Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Britu muzejs

Vēsture. Muzejs dibināts ar parlamenta lēmumu 1753.gadā. Tā bija pirmā publiskā institūcija, kuras nosaukumā bija vārds „britu.”
Pašlaik direktors ir Nīls Makgregors.

Artefakti.
Nimroda sfinksas.
Melnais obelisks.
Daži Halikarnāsas mauzoleja bareljefi.

Senās Ēģiptes artefakti.
      Rozetas akmens.
      Daļa/s no Palermas akmens.

Senās Divupes artefakti.
Ciļņi no Nimroda troņa zāles – bārdaini Dievi kopj Dzīvības koku. Koka attēls stipri līdzinās DNS dubultspirālei. Tur arī Dieva Ašūra spārnotais disks.

Babiloniešu astronomijas plāksnītes. Lielākā babiloniešu astronomisko dienasgrāmatu plāksnīšu daļa nonāca Britu muzejā Londonā un līdz pat 1955.gadam gandrīz nekas no to tekstiem nebija publicēts. Materiālu apkopoja amerikāņu asirologs Ābrams Šahs (1915.–1983.g.) un pēc viņa nāves vairākos sējumos, laikā no 1998. līdz 2014.gadam, babiloniešu astonomiski astroloģisko plāksnīšu tekstus un to tulkojumus publicēja Šaha darba turpinātājs austriešu asirologs Hermanis Hungers.

Tabotu kopijas. Nolaupīti Napjēra ekspedīcijas laikā uz Magdalu un atvesti uz Lielbritāniju. Tagad viņi netiek izstādīti, taču tos var atrast heknijas Etnogrāfiskajā glabātuvē Orsmanroudā 1. Vienā no tādiem iekšā ir deviņas koka plāksnes, dažas kvadrātainas, dažas taisnstūra. Izmēri garumā un platumā ne vairāk par 18 collām, biezums ne vairāk par trim collām. Tiem virsū uzraksti gēzas valodā. Dažiem dēlīšiem iegravēti krusti un citas emblēmas. Tas ir no Holmsa kolekcijas un nogādāts Britu salās ar 1867.–1868.gadu ekspedīciju.

Ašurbanipāla II stēla. Tajā attēlots kā un kādi dārgumi no karagājieniem pārvesti mājās. Līdzās blīvi piepildītiem maisiem ir arī dzīvais laupījums. Līdzās zīloņiem – arī hibrīdi. Kāds no attēlotajiem karavadoņiem nes uz pleca pērtiķveida būtni ar cilvēka galvu. Pavadā viņš ved radījumu aitu suņa lielumā. Šis radījums pārvietojas ar kājām, kas līdzīgas cilvēka kājām, tam ir arī cilvēka rokas un galva, taču zvēra ķermenis un aste. 

Alfrēda Modslija zāle. Tieši viņš 1880.gadā aizsāka amerikāņu arheoloģijas mūsdienu posmu. Viņš bija pirmais no rietumniekiem, kas nonāca Jaščilānā. Viņa pētījumi, izrakumi un visu tolaik zināmo maiju uzrakstu pieraksti sniedza pārējai izglītotajai pasaulei iespēju sākt maiju hierogifu atšifrēšanu. Viņš kļuva par Džona Loida Stīvensa garīgo sekotāju. Viņa ņemtie maiju uzrakstu ģipša nospiedumi ilgi nogulēja aizmirstībā, kamēr tos nu izvietoja Britu muzejā tā sauktajā Modslija zālē. 

Artefakti no Latvijas teritorijas. Britu muzejā atrodas senlietas no XIX gs. vidū pētītajiem lībiešu senkapiem. Šo kolekciju muzejs nopircis 1852.gadā no Johana Karla Bēra, kas ilgstoši bija vācis baltu un somugru senlietas, kā arī pats veicis arheoloģiskus izrakumus.

Saites.
Londona.