Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Aļaska, ASV pavalsts

Aļaska ir platības ziņā lielākā ASV pavalsts - 17,8% valsts teritorijas, pēc platības tas divas reizes lielāks par nākamo lielāko ASV pavalsti - Teksasu. Te atrodas lielākā daļa visu pasaules ledāju un vairāk ka 3 miljoni ezeru. Ziemeļblāzma vērojama vidēji 243 dienas gadā.

Aļaskas karogā attēlots Lielais Lācis un Polārzvaigzne.

Nosaukums nācis no krievu kolonistu laikiem, kas ieviesa pamatiedzīvotāju aleutu vārdu Alyeska - "Lielā zeme." Mūsdienās aleutu valodā runā vairs tikai 100-300 cilvēku Beringa jūras salās.

Iedzīvotāji. Tlingiti.

Vēsture. 
Krievu ierašanās. Jau XVIII gs. beigās vietējie iedzīvotāji tlingiti (krievu dotais nosaukums - kолюжи) saskārās ar krievu kolonistiem un reaģēja uz tiem visai agresīvi. 1792.gadā sadursmē ar indiāņiem tikko negāja bojā nākamais krievu koloniju pārvaldnieks Ziemeļamerikā - Aleksandrs Baranovs (Александр Баранов).
Krievu-indiāņu karš (1802.-1805.g.). 1802.gadā sākās īsts krievu-indiāņu karš. Visai bieži sadursmes beidzās ne par labu krieviem. Tlingiti pastāvīgi uzbruka faktorijām un tirdzniecības kantoriem. Indiāņi pat spēja sagrābt Mihailovas cietoksni un tādejādi vispār padzīt krievus no Sitkas salas. Ar indiāņiem karoja ne jau regulārā armija, bet gan tirgotāji un mednieki, kā arī viņu sabiedrotie - aleuti un čugaču indiāņi (индейцы-чугачи).
Situācija mainījās, kad 1803.gada augustā šeit ieradās Ivana Kruzenšterna (Иван Крузенштерн) un Jurija Lisjanska (Юрий Лисянскй) komandētie karakuģi "Nadežda" ("Надежда") un "Ņeva" ("Нева"), kas devās pirmajā krievu kuģojumā apkārt pasaulei. 1804.gada septembrī krievu flotile A.Baranova vadībā atgriezās Sitkas salā. Te viņš atrada J.Lisjanski ar "Ņevu." Tikmēr indiāņi salā bija paguvuši uzbūvēt nocietinājumus, taču pretimstāvēt karakuģa lielgabaliem tie nespēja. Tomēr aplenkums un cīņas viena alga bija sīvas. A.Baranovs tika ievainots rokā. Tikai pēc vairāku dienu artilērijas apšaudēm tlingiti pameta cietoksni. Krievi atgrieza savā varā Sitkas salu un uzcēla te pilsētu - Jaunarhangeļsku (Ново-Архангельск).
Karadarbība turpinājās, un atkal - ne par labu krieviem. Tā, 1805.gadā tlingiti nodedināja Jakutatas (Якутат) apmetni un iznīcināja vairākas kažokādu partijas (??? - промысловых партий). Tomēr šai pat gadā viskareivīgākie tlingitu klani tika vai nu iznīcināti, vai novājināti un aktīva karadarbība izbeidzās. Turpinājās tikai atsevišķas sadursmes.
Kopumā karš ar indiāņiem pamatīgi apgrūtināja krievu koloniju darbību Aļaskā, pilnīgi apspiest vietējo iedzīvotāju pretestību tie nespēja. Dažos rajonos krievu mednieki un zvejnieki izvairījās ieiet arī ilgi pēc sadursmju izbeigšanās.
Krievu laiki Aļaskā. 1821.gada septembrī krievu ķeizars Aleksandrs I paziņoja par to, ka ārzemnieku apmeklējumiem Aļaska tiek slēgta. Citu valstu kuģiem tika aizliegts kuģot šai rajonā, bet uzņēmējiem - tirgoties ar vietējiem iedzīvotājiem. Šāds krievu ķeizara lēmums izsauca ASV un Anglijas niknumu.
Kievu ietekmes zona tika noteikta no 51.ziemeļu platuma grāda Amerikā līdz ziemeļu platuma 45 grādiem un 50 sekundēm ZA Āzijā. Tādejādi šī zona ietvēra ne tikai Aļasku, bet arī daļu mūsdienu Oregonas pavalsts ASV. Tomēr bija redzams, ka krievi nespēs sacensties ar angļu floti tai rajonā. Pēc Napoleona kariem Krievijas ietekme Ziemeļamerikā jūtami vājinājās, jo impērijai vienkārši nepietika līdzekļu pēc postošā kara. Gan krievu ķeizars, gan arī imperatora ģimenes locekļi bija Krievu-amerikāņu kompānijas akcionāri, un, protams, bija ieinteresēti šī uzņēmuma panākumos. Angļu un amerikāņu tirgotāji aktīvi izspieda krievu tirgotājus no Aļaskas un tai pieguļošām salām. Tādēļ arī Aleksandram I nācās krist tādā galējībā.
Britu ārlietu ministrs Džordžs Kanings un amerikāņu valsts sekretārs Kvinsijs Adams gandrīz vai vienlaicīgi izteica protestu. Sarunu rezultātā tika sasniegts kompromiss - noteikti spēles noteikumi. Krievijas impērija vēl pusi gadsimta valdīja Aļaskā, tomēr noturēt to vairs nespēja.
ASV nopērk Aļasku. Krievijas impērijas budžets no Aļaskas cieta tikai zaudējumus, tādēļ ideja par tās pārdošanu kļuva arvien populārāka. XIX gs. dziļu finansiālu problēmu māktā Krievija skaidri apzinājās, ka savas Amerikas kolonijas zaudēs - tas ir tikai laika jautājums, Krievija apti to piedāvāja nopirkt Tādēļ 1,5 miljonus kvkm lielo Aļaskas teritoriju pārdeva ASV par 7,2 miljoniem dolāru. Pārdošanas līgums tika noslēgts Vašingtonā 1867.gada 30.martā, 1867.gada 18.oktobrī Aļaskas galvaspilsētā Sitkā, godinot ar kara flotes salūtu, tika nolaists Krievijas karogs un pacelts ASV karogs.
Aļaskas pirkumu izplānoja un realizēja ASV valsts sekretārs Viljams H.Stjuarts, kurš par šo darījumu tika ļoti asi izsmiets un kritizēts. Viņš pats to uzskatīja par savu nozīmīgāko sasniegumu, ko novērtēs nākamās paaudzes.
Izplatīta irleģenta, ka šī nauda līdz Krievijai nemaz nav nonākusi, jo Londonā Baringu bankā ASV valdības izsniegtais čeks ticis samainīts pret zelta stieņiem, kurus uz Pēterpili nogādāja pa jūru. Tiek apgalvots, ka barka Orkney, kas veda zelta kravu, nogrimusi jūrā netālu no Pēterpils, atstājot vietu minējumiem, vai zelts vispār bija ticis iekrauts vai palicis Anglijas bankā un kuģa katastrofa bijusi veiksmīgi izplānota diversija. Patiesībā šai barkai ar Aļaskas zeltu nekāda sakara nav bijis, nauda veiksmīgi nonāca Krievijā un par to tika uzbūvēts Maskavas-Kijevas dzelzceļš.

Klondaikas zelta drudzis. 1896.gadā Aļaskā atrada zeltu, un no visas Amerikas turpu traucās 100 000 laimes meklētāju. Grūtā un tālā ceļa dēļ līdz Aļaskai nokļuva tikai katrs trešais, bet pie zelta tika tikai 4%. Pēc dažiem gadiem vaļējās zelta atradnes izsīka, daudzi šeit palika bez iztikas līdzekļiem un gāja bojā no bada, aukstuma un bezcerības. Zelta drudža laikā izskaloja ap 570 tonnām zelta.

Joprojām vairāk kā 90% Aļaskas teritorijas ziemā ir sasniedzama tikai ar suņu pajūgu, bet vasarā - ar laivu vai hidroplānu. Tadēļ Aļaskā ir 6 reizes vairāk pilotu un 16 reizes vairāk lidmašīnu uz 1000 iedzīvotājiem nekā visā pārējā ASV.

Aļaskā ar likumu aizliegts piedzirdīt aļņus ar alkoholu, piesiet suni uz auto jumta, kā arī modināt lāci no ziemas miega, lai to nofotografētu.

Aplūkojamie objekti.
      Denali/Makinlijs. Ziemeļamerikas augstākais kalns (6096 m). Kopš 1903.gada to centušies iekarot 30 000 cilvēku. Izdevies tikai pusei. 95 tas beidzies traģiski, īpaši 1992.gadā, kad bojā gāja 11 alpīnisti.

      Denali Dabas parks. Ap Ziemeļamerikas augstāko kalnu.

      Gletčerbejas Valsts dabas parks. Tajā katru gadu laikā no 21.jūnija līdz 10.jūlijam uz Mauntfērvezera šļūdoņa no vērojams fenomens - Sailentsitija.
      Iliaminas ezers. Lielākais Aļaskā, tajā ir savs ūdensbriesmonis.

Saites.
Amerikas Savienotās valstis.