Arhonti
1. Vecākie karavadoņi, valdnieki vai nodokļu atpircēju biedrību vadītāji Senās Grieķijas polisēs un virknē citu helēnisko valstu.
2. Augstākā valdošā kolēģija Atēnu valstī līdz V gs.pmē. sākumam. Saskaņā ar tradīciju pēc bazileja Kodra nāves XI gs.pmē., viņa dēls Medonts tika pasludināts par arhontu uz mūžu. Vēl pirmajiem uz mūžu pasludinātajiem arhontiem tika atņemta militārā vara un nodota karavadonim-polemarham, bet visas no jauna radušās funkcijas tika nodotas vēl vienam arhontam.
VIII gs.pmē. arhontu valdīšanas laiku samazināja līdz 10 gadiem.
Visus trīs arhontus (galveno, militāro un palīgfunkciju) sākot ar VII gs.pmē. 1.pusi sāka vēlēt uz 1 gadu un dēvēja par: 1. - arhonts eponīms (izpildvaras galva, viņa vārdā sauca gadu); 2. - arhonts bazilejs (pārzināja kulta lietas) un 3. - arhonts polemarhs (pārzināja militārās lietas).
Ap VII gs.pmē. vidu tiem pievienoja vēl 6 arhontus, kam bija tiesu lemšanas funkcijas.
Tā bazileja vara pakāpeniski tika nomainīta ar aristokrātisko 9 arhontu kolēģiju. Kandidātus uz arhontu amatu atlasīja aeropāgs. Izturējuši pārbaudes laiku, aeropāgam tīkamie kandidāti tika uzņemti paša aeropāga sastāvā. Pēc Solona reformām par arhontiem izvēlēja augstākās turības klases pārstāvjus. Pēc Klisfēna reformām arhonti ātri zaudēja savu politisko nozīmību, taču amati saglabājās kā valsts funkciju goda orgāns, kas pildīja dažādus uzdevumus.
Aristīds (490.g.pmē.?). Pirmais Atēnu arhonts.
Temistokls.
Saites.
Senā Grieķija.
