Bertrands de Blanšfors (1156.-1169.g.)

Bertrand de Blanchefort.
Tempļa ordeņa sestais lielmestrs no 1156.-1169.gadam. Visvarenākais no Lielmestriem, tieši viņa laikā Ordenis pārvērtās par ietekmīgu starptautisku organizāciju.

Radniecība. Senjora Godfruā de Blanšfora no Hienī jaunākais dēls. Bijis arī pāvesta Klementa V radinieks. Cēlies no kataru ģimenes.

Biogrāfija. Dzimis 1109.gadā ģimenē, kas bija tuva Tempļa ordenim. Tādēļ savu jaunāko dēlu atdeva ordenim. Pats Bertrāns ordenim dāvināja savas zemes Renlešato un Bezū rajonā.
Kļuva par ordeņa lielmestru 1156.gadā. Tai pašā gadā uzaicināja vācu kalnračus, kuri slepeni izbūvēja Bezū ielejas klintīs slēptuvi.
1157.gada 18.jūnijā ar 88 templiešu bruņiniekiem pie Sv.Jēkaba brasla aizstāvēja Jeruzālemes karali un krita Nuradina gūstā. Tika ieslodzīts Alepas tuptūzī. Gūsta laikā viņš satuvinājās ar asasiniem. Gūstā lielmestrs un Nuradins apsprieda kopīgu karagājienu uz Kairu. Atlika tikai pierunāt Jeruzālemes karali Balduīnu III.
Kad 1162.gadā 32 gadu vecumā mira Jeruzālemes karalis Balduīns III, Nuradins atlaida lielmestru Blanšforu – visai rets vēstures gadījums. Blanšfors atgriezās Jeruzālemē, kur sāka valdīt jaunais karalis Anžujas Amorijs I.
Bijis visai tuvs asasiniem.