokejists Kārlis Skrastiņš.

2014.gada 17.jūlijā virs Doņeckas apgabala okupētās daļas krievu armijas speciālisti ar PGA iekārtu BUK kļūdas dēļ (vēlējās notriek ukraiņu kara trasnsporta lidmašņu) 18:21 notrieca Malaysia Airlines lidmašīnu ar 295 cilvēkiem uz klāja, kas visi gāja bojā. Pēc tam, kad krievi saprata savu kļūdu, tie centās to visādi slēpt un izmeloties. Taču tīmeklī jau bija ievietoti videorullīši, kur paši notriecēji jau lielījās ar paveikto.

Interesanti! Lidmašīnas mēdz arī spokoties. Tā, piemēram, pamestajā Biginhilas aerodromā Lielbritānijā reizēm parādas II Pasaules kara laika Spitfire tipa iznīcinātājs.

Saites.
Transports.