Birmiešu ķēniņi
XVI gs. Mjanmas DA daļā uzplauka birmiešu valsts Taunga.
Konbaunu dinastija.
Alaunpaja (1714.-1760.g.). Konbaunu dinastijas aizsācējs, kas 1752.gadā uzsāka Birmas apvienošanu.
XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā Konbaunu valsts sasniedza savu lielāko uzplaukumu, tika likvidēts feodālais separātisms, izveidots centralizēts valsts aparāts.
Badapajs (?-1819.g.). Cēlis Minguna pagodu.
Mindons (1853.-1878.g.). Pārnesa galvaspilsētu uz Mandalaju un cieta sakāvi kaujās ar britiem.
Mindons (1853.-1878.g.).
Dzivesgājums. 1861.gadā (2400 gadus pēc pēdējā Budas dzimšanas) pārnesa savu rezidenci uz Mandalaju.
Tai laikā pār valsti savilkās britu uzbrukuma draudi. 1872.gadā Mindons sasauca Piekto lielo reliģisko sapulci, uz to Mandalajā sabrauca 2400 budisma zinātnieku. Sapulcē tika noteikti tā saucamie Tipitaka kanoni. Iesākumā tos uzrakstīja uz palmu lapām, bet pēcāk ķēniņš pavēlēja uzrakstus pārnest uz 729 marmora plāksnītēm. Tām bija jāsaglabājas līdz nākamai Budas atnākšanai – t.i., jāgaida vēl 2600 gadu. Lai tās saglabātu, Mindons pavēlēja virs katras uzcelt atsevišķu pagodu.
Rezultātā sanākusi lielākā grāmata pasaulē: 28 sējumi un katrā 400 lapaspuses.
Angļi sakāva Mindonu un valsts zaudēja neatkarību.
Saites.
Mjanma.
