Astrobioloģija
- Detaļas
- 4703 skatījumi
Zinātne par iespējamo bioloģisko dzīvību uz citām planētām.
Par astrobioloģijas pamatlicēju uzskata krievu astronomu G.Tihovu, kas savulaik bija aizdomajies līdz tam, ka uz Marsa ir augi.
Ilgu laiku citas Saules sistēmas planētas tika uzskatītas par potenciāli kolonizējamām, zinātne pie šīs idejas šodien atgriežas atkal. Par dzīvības iespējamību uz citām planētām Padomju Savienībā interēsējušies ievērojami padomju laika zinātnieki - Šklovskis (И.С.Шкловский), Cesēvičs (В.П.Цесевич), Zīgels (Ф.Ю.Зигель), Fesenkovs (В.Г.Фесенков), Oparins (А.И.Опарин), G.Tihovs (Г.А.Тихов) u.c.
Pirmo kosmisko zonžu sekmīgās misijas parādīja, ka uz Saules sistēmā esošajām planētām apstākļi ir nepiemēroti cilvēka dzīvošanai, lai gan netiek izslēgta primitīvu organismu esamība uz tām.
Patlaban zinātne koncentrējusies uz Zemei līdzīgu planētu - tā saucamo eksoplanētu, meklēšanu citās zvaigžņu sistēmās, kas ir kļuvis iespējams līdz ar ārkārtīgi kvalitatīvu un jaudīgu teleskopu izvietošanu orbītā ap Zemi.
Pēc Alana-Hilza meteorīta (ALH 84001) izpētes 1996.gadā, kurā atklāja cianobaktērijas, ASV prezidents B.Klitons licis NASA-i pārorentēties uz kosmosa izpētes bioloģisko aspektu. Atklātās baktērijas gan zinātnieki vēlāk atzina par Zemes piesārņojumu, tomēr noteiktais virziens palika.
Saites.
Bioloģija un biologi.
