Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Bafina zeme

Baffin Island.

Lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.

Platība - 478 000 km2.
Iedzīvotāji - 3400 (1961.g.), galvenokārt eskimosi.

Vēsture. Mūsdienās pētnieki sliecas uzskatīt, ka Bafina sala ir tā pati vīkingu sāgās minētā Helulande jeb Plakano akmeņu zeme. Bafina salas skarbā vide Leifam Eriksonam nešķita piemērota apmetnes ierīkošanai un viņš devās tālāk uz dienvidiem - domājams, Labradoras pussalu
Pēc tam Bafina zemi 1576.gadā atklāja angļu polārpētnieks M.Frobišers.
Nosaukta angļu polārpētnieka V.Bafina vārdā.
2012.gadā pētniece Patrīcija Sazerlenda te pierādīja otro tagad zināmo vīkingu apmetni Amerikā.

Austreņu daļa kalnaina, ledāji 83 000 km2, augstums līdz 2591 m. Krastos fjordi, rieteņu daļa pauguraina.
Ezeri - Netilings un Amadžuaks.

Arktisks mitrs klimats. 
Tundra.
Salas austreņu daļā dabas parks.
Frobišerbejā starptautiska lidosta.

Aplūkojamie objekti.
Otrā zināmā vīkingu nometne Amerikā.  Tenfīldas ielejā Bafina salas DA krastā 1960.gados amerikāņa Moro Maksvela vadībā tika atsegta liela akmeņu un kūdras celtne, ko piedēvēja Dorsetas kultūrai (paleoeskimosiem). 2001.gadā te pētījumus sāka P.Sazerlenda. To rezultātā viņa guva pierādījumus, ka šeit eksistējusi vīkingu apmetne. Tuvāk šeit.

Tora kalns. Tam ir pati stāvākā nogāze pasaulē. 1250 metru augstumā šī nogāze ir 1,5 reizes augstāka, nekā pati augstākā ēka, ko būvējis Burdžs Halifa. Patiesībā nogāze ir pat augstāka, tā kā atrodas 105 grādu leņķī. Kalnu ļoti iecienījuši alpīnisti. Bija vajadzīgi vairāk nekā 30 mēģinājumi, pirms kādam vispār pirmo reizi izdevās tikt kalnā augšā.

Saites.
Kanāda.