Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Azoru salas

Portugālei piederoša salu grupa Atlantijas okeāna vidū pusceļā starp Portugāli un Ameriku. Mūsdienās arhipelāgā ir 9 salas, no kurām vislielākā ir Sanmigela sala.

Te saduras trīs tektoniskās plātnes, un gleznainās salas okeāna vidū - vienu no jaunākiem veidojumiem uz Zemes, radījusi vulkāniskā aktivitāte. Ģeoloģiski divas no salām - Korva un Floreša atrodas uz Ziemeļamerikas tektoniskās plātnes. Tagad vulkānu darbība ir pierimusi, atstājot iespaidīgas krāteru ainavas, karstos avotus, alas un geizerus. Raksturojot atšķirības alu ainavās, vietējie iedzīvotāji katrai salai piešķīruši savu krāsas apzīmējumu no dzeltenās un zaļās līdz melni pelēkajai. Zemes spēkus un karstos avotus iemanījušies izmantot tradicionālo ēdienu gatavošanai un ananāsu plantāciju audzēšanai.

Vēsture. Liela zemestrīce bijusi 1522.g., pēc tam vēl 16 zemestrīces, no kuram stiprākā 7,4 balles – 1757.gadā. Te joprojām ir 5 aktīvi vulkāni, kas pastāvīgi darbojas. 1808.g. Sanhorhes salā vulkāns izauga līdz 3500 pēdu augstumam un izvirda sešas dienas, nopostot visu salu. 1811.g. Sanmigelas tuvumā no jūras iznira vulkāniska sala 300 m augstumā, kas vērtās plašumā, to npsauca par Sambrinu, līdz tā atkal nogrima. Korvo un Flores salas, kopš bijušas kartēs no 1351.g., visu laiku mainījušas savus apveidus. Plašas Korvo salas daļas nozudušas jūrā.

Ezeri un kalni, meži, dabas un atpūtas parki, aizsargājamas dabas ainavas, endēmiskā flora un fauna, aizsargājamas ekosistēmas, dzidri ūdeņi, grūti uzejamas alas un grotas piekrastes klintīs, karstie avoti, vulkānisko smilšu klātas pludmales - tas viss padara Azoru salas par unikālu vietu uz Zemes.

Aplūkojamie objekti.
Sanmigelas sala.
(Sao Migel). Lielākā no 9 Azoru salām. Dabā te sastopami vairāk nekā 200 zaļās krāsas toņi.
      Pontedelgāda. (Ponte Delgado) Salas administratīvais cents. Savulaik bijis svarīgspukts ceļā no Eiropas uz Jauno pasauli.
      Terra Nostra. Krāšņs botāniskais dārzs. Iespēja peldēties dabīgā karstajā baseinā.
      Furnas ezera ieleja. Karstie geizeri. Te gatavo īpašu, zemē podos ieraktu sautējumu.
      Povoacao ciems. 
      Tējas plantācijas un fabrika.
      Lagoa do Fogo.
Noslēpumains krāteris.
      Vista do Rei skatupunkts.
      Sete Cidade ezeri.

Uguns ezers???

Terseiras sala. Dēvēta par Violeto salu. Endēmiski lauru koku meži.
      Angra. Salas administratīvais centrs - UNESCO aizsardzībā. Spilgti krāsoti baznīcu torņi.
      Monte Brasil. Sens vulkāns divu okeāna līču ieskāvumā.
Vēl ir vulkāns Piko.

Zemūdens būves pie Azoru salām. Šādu būvju paliekas varot redzēt apkaimes okeānā un pie pie Fajalas salas.

Kad atklāja Azoru salas, tajās bija truši. Vēl tur dzīvo roņi, lai gan atklātā jūrā tie nedzīvo.

Interesanti atradumi. Nav ziņu par salu senajiem iedzīvotājiem, taču daži artefakti ir atrasti.
      Akmens plātne ar ēkas attēlu – atrasta Sanmigela salas alā.
      Feniķiešu monētas – Korvo salā (atrodas vistālāk uz rietumiem) atrastas kartāgiešu monētas.
      Akmens jātnieka statuja – agrīnie pētnieki atraduši arī Korvo salā. Portugāles karalis XVI gs. pavēlējis to novākt un strādnieki to sasituši. Statuja zudusi. Senie apraksti liecina, ka tās jātnieka roka rādījusi uz rietumiem. Vietēji iedzīvotāji (kas tie tādi !?) teikušies to saucam cates („sekot” vai „iet šo ceļu” no kečvu valodas vārda cati). Uz statujas pamatnes bijis uzraksts nezināmā valodā.

Tradīcijas.
Azoru salās saglabājusies sena transporta sistēma – tur slieces velk pa apaļiem oļiem.

Intereantas hipotēzes!
Poseidona trejdeksnis. Senos laikos, kad ūdens līmenis bija zemāks, vai arī pašas Azoru salas atradušās augstāk, tās trīs vulkāniskās smailes veidoja vienu kalnu ar trim virsotnēm. Izteikta hipotēze, ka tieši šis "trejzaris" varētu būt kļuvis par sengrieķu jūras dieva Poseidona simbolu.

Saites.
Portugāle.