Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Bulgārijas cari (VII gs.-1389.g.)

Hans Asparuhs (~681.g.).
Dzīvesgājums. Protobulgāru hans.
681.gadā noslēdza miera līgumu ar Bizantiju. Ar to Bizantija atzina bulgāru valsts eksistenci reģionā starp Donavu ziemeļos un Staraplaņinas kalniem dienvidos, Iskiras upi rieteņos un Melno jūru austreņos.

Hans Omortags.
Dzīvesgājums. Veicis administratīvo reformu – sadalīja valsti rindā apgabalu ar komitiem vadībā.

Hans Krums.
Biogrāfija. Viņa laikā nostiprinājusies feodālā aristokrātija līdzēja sagraut avāru kaganātu, sagrāba tā zemes līdz Tisas upei un pat mēģināja sagrābt Konstantinopoli.

Hans Tervels (~705.g.).
Dzīvesgājums.
Ar Tervela palīdzību 705.gadā tika Bizantijas tronī atgriezts gaztais imperators Justiniāns II.
Aplūkojamie objekti.
Madaras jātnieks. Bareljefs izveidots VIII gs. sākumā, lai ar to atzīmētu hana Tervela uzvaru, kas radīja un konsolidēja Pirmo bulgāru valsti. Uzraksti blakus skulptūrai liecina par notikumiem starp 705. un 801.gadu. Šis ir vienīgais tāds klinšu gravējums Bulgārijā no viduslaikiem, tagad aizsargāts kā UNESCO Kultūras mantojums.

Boriss I (852.-889.g.).
Baznīcas vārds – Mihails.
Biogrāfija. Bulgārijas kņazs 852.-889.gadam.
Panāca kņaza varas nostiprināšanos un valsts teritorijas paplašināšanos, pēc 864.gada pievienoja gandrīz visu Maķedoniju un serbu apdzīvotos apgabalus Pizrēnu un Rašku.
Viņa laikā 864. vai 865.gada septembrī bulgāri pieņēma Bizantijas veida kristietību.
Centās pēc Bulgārijas baznīcas neatkarības, lavierējot starp Romu un Konstantinopoli. 870.gadā viņam izdevās nodibināt Bulgārijā arhibīskapiju.
885.gadā ataicināja uz Bulgāriju no Morāvijas padzītos slāvu apgaismotājus Kirilu, Metodiju-Klimentu, Naūmu u.c., un izrādīja tiem atbalstu apgaismības darbībā.
889.gadā atteicās no troņa un aizgāja klosterī.
Miris 907.gada 2.maijā.

Simeons (~919.g.).
Biogrāfija. Karojis pret Bizantiju, kas noveda pie Bulgārijas teritorijas paplašināšanās. Tas tika atspoguļots jaunajā cara titulā 919.gadā – „bulgāru un grieķu cars.” Viņa radītā valsts ar bulgāriem, grieķiem, serbiem un albāņiem gan nebija stabila.
Tika pasludināta bulgāru baznīcas neatkarība no Konstantinopoles patriarha.
Simeona valdīšanas laiks sakrita ar bulgāru kultūras uzplaukumu.

Petrs (927.-969.g.).
Dzīvesgājums. Saņēma no iepriekšējā cara Simeona lielu, bet nestabilu daudznacionālu valsti, kas sāka sadalīties. 930.gadā uz laiku atkrita zemes pie Straumes upes, 931.gadā atdalījās Serbija.
966.gadā sāka karu ar bulgāriem, pie tam karā mēģināja izmantot Kijevas Krievzemes valdnieka Svjatoslava I karaspēku.

Boriss II.
967.gadā (saskaņā ar citiem avotiem -968.gadā) Bizantijas imperators Nikifors Foka nosūtīja pie Svjatoslava I sūtniecību, ko vadīja kāds Kalokīrs. Viņš veda sev līdzi veselus 455 kg zelta (mūsdienu svaru mēros!) ar mērķi sarunāt ar kijeviešiem kopēju cīņu pret Bulgāriju. Bet notika imperatora neparedzētais - Kalokīrs paprasīja Svjatoslavam I imperatora Fokas nogāšanu! Kā atmaksu piesolīja bagātību un visus iekarojumus Bulgārijā.
968.gadā Svjatoslavs ar savu karadraudzi iebruka Bulgārijā, pilnīgi sakaujot ķēniņa Borisa II karaspēku, visai drīz jau kontrolēja visu valsti. Svjatoslavam I tik ļoti te iepatikās, ka viņš nolēma še pārnest pat savu galvaspilsētu, bet iekarotās zemes pievienot savai valstij. Tā bizantieši, tā vietā , lai būtu svešām rokām izrēķinājušies ar Bulgāru valsti, ieguva pie savām robežām kareivīgu un bīstamu pretinieku.
Karot ar Svjatoslavu I nācās jau nākamajam Bizantijas imperatoram - Jānim Cimshim, jo Nikiforu Foku nogalināja sazvērnieki. Tā Svjatoslavs I vairākus gadus nikni cīnījās ar Bizantijas impēriju. 

