Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Bosnija un Hercegovina

Starptautiski atzīta nevalsts Balkānos, radusies pēc Dienvidslāvijas abrukuma.

Galvaspilsēta - Sarajeva.

Vēsture. 1939.gada augustā toreizējās Dienvidslāvijas karalistes premjers Dragisa Cvetkovičs un Horvātijas politiķis Vlatko Mačeks panāca vienošanos, ka Bosnija un Hercegovina karalistes ietvaros vairs nebūs politiska un administratīva vienība. Vienošanās paredzēja, ka aptuveni trešdaļa no Bosnijas teritorijas pāries Horvātijas kontrolē, kamēr pārējā teritorija nonāks Serbijas pārraudzībā. Vēlāk Mačeks šo vienošanos raksturoja sekojoši: "Mēs vienojāmies, ka, attiecībā uz Bosniju un musulmaņiem, uzskatīsim musulmaņus par neeksistējošiem. Tā mēs arī darījām."
Pilsoņu karš (1992.–1995.g.). Sākās Bosnijas karš, serbu pārvaldītā province pasludināja neatkarību, par prezidentu iecēla Radovanu Karadžiču. Bosnijas horvāti rīkojās tāpat.
Karš starp serbiem, horvātiem un musulmaņiem tirpinājās 3,5 gadus.
Kara laikā trīs gadus (44 mēnešus) tika turēta aplenkumā Sarajeva: no 1992.gada aprīļa līdz 1995.gada novembrim. Karadarbības dēļ pilsētā gāja bojā 12 000 cilvēku un 1500 bērnu tai skaitā. Bosnijas serbi bija ieņēmuši pozīcijas kalnos ap pilsētu un to apšaudīja snaiperi un lielgabali. Serbus komandēja ģenerālis Dragomirs Miloševičs, kuru par to 2007.gadā tiesāja Hāgas tribunāls. Viņš komandēšanu uzņēmās 1994.gada augustā. Priekštecis ģenerālis Staņislavs Galičs tika notiesāts jau iepriekš. 1995.gada augustā artilērijas lādiņš sprāga Sarajevas tirgū – 37 cilvēki gāja bojā un 90 tika ievainoti.
Srebrenicas slaktiņš. 1995.gada jūlijā serbu armija Srebrenicas apkaimē nogalināja 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tos apraka masu kapā.
1995.gada 14.decembrī Serbijas, Horvātijas un Bosnijas prezidenti ASV parakstīja Deitonas miera līgumu (Deitonas kara bāzē netālu no Deitonas pilsētas ASV). Tas bija asiņainākais militārais konflikts Eiropā pēc II Pasaules kara. Karā dzīvību bija zaudējuši ap 100 000 cilvēku. Vairāk nekā 2 miljoni bija devušies bēgļu gaitās.
Uz vienošanās pamata valsti sadalīja divās etniski nošķirtās daļās - musulmaņu un horvātu pārvaldītajā Bosnijas un Hercegovinas Federācijā un serbu kontrolētajā Serbu Republikā. Katram no šiem valstiskajiem veidojumiem ir savs karogs, prezidents, premjerministrs un valdība, parlaments, policija un tiesas, kā arī plašas autonomijas tiesības. Starp tām abām nav fiziskas robežas, tačuvalsts etniski reliģiskās kopienas dzīvo nošķirti. Deitonas miera līguma nosacījumu izpildi uzrauga ANO norīkotais augstais pārstāvis.
2010.gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts serbs Milorads Dodiks, kas pirms tam 8 gadus bija prezidents Serbu republikā. Viņa viedoklis: "Bosnija kā valsts nav iespējama. Tā nekad nav bijusi valsts un arī nebūs. Bosnija ir iespējama tikai kā neatkarīgu republiku savienība."
Vēl: "Ideja, ka ir iespējams uzlabot attiecības starp Bosnijā dzīvojošajām etniskajām kopienām, dzīvo tikai liberāldemokrātiski domājošo aprindās Belgradā un starptautiskajā sabiedrībā, kas šo ilūziju ir centusies uzturēt pēdējos 20 gadus." 

Aplūkojamie objekti.
Sarajeva. 

Mostara.

      Vecpilsētas tilts. 400 gadu vecs. Tā pirmsākumi meklējami vēl Osmaņu impērijas laikos no XV-XVI gs. Austroungārijas laikā XV un XVI gs. tas pabeigts. Tilts savieno Neretvas upes divus krastus. 30 m garš un 20 m augsts arkveida tilts. Tam abos galos ir pa tornim, kurus dēvē par mostari - „tilta sargi.” No šejienes arī pilsētas nosaukums. 1992.gadā veco tiltu sabombardēja, bet tagad tas atjaunots. Tilts kļuvis par dažādu kultūru, nāciju un reliģiju mierīgas līdzāspastāvēšanas simbolu. UNESCO mantojuma sarakstā. To pozicionē kā kristiešu un musulmaņu jaunās vienības simbolu Hercegovinā.
Vietējie puiši pa naudu gatavi demonstrēt lēcienus: 100 bosniešu markas ( ap 30 Ls ) maksā lēciens uz kājām, uz galvas – trijas reizes dārgāk.
      Kriva Cuprija tilts. Vienas arkas akmens tilts. Nav zināms ne tā celtniecības laiks, ne arī arhitekta vārds. 90.gados izpostīts, bet pēcāk atjaunots. Arī UNESCO sarakstā.

Medžugorje. Dievmātes parādīšanās vieta Adrijas jūras piekrastē, viena no visvairāk apmeklētākajām svētvietām Eiropā.

Dināru kalni.
      Neretvas upes kanjons.

Bunas jaunības avots. Blagajas ciemā, un ticis novērtēts kā spēcīgākais Eiropā – ūdens tajā esot tik tīrs kā jaunības eliksīrs. Vietas mistisko auru pastiprina skaista ainava.

Kravicas ūdenskritums. Tā varenās kaskādes tiek dēvēts par Eiropas Niagāru.

Počitelj. Viduslaiku pilsēta Neretvas upes krastā.
      Hadži Alijina mošeja.
      400 gadu veca ciprese.
      Turku pirts.
      Medrese.

Baņjaluka. Faktiskā Serbu republikas galvaspilsēta.

Bosnijas piramīdas.

Saites.
Bosnieši.
Bosnijas piramīdas.
Medžugorjes Dievmāte.
Hercegovinas hercogiste (1448.-1483.g.).