Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Amundsens, Ruals (1872.-1928.g.)

Norvēģu polārpētnieks.

Amundsens iegājis vēsturē ar vairākiem saviem veikumiem.
Laikā 1903.-1906.gadam viņš pirmais izbrauca Ziemeļrietumu jūrasceļu starp Atlantijas un Kluso okeānu.
Dienvidpols. 1911.gada 14.decembrī kopā ar 4 ceļabiedriem pirmais sasniedza Dienvidpolu, apsteidzot angļu polārpētnieku Robertu Skotu. Amundsenam pārgājiens izdevās labi pateicoties pieredzei, ko tas guva vairākus gadus dzīvojot kanādā pie eskimosiem.

Komanda:
- Ruals Amundsens;
- Ūlavs Ū.Bjolanns (1873.-1961.g.), slēpošanas čempions, sagatavoja suņus un ragavas;
- Helmers J.Hansens (1870.-1956.g.), atbildīgs par kuģošanu;
- Sverre H.Hasels (1876.-1928.g.), suņu braukšanas speciālists;
- Oskars Vistings (1871.-1936.g.), kara flotes veterāns, izgatavoja teltis un citu aprīkojumu.

Amundsens gatavošanos šim ceļojumam sāka 1909.gada aprīlī, kad amerikāņu pētnieki paziņoja par Ziemeļpola sasniegšanu. Gatavošanās notika slepeni.
1910.gada oktobrī Amundsens ar komandu uz burinieka Fram izgāja Atlantijas okeānā. Līdzi bija pārtikas krājumi vairākiem gadiem un ap simtu Grenlandes suņu.
1911.gada janvārī ceļotāji sasniedza Antarktīdu. Izveidoja savu bāzes vietu – Framheimu Rietumantarktīdā pie Rosa šelfa ledāja. No kuģa tika izkrauts aprīkojums un daudz tonnas pārtikas.
3.februārī norvēģi pamanīja britu kuģi Terra Nova, kas iepeldēja Vaļu līcī. Februārī un martā Amundsena ekspedīcija devās izlūkgājienos un izvietoja krājumus uz dienvidu paralēles 800, 810 un 820. Drošības nolūkos izlika signālkarodziņus 10 km garumā ik pēc kilometra, lai vieglāk kontrolētu savu atrašanās vietu.
No marta līdz augustam norvēģi pavadīja ziemu, lai veiktu beidzamos priekšdarbus ekspedīcijai un uzlabotu ekipējumu.
24.augustānpirmo reizi kopš aprīļa parādījās saule.
8.septembrī polārpētnieki bija gatavi doties ekspedīcijā, taču spēji pazeminājās temperatūra, apsala suņi un cilvēki.
18.oktobrī Amundsena komanda devās uz Dienvidpolu ar ragavām un 52 suņiem no Vaļu līča.
17.novembrī norvēģi sasniedza Transantarktīdas kalnus, izmantoja suņus, lai uzrāptos un šķērsotu plato.
14.decembrī viņi sasniedza ģeogrāfisko dienvidpolu, visapkārt tikai sniegs un ledus. Polā iesprauda Norvēģijas karogu, tam pievienoja vēstuli Norvēģijas karalim Hokonam VII. Notikumu atzīmēja ar svinīgām vakariņām – roņa gaļu, pēc tam vīri uzvilka cigāru dūmu.
1912.gada 25.janvārī polārpētnieki atgriezās bāzes nometnē.
7.martā Amundsena komanda ar kuģi Fram ienāca Hobārtas ostā (Austrālija). Tur nebija saņemtas nekādas ziņas no polārpētnieka Skota un viņa komandas – viņš Dienvidpolu sasniedza tikai 1912.gada 17.janvārī, gāja bojā atpakaļceļā.
2011.gada decembrī Antarktīdā Dienvidpolā ieradās Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs, lai svinīgi atzīmētu Dienvidpola atklāšanu. 14.decembrī pie amerikāņu bāzes Amundsenskotas-Sautpolas tika atklāta Amundsena ledus statuja.
Ziemeļpola pārlidošana. 1926.gadā viņš dirižablī Norge kopā ar itāliešu pētnieku Umberto Nobili un amerikāni Linkolnu Elsvērtu pārlidoja Ziemeļpolu.
Divus gadus vēlāk Amundsens pazuda bez pēdām, kad hidroplānā Latham 47 pāri Barenca jūrai devās meklēt otro Nobiles ekspedīciju, kas ar gaisa kuģi Italia vētrā bija avarējis virs jūras ledus krāvumiem. Kopā ar Amundsenu lidmašīnā atradās dāņu pilots un četri francūži.
Nobile un daži viņa komandas locekļi, kā izrādījās, bija palikuši dzīvi un vēlāk tika atrasti, savukārt Amundsena ekspedīcijas dalībnieku pazušanas apstākļus nav izdevies noskaidrot līdz pat šim laikam. Nav atrastas arī viņu mirstīgās atliekas.
Atradies vienīgi lidmašīnas pontons un degvielas tvertne, kas kopš tā brīža atrodas Trumses muzejā. Tvertnes stāvoklis vedina domāt, ka lidmašīnai nācies veikt ārkārtēju nolaišanos jūrā.
Kā ziņu aģentūrai NTB stāstījis meklēšanas ekspedīcijas loceklis Hjells Lutness, domājams, ka kāds mēģinājis ap tvertni darboties ar nazi un lielu āmuru. "Tas ļauj spriest, ka kāds bija palicis dzīvs, bet acīmredzot viņiem trūka pienācīga aprīkojuma, lai izdzīvotu ūdenī. Iespējams, viņi mēģināja nokļūt atpakaļ uz ledus," viņš spriedis.
2004.gadā līdzīga meklēšanas ekspedīcija šai pašā apvidū tika atsaukta sliktā laika dēļ.