Samuēls (~995.-~1014.g.).
Dzīvesgājums. Pēdējais bulgāru cars Pirmajā Bulgārijas valstī.
Viņa valdīšanas laikā situācija valstī stabilizējās. 995.gadā sākās karš ar Bizantiju, kas noveda pie sakāves kaujā pie Sperhejas 996.gadā.
1014.gadā bulgārus kaujā pie Belasicas. Karadarbībā gāja bojā ievērojams bizantiešu karavadonis, kuru bulgāri nogalināja uzbrukumā no slēpņa. Atriebdamies, bizantiešu imperators Vasīlijs II, 8000 bulgāru karagūstekņiem (pēc citiem avotiem - 15 000) lika izdurt acis (katram 100. tikai vienu, lai tie spētu aizvest gūstekņus mājās). Sagaidot izkropļoto gūstekņu kolonnu, caru Samuēlu ķērusi trieka. 
Aplūkojamie objekti.
Samuēla cietoksnis. Atrodas mūsdienu Maķedonijā pie Orhas ezera. Bijis Bulgārijas valsts cents.

Bizantija galīgi pakļāva bulgārus 1014.gadā pēc kaujas pie Belasicas. Ar to beidzās Pirmās Bulgārijas valsts un tās cari - bulgāruapdzīvotās teritorijas pārvaldīja bizantieši, pēc tam - atnākušie osmaņu turki.

Dobrudžas valsts valdnieki (~1340.-1389.g.). Ap 1340.gadu, sadaloties Otrajai Bulgārijas impērijai, Melnās jūras krastā radās Dobrudžas kņaziste.
      Baliks (~1340.-1347.g.).
      Dobrotičs (1347.-1386.g.).
      Ivanko (1386.-1388.g.).

Bulgārijas neatkarības atgūšana (1878.g.). 1878.gadā pēc krievu-turku kara Bulgārija ieguva autonomas kņazistes statusu. 

Aleksandrs Batenbergs (1878.-1887.g.). Bulgārijas valdnieks Aleksandrs Batenbergs ieguva varu ar Krievijas atbalstu, orientējās uz Austroungāriju. Bulgārijā bija stipras gan prokrievu, gan pretkrievu partiju pozīcijas. 1887.gada sākumā (?) starp Bulgāriju un Krieviju tika sarautas diplomātiskās attiecības. Beigās pārsvaru tomēr guva pretkrieviskās, kas orientējās uz Vāciju un Austriju.

Ferdinands (1887.-?). 1887.gada jūlijā par Bulgārijas kņazu izvēlēja Saksijas, Koburgas, Hotas princi Ferdinandu.

Ferdinands I Koburgs (1908.-1918.g.).
Bulgāru kņazs no 1887. līdz 1908.gadam un cars no 1908. līdz 1918.gadam.
Radniecība. Cēlies no vācu augstmaņu dzimtas.
Dzīvesgājums. Dzimis 1861.gada 26.februārī.
Sekmēja II Balkānu kara izcelšanos 1913.gadā un Bulgārijas iesaistīšanos I Pasaules karā Vācijas un tās sabiedroto pusē 1915.gada oktobrī.
1918.gada 3.oktobrī sakarā ar Vladajas sacelšanos atteicās no troņa un aizbēga uz Vāciju.
Miris 1948.gada 14.augustā.

Boriss III (?-1944.g.). 1943.gada sākumā bulgāru cara Borisa III valdība sāka zondēt augsni satuvināšanai ar Angliju un ASV, jo arvien vairāk tapa skaidrs (īpaši pēc Staļingradas kaujām), ka Trešā reiha sagrāve tuvojas. Tomēr Bulgārijai bija nepieciešams pusotrs gads un PSRS spiediens, lai sarautu saites ar nacistu Vāciju. 1944.gada maijā PSRS pieprasīja Bulgārijai pārtraukt sadarbību ar Vāciju. Atkārtots pieprasījums tika nosūtīts tā paša gada 12.augustā. Pēc 2 nedēļām Bulgārijas valdība paziņoja ar neitralitāti un pieprasīja vācu karaspēka izvešanu. Bulgārija pat sāka gatavoties kara pieteikšanai Vācijai.
Tomēr Maskavā nosprieda, ka bulgāri vienkārši "stiepj gumiju." 5.septembrī tika paziņots, ka PSRS atrodas kara stāvoklī ar Bulgāriju. Pēc trim dienām krievpadomju karaspēks iegāja Bulgārijas teritorijā, bet Sofijā notika valsts apvērsums. Tikai pēc šiem notikumiem Bulgārija patiesi sāka cīņu ar Trešo reihu. 

Saites.
Bulgāri.