Bestuževs-Rjumins, Aleksejs
Krieviski - Алексей Петрович Бестужев-Рюмин.
Krievu politiķis.
Dzīvesgājums. 1744.gada jūlijā tika iecelts par Krievijas impērijas kancleru. Viņam bija daudz nelabvēļu, pie tam ne tikai Krievijā. Piemēram, kādu laiku lielus pūliņu viņa gāšanai veltīja Prūsijas karalis Frīdrihs II. Tas tādēļ, ka Bestuževs bija piekritējs idejai Krievijas impērijai tuvināties ar Austriju un Angliju un veltīja tai arī daudz praktisku pūliņu.
Kanclera pretinieki pasvītroja, ka viņš atrodas ārvalstu uzturēšanā - "subsīdijās," kas nebija nekas cits kā īstākie "kukuļi." Visbiežāk Bestuževu "subsidēja" Anglijas, Austrijas un Saksijas sūtņi. Tas notika ne tikai ar naudu - 1745.gadā kanclers saņēma no Austrijas imperatora Franča I apliecību par iecelšanu Sv.Romas impērijas grāfa kārtā. Ne tikai viņam pašam, bet arī mantiniekiem.
Tomēr A.Bestuževam bija savi noteikti principi. Viņš neņēma "subsīdijas" no Francijas un Prūsijas. Viņš gan tai pašā 1745.gadā saņēma 50 000 rubuļu no prūšu sūtņa, taču neko neizdarīja Prūsijas labā. Vēl vairāk - viņš paziņoja ķeizarienei Elizabetei par uzpirkšanas mēģinājumu ar "visai pieticīgu summu."
Pats kanclers nemaz neslēpa, ka saņem lielas naudas summas no ārzemēm un pats periodiski par to ziņoja ķeizarienei. Pēc paša vārdiem, nauda viņam bijusi nepieciešama, jo viņam kā valsts kancleram bijis nepieciešams cienījami izskatīties pavalstnieku un ārzemnieku acīs, arī bija jāuztur krāšņa pils. Tas viss prasīja līdzekļus.
Nebija noslēpums aī Bestuževa tieksme uz kāršu spēli. Viņš mēdza paspēlēt tādas summas, kas pārsteidza pat ļoti pieredzējušus ļaudis. Kāds no angļu diplomātiem ziņoja uz Londonu par Bestuževa "pārsteidzošu izšķērdību."
Naudas saņemšanā kanclers arī bija visai atjautīgs, jo izdarīja visu, lai viņa ienaidnieki nespētu slaveno izšķērdību izmantot pret viņu pašu. Piemēram, ir zināma epizode, kad Bestuževs paprasīja angļu sūtnim naudu pret savas mājas ķīlu, pieaicinot uz šo tikšanos lielu daudzumu liecinieku - pat tādus, ko uzskatīja par saviem ienaidniekiem.
A.Bestuževs noturējās kanclera postenī līdz pat 1758.gada sākumam. Viņš krita nežēlastībā nevis "subsīdiju" dēļ, bet gan tādēļ, ka viņu apsūdzēja intrigās pret ķeizarieni un viņas troņmantnieku Pēteri (Pēteris un Bestuževs viens otru nevarēja ciest ne acu galā). Viņu izsūtīja trimdā 1759.gadā uz vienu no viņa muižām.
Jaunā ķeizariene Katrīna II atgrieza A.Bestuževu Pēterpilī. Kādu laiku viņš ieņēma redzamu lomu Katrīnas II galmā, tomēr ne tuvu tik svarīgu, kā Elizabetes valdīšanas laikā.
