Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Balankančes ala

Balankanché Cave.
Tagadējie maiji to sauc par „Jaguāru altāri” (Balankanče).

Senošu tipa ala Čičenicas senpilsētas tuvumā, ko maiji izmantoja reliģiskajiem rituāliem.

Atrašanās vieta. Meksika, Jukatānas pilsēta, daži kilometri uz austreņiem no Čičenicas.

Atklāšana un izpēte. Alu atklāja 1959.gadā, arheologi te raka tai pašā gadā.
To atklāja ap 1964.gadu Čičenicas senpilsētas apsargs Hosē Umberto Gomess kā „aizdomīgu atveri” klintī. Viņš iespraucās tajā un atradās plašā labirintā, kuru laikam bija izveidojusi pazemes upe.
Alu labirints sastāv no daudziem koridoriem un vairākām zālēm. Vienā no zālēm atrodas altāris, kurš atklāšanas brīdī bija neskarts. Tāds atklājums Amerikā bija pilnīgi unikāls.
Apsargs palielījās ar savu atklājumu vietējam arheoloģijas entuziastam donam Barbačanam. Tas savukārt pavēstīja par to speciālistiem, un pēc vairākiem mēnešiem alā ieradās Amerikāņu Ģeogrāfijas biedrības organizēta ekspedīcija Villisa Endrjū un Ramona Pāvona Abreja vadībā. Tai bija iedalīta visai prāva summa, lai gan neviens te neko īpašu atrast necerēja.
Ekspedīcija apstiprināja Gomesa stāstīto un ekspedīcijas rezultāti bija lieliski.
Tomēr ne viss bija tik labi. Drīzumā pēc alas apsekošanas pie profesora Pāvona ieradās indiāņu vīrietis, kas nosaucās par augstāko maiju burvi (ah-men) Jukatānā. Lai gan amerikānis zināja, ka maiju burvji praktizē līdz pat šai dienai, tomēr viņš nestādījās priekšā, ka tie pilnībā veic arī senos dievu pielūgšanas rituālus. Šī ala tika izmantota tieši šādiem mērķiem – jaguāra pielūgšanai, bet nu ekspedīcija to bija apgānījusi un jaguāri iznāks no mežiem un saplosīs pirmāmkārtām jau pašu profesoru, tad pārējos ekspedīcijas dalībniekus un visbeidzot parastos vietējos iedzīvotājus. Patiesi apokaliptiska aina.
Bija nepieciešams veikt lielu attīrīšanas rituālu un burvis piedāvāja tanī ņemt dalību arī ekspedīcijas dalībniekiem. Pētnieki tam arī piekrita, jo savādāk tiktu zaudēta indiāņu uzticība un pētījumus turpināt nebūtu iespējams.
Pēc dažām dienām burvis bija klāt un paziņoja nolikto dienu slepenajai ceremonijai. Bez tam burvis paziņoja, ka arī Ramons Pavons Abrejs kļūs par vienu no 13 ahmeniem, lai tādā veidā izpirktu personīgo vainu par svētalas apgānīšanu. Ceremonijas norises praktiskā puse gan palika noslēpumā tīta.
Noliktajā dienā alā devās ahmenu, zēnu kora un „grēcinieku” procesija. Tūlīt pat alas ieeja tika noslēgta ar lielu akmeni, lai 24 stundu laikā neviens nevarētu ceremoniju pamest.
Pat ceremonija notika „Jaguāra altāra priekšā.” 13 burvji (12 indiāņi un viens baltais) 13 reizes atkārtoja 13 lūgšanas. Skaitlis 13 acīmredzami bija maģiskas nozīmes. Tlaloka tēlu apgaismoja 13 sveces. 13 burvji no 13 biķeriem dzēra medalu, kurš nereibināja, bet uzbudināja.
Burvju koris asarām acīs lūdzās: „Piedodiet jel, varenie, mūs – cilvēkus, kas apgānījuši jūsu mājas,” un „Pieņemiet mūsu upurus!”
13 burvji kā upurus nesa vistas: 12 indiāņu burvji norāva galvas vistām, bet Abrejam tas pats bija jāveic ar tītarēnu. „Es drebēju kā nekad agrāk. Taču ne no bailēm. Es jutu, kā pēkšņi esmu iegājis citā pasaulē...” Asinis no putnu kakliem tika spricētas pār altāri.
Ceremonija notika dīvaina kora pavadījumā. Puisēni, knapi 10 gadu veci, visi kopā, gan arī atsevišķi, atdarināja dzīvnieku un putnu balsis.
13 sveces nodega. 13 burvji saņēma katrs pa 13 peso – arī Abrejs. Pēc pāris dienām tika atļauts Balankančes alu atkal atvērt, jo jaguāri it kā aizgājuši citviet.
Ramons pavons Abrejs pirmais atveda uz alu ekspedīciju. Viņš piekrita piedalīties senajā rituālā, lai šī ekspedīcija varētu darbu turpināt. Taču pēc baisās ceremonijas viņš tā arī vairs nekad nesaņēmās šai alā ienākt.
Tad, kad 1959.gadā atklāja Balankančas alu, alas vēl arvien tika kartografētas ar vienkāršām metodēm, un atrastie artefakti iznesti laukā, attīrīti un pēc tam nolikti savā vietā. Saprotams, ka tā tika zaudēts sākotnējais atradumu konteksts. No visiem Balankančas alā atrastajiem kvēpināmajiem traukiem, kuri varētu sniegt skaidras liecības par alas hronoloģiju, tikai viens tika analizēts ar radioaktīva oglekļa datēšanas metodi un datēts ar 820.gadu.

Apraksts. Alu labirints sastāv no daudziem koridoriem un vairākām zālēm. Vienā no zālēm atrodas altāris, kurš atklāšanas brīdī bija neskarts. Tāds atklājums Amerikā bija pilnīgi unikāls. Ieeja alā ir pa akmenī cirstiem pakāpieniem.
Alā atrodas arī neliels ezeriņš ar baltiem stalaktītiem.
Virs ezera līmeņa tā malā atrodas otrs alas altāris – „Meitenīgo ūdeņu altāris.” Uz tā arī Tlaloka attēli.

Atradumi. 70 ar maiju reliģiju saistīti artefakti.
Trauki. Uz altāra atrodas 30 cm augsti trauki. Visi rotāti ar lietus dieva Tlaloka attēliem, kura sejas krāsotas zilas (ūdens), bet piere – melna (vētra). Kopumā tādu trauku alā atrasts 70 gabalu. Iespējams, ka katras ceremonijas laikā te tika atstāts viens tāds pods ar ūdeni un dieva attēlu kā ziedojums.
Bļodiņas. Arī atrodas uz altāra. Tajās ir kopāls – indiāņu vīraks. Trauciņu apakšās saglabājusies arī paši smaržīgie sveķi. 

Saites.
Maiji.
Maiju kultūras centri.