Altajs, Altaja novads
- Detaļas
- Publicēts 26 Jūlijs 2016
- 3285 skatījumi
Алтайский край.
Altaja kalnos ir vairāk kā 820 ledāju, kas kopā aizņem 600 kvkm.
Vēsture. Visas Saprātīgo cilvēku grupas, kas migrēja uz ziemeļiem, neizdzīvoja, tikai dažas no tām ir atstājušas pēcnācējus. Agrāk Rietumeiropas atradumi skaitījās senākie, tomēr ir konstatēts, ka Austrumeiropā Kosķanku apmetnē un Altajā šie cilvēki parādījās vismaz par 2000 gadu agrāk.
Laikā no III g.tk.pmē. līdz II g.tk.pmē. Altajā darbojās Afanasjevskas kultūrai piederīgie.
Krievu ģeologs un paleontologs T.Černišovs izstrādāja paleozoja stratigrāfijas shēmu Urāliem, kas vēlāk izmantota arī Altaja pētīšanai.
Pēc ceļojuma pa Altaju, Sajāniem un ZR Ķīnu 1842.gadā krievu ģeogrāfs P.Čihačovs devis šo teritoriju, kā arī Kuzņeckas ogļu baseina ģeogrāfisku un ģeoloģisku aprakstu. Viņa vārdā nosaukta kalnu grēda Altajā.
Miris1890.gada 13.oktobrī.
Aplūkojamie objekti.
Zelta kalni. Apdraudēti.
Kolivaņas grēda. (Колывань, Колыванский хребет) Esot kaut kāda anomālā zona.
Zarinska. (Заринск - "Город долгожителей") Ilgdzīvotāju pilsēta.
Bijska. Pilsēta novada austreņos, piestātne Bijas upes krastos. Dibināta 1709.gadā kā cietoksnis. 1782.gadā piešķirtas pilsētas tiesības. Ir teātris un novadpētniecības muzejs.
Buhtarminas novads - krievu Belovodje. Par tādu raksta savos tekstos krievu vecticībnieki. Leģendāra krievu brīvības zeme XVII-XIX gs. tautas teiksmās. Vecticībnieki tās atrašanās vietu norāda kaut kur Austrumos. Tās reālais prototips – Buhtarminas novads Altajā. Vecticībnieki veica pārgājienus Āzijas dziļumos un saniedza pat Tibetu un Uiguriju.
Deņisova ala. Šai alā uzietas pirmās liecības par atsevišķas seno cilvēku sugas pastāvēšanu - deņisoviešiem. Ala atrodas Anujas upes ielejas labajā pusē 4 km no Melnās Anujas ciema un 40 km no rajona centra Solonešnas.
Saites.
Krievija.
Altaja anomālā zona.